8 ieteikumi, kā atgūt formu pēc bērna piedzimšanas.

Tāds skaļš virsraksts, vai ne? Man arī tā šķiet, turklāt, piekritīsiet, tādus jau var manīt katrā otrajā sieviešu žurnālā, jo atgūt formu pēc mazuļa piedzimšanas taču ir gandrīz vai svarīgāk, kā auklēt pašu mazuli, vai ne tā? Es ceru, ka manos teikumos dzirdat ironijas piešprici, bet ja tomēr nē, tad pasaku – tas, protams, ir ironiski. Es uzskatu, ka termins „atgūt formu” pēc bērniņa vai pat vairāku bērnu piedzimšanas nav īsti adekvāts, kaut vai tāpēc, ka tas nemaz nav iespējams. Sieviete fiziski vairs nevar būt iepriekšējā formā, jo pat ja vizuāli viņa iegūst iepriekšējās vai pat vēl labākas ķermeņa aprises, tomēr iekšēji ķermenis ir piedzīvojis izmaiņas, kuras tas neaizmirsīs visticamāk nekad, tāpēc sākšu ar to, ka šis raksts nebūs par to, kā trijos mēnešos pēc bērna dzimšanas iegūt sešpaku uz vēdera, bet gan par to, kā un kāpēc uzsākt savu ceļu pretim labākam un veselākam ķermenim pēc bērniņa iznēsāšanas un ieaicināšanas šajā pasaulē.

Kad sāku veidot šo rakstu, es nedaudz šaubījos, vai esmu īstais cilvēks, kam to rakstīt, jo man vienmēr ir ļoti, ļoti paticis sports, esmu bijusi diezgan aktīva vienmēr, tomēr pēdējo gadu mazkustīgais biroja darbs un dažādu līmeņu stresa piedzīvojumi un nelāgu ēšanas paradumu viltīga ielavīšanās ikdienā man palīdzēja iegūt liekos kilogramus vēl pirms es paliku stāvoklī ar pirmo bērnu, tomēr es ātri vien sapratu, ka esmu gan pareizais cilvēks, jo nu es esmu pietiekami nobriedusi, pietiekami saprātīga un pietiekami izaugusi, lai saprastu kā un kāpēc man ir ejams mans ceļš pretī labākai manis versijai, tajā skaitā arī ķermeniskajai versijai un es labprāt padalīšos dažos iegūtās atziņās arī ar jums.

Dod sev laiku.

Man ir divi bērni un abas reizes no sev tuviem cilvēkiem pirmā mēneša laikā pēc dzemdībām dzirdēju jautājumus – cik kilogramus jau esi zaudējusi, kā plāno tikt galā ar pārējiem, tu jau sporto vai ievēro kādu diētu? Pirmā mēneša laikā. Pēc pirmā mazuļa piedzimšanas katra šāda piezīme, jautājums un atgādinājums mani kā sarūsējušu nagliņu iedzina dziļāk grīdā un man gribējās raudāt. Ko tur liegties, es apraudājos par katru šādu jautājumu, jo godīgi sakot, tajā brīdī liekie kilogrami bija pēdējais par ko vispār gribēju domāt. Es gribēju tā kārtīgi piedzimt par mammu, tā kārtīgi būt kopā ar mazulīti, ar savu vīru, tā kārtīgi baudīt, bet te izrādās man virs galvas tikšķ milzu pulkstenis, kurš man liek uzreiz atbrīvoties no visa tā, kas uzaudzēts grūtniecības laikā un varbūt arī drusku pirms tās. Pēc otrā bērna dzimšanas es jau vairs tik emocionāli uz šīm piezīmēm nereaģēju. Tagad es par tām pat spēju pasmieties, jo nu jau zinu labāk par tiem, kuri jautā – mans ķermenis vairāk, kā deviņus mēnešus deva mājvietu jaunai dzīvībai, tajā, kā visdrošākajā mājiņā pasaulē, no sēkliņas lieluma šūniņas izauga cilvēks, viens skaists, burvīgs, smaržīgs, silts un īsts cilvēks. Jūs vispār spējat to maģiju aptvert? Ne par velti pirmās sešas nedēļas pēc dzemdībām ārsti iesaka dzīvot īpaši saudzīgā režīmā un tas nav slinkums, tā ir sevis un sava ķermeņa cienīšana, tā ir pateicība par milzu padarīto darbu vairāk, kā deviņu mēnešu garumā.

