Bezmaksas lekcija “Pirmā palīdzība mazulim” vasaras sesija!

Es vienmēr esmu teikusi un turpināšu to nepagurusi teikt, ka