Man gan abas reizes paveicās un aptuveni pusotra mēneša laikā pēc dzemdībām grūtniecības laikā iegūtie kilogrami noripoja paši, bet, kā jau minēju, man jau pirms grūtniecības bija savi krājumi, kas spītīgi turējās uz vietas un svaru stabiņš abas reizes smuki apstājās pie tās pašas atzīmes, ar ko es stājos grūtniecības uzskaitē. Kaut arī kilogrami noripoja, tomēr man ir iegūta piemiņa par abiem bērniem uz mūžu – strijas, daudz, daudz, daudz striju, kas manu ādu ir izstaipījušas tā, kā pat zaudējot atlikušos liekos kilogramus, diez vai āda atgūs iepriekšējo spriganumu, bet ziniet ko – tas nekas, jo atkal  jau – mans ķermenis bija spējīgs izveidot divus cilvēkus, par to viņam milzu paldies. Pasaki sev paldies par milzu padarīto darbu, paklanies savu superspēju priekšā, cieni sevi – dod sev laiku atpūsties! Lutini savu ķermeni šajā posmā ar kādu saudzējošu/atjaunojošu masāžu (obligāti pabrīdini masieri, ka atrodies agrīnā pēcdzemdību periodā un pabrīdini arī par to, ja mazuli baro ar krūti!), lutini sevi dzerot daudz tīru ūdeni, lutini sevi ar jaundzimušās ģimenes statusu, velti laiku tam, kas pirmos pāris mēnešus pēc mazulīša piedzimšanas ir patiešām svarīgs – mazulis, mammas un tēta emocionālais stāvoklis un jaunais lomu izkārtojums jūsu ģimenē, kā arī, protams, neaizmirsīsim vecākos bērnus, ja tādi jau ir, jo arī viņiem šis ir vesels pie(pār)dzīvojums, kas prasa atsevišķu uzmanību.

Kāpēc es to daru?

Kad ir pagājis kāds laiciņš un tavs ķermenis ir atguvies pēc dzemdībām, kad Tu esi apradusi ar jauno mammas lomu un Tu jūties pietiekami labi, lai uzsāktu sava ķermeņa lutināšanu ar fiziskajām aktivitātēm noformulē pati sev, kāpēc TEV tas ir svarīgi? Kāpēc es vēlos zaudēt svaru? Kāpēc es gribu kustēties? Saproti, ka darbībai būs jēga vien tad, ja to darīsi sevis dēļ. Nevis dēļ kādas draudzenes neapdomīgi izteiktiem antikomplimentiem Tavā virzienā, jo viņa gluži vai no dzemdību galda pa taisno ielēca savos xs izmēra džinsos, nevis dēļ omes, kura izmanto katru reizi atgādināt, ka Tev vajadzētu kaut ko darīt ar savu riepiņu, jo vīrs taču vairs Tevi nemīlēs, ja tu šitā turpināsi izlaisties, nevis dēļ jebkura cita šajā pasaulē, bet sevis dēļ. Noformulē domu sev skaidri un saprotami, kāpēc Tu vēlies zaudēt liekos kilogramus. Turklāt svara zaudēšanai nav jābūt obligātai prioritātei. Tu vari izvirzīt par prioritāti rūpēties par sevi, uzlabot savu izturību, spēku, veselību un tad liekā svara zudums būs absolūti likumsakarīgs ieguldījums sevī.

Izvēlies savu kustības veidu.

Man riebjas darīt lietas darīšanas pēc. Manuprāt, tām gluži vienkārši nav nekādas vērtības un rezultāta. Man patīk darīt lietas ar jēgu un prieku, īpaši fiziskajās aktivitātēs, tāpēc es saku, ka jāizvēlas sports, kas ir tīkams, sagādā prieku un ir pietiekami izaicinošs, lai būtu progress. Sportam IR jāliek Tev labi iesvīst, ir jāliek pakāpties pulsam, ir jāliek Tev nogurt, tomēr tam visam ir jāsagādā prieks, tāpēc izvēlies to, kas Tev sagādā prieku, izmēģini jaunas lietas.

Es, piemēram, šobrīd iepazīstos ar skriešanu. Man to vienmēr bija riebies darīt, jo darīju to nepareizu motīvu vadīta. Es vienmēr sevi spiedu, jo tā vajag, bet tagad es skrienu, jo man tā gribas, man tas primāri liek labi justies un tikai pēc tam skatos, ko man rāda svari. Es esmu ieraudzījusi skriešanā jaunu motivāciju un tā palēnām kļūst par manu meditāciju, jo tā ir stundiņa tikai man un man pašai, bez bērniem, bez vīra, bez citiem cilvēkiem, bez pienākumiem, es uzdāvinu šo laiku pati sev un izbaudu skrējienu.

Turklāt iesaku neieciklēties tikai uz vienu sportisko aktivitāti, arī izlēkāties ar bērniem pa batutu var būt laba fiziskā nodarbība, kārtīga pelde baseinā arī ir laba fiziskā aktivitāte, svaru zālē ari ir forši. Boksa nodarbība? Kāpēc gan ne? Pilates, kalanētika, joga? Aiziet! Dažādo kustību tā, lai ir jautri un interesanti!

Darīt pareizi, bet ar pilnu jaudu.

Kad ir saprasta sava motivācija un izvēlēti savi vēlamie nodarbību veidi, tad noteikti būtu jāvēršas pie profesionāļiem pēc padoma, kā to vislabāk darīt. Tiem nav obligāti jābūt dārgiem treniņiem pie slaveniem treneriem. Šobrīd norisinās ļoti daudzas nodarbības vai nu par pieejamām cenām, vai pat bez maksas, kurās ir iespējams iegūt padomus no patiešām izciliem treneriem. Noteikti varu ieteikt We Run Riga skriešanas treniņus, kuri šobrīd notiek divreiz nedēļā un ir absolūti bez maksas. Vairāk informācijas meklējiet www.werunriga.lv . Mammām noteikti varētu patikt Momyfit treniņi, kas notiek daudzviet Latvijā. Vairāk informācijas https://www.facebook.com/Momyfit/. Esmu apmeklējusi abus augstāk minētos treniņus un man patiešām patika.

Sabalansēts uzturs.

Gribot negribot man ir jānonāk pie šī punkta. Abas reizes pēc dzemdībām tieši uztura sabalansēšana man rada vislielākās problēmas, jo neviena no grūtniecībām man neradīja īpašu vēlmi pēc kādiem jokainiem pārtikas produktu savirknējumiem, tomēr barojot mazuļus ar krūti tieši tad mana apetīte kļuva pielīdzināma lāča vai vilka apetītei. Turklāt arī nogurums dara savu – neviens no abiem bērniem pirmajos mēnešos mani nav lutinājuši ar perfekti izgulētām naktīm, tāpēc ķermenis pieprasa ātro enerģiju – cukurus. Šoreiz esmu gudrāka un cenšos sliktos našķus aizstāt ar veselīgiem našķiem, piemēram, piena šokolādes vietā izvēlos melno šokolādi, bulciņas aizstāju ar augļiem un tamlīdzīgi, tomēr nemelošu un teikšu kā ir – manā mutē ielec arī pa kādai bulciņai, pa kādam tortes gabalam un pa kādam neveselīgam našķim, tomēr jo ilgāks laiks pēc dzemdībām paiet, jo rūpīgāk sāku izvērtēt savu ēdienkarti. Visu pa druskai, kvalitatīvi un veselīgi.

Es vispār esmu cilvēks, kurš dzīvo, lai ēstu, nevis ēd, lai dzīvotu un tāpēc man ir grūti atteikties no našķiem, no dažādu jaunu garšu piedzīvošanas un es arī neplānoju to darīt, tomēr mēru gan vajag zināt un prast, tad nu tas ir arī tas, ko mācos es un iesaku mācīties arī visiem tiem, kuri vēlas zaudēt svaru.

Atbalsta grupas/ personas.

Šis ir ļoti svarīgs punkts. Parasti uzsākot kādu jaunu aktivitāti mēs esam motivācijas pilni un sparīgi darboties, bet absolūti neizbēgami pienāk brīdis, kad kļūst grūti un, lai ietu tālāk vajag saņemties atkal. Šis ir tas punkts, kur daudzi pamet savas ieceres un nospriež, ka tālāk darboties jau nav nekādas jēgas, bet tieši lūzuma punktu pārvarēšana nosaka to vai mēs salūzīsim, vai tomēr uzvarēsim un es izvēlos uzvarēt.

Es izvēlos sevi apskaut ar cilvēkiem, kuri mani iedvesmo, nevis demotivē, es izvēlos komunicēt ar vērtīgiem cilvēkiem, kuri man spēj kaut ko sniegt, nevis ar savu klātbūtni izsūc man pēdējās enerģijas rezerves, es izvēlos iedvesmu, motivāciju un panākumus, nevis kūtru pukstēšanu uz dīvāna. Es izvēlos cilvēkus, kuri man patiešām vēl labu un to izrāda motivējot mani, jo tieši tad es varu motivēt tālāk arī citus. Tā ir loģiska emociju un darbību ķēdīte! Tas ir veids, kā cilvēki var palīdzēt kļūt labākiem viens otram un beigās tikai tā mēs varam kļūt par kvalitatīvāku un efektīvāku sabiedrību kopumā.

Negācijas dabiski pie mums atrāpos pašas, tam nav jāmeklē cilvēki, kuri mūs velk lejā, bet lai gūtu panākumus jebkurā jomā, tajā skaitā arī fiziskās formas uzlabošanā – jāmeklē atbalsts un cilvēki, kuri motivē ar savu piemēru un savu attieksmi pret dzīvi, lietām un citiem cilvēkiem!

Mērķis.

Ir cilvēki, kuri var darboties ilgtermiņā bez konkrētu pieturpunktu izvirzīšanas, tomēr es tāda neesmu. Man ir nepieciešami mērķīši, uz kuriem virzīties, ko sasniegt, ko realizēt. Tie ir mani atskaites punkti, kas man palīdz. Piemēram, šobrīd es neesmu izvirzījusi sev par mērķi zaudēt kādu konkrētu skaitu kilogramu kādā laika posmā, bet gan mans sportiskais mērķis ir sagatavot sevi tik labi, lai jau 9. Septembrī es varētu noskriet We Run Riga 5km skrējienu ātrāk, kā tos pieveicu Sieviešu Skrējienā, kurā piedalījos kopā ar meitiņu Emīliju ratos 6 nedēļas pēc dzemdībām. Es ticu, ka man tas izdosies un būšu priecīga arī par to, ja rezultāts būs vismaz par pāris minūtēm ātrāks.

Cieni sevi arī, kamēr esi vēl ceļā uz mērķi, bet nemelo sev!

Es esmu par veselīgu pašcieņu! Par katras savas krunciņas, rieviņas, taukumiņa un rētiņas mīlēšanu, bet (šis ir viens liels BET) es esmu arī par veselību, tāpēc sabalansēts dzīvesveids ir ļoti, ļoti svarīgs tamdēļ, lai mūsu dzīves motoriņš būtu spējīgs darboties kvalitatīvi pēc iespējas ilgāk un labāk. Ir svarīgi sevi kopt un rūpēties par sevi un sports kombinācijā ar kvalitatīvu pārtiku ir neatņemama šīs sistēmas sastāvdaļa. Gribi apēst to čipsi, to kūciņu, to neveselīgo uzkodu svētkos vai esot ciemos? Nu bet, lūdzu, tomēr pēc tam kompensē to ar kādu brīdi, kurā šīs lietas nelieto uzturā vai izvēlies tās aizvietot ar veselīgākām alternatīvām.

Cieni sevi, kamēr esi ceļā uz mērķi, tomēr nemelo sev – kaut kāda līmeņa disciplīna ir jāievieš ikdienā, ja ir vēlme kaut ko sasniegt! Sāc vismaz ar mazumiņu – regulāra kustība, kurai visu laiku paaugstini intensitāti, samazini ēdienu porcijas, samazini našķu daudzumu, dzer vairāk ūdens – mīli sevi un uzdāvini sev veselību ilgtermiņā. Jau viens solis, ko ievies par ikdienišķu paradumu, būs solis pretī labākai Tevis versijai. No sirds novēlu, lai izdodas!

Foto: Baiba Gabriella Červinska – Buša.

 

Līdzīgi raksti:

2 Comments

  1. Piekrītu visam par sportu un uzturu. Bet – to gan vajadzētu visos jauno vecāku kursos un ārstiem stāstīt, nevis tā starp citu – pēc 6nedēļām atsāciet sportot, ka pēc tām 6nedēļām jāaiziet pie fizioterapeita, lai ar pareizu vingrinājumu palīdzību saliktu to ķermeni īstajās vietās. Lai nav tā, ka atsākot sportot sieviete nodara sev pāri. Un, kad viss ir sagājis +- vecajās vietās, galvenās muskuļu grupas ir nostiprinātas, tad var arī sportot pa nopietno.

Vieta Tavam komentāram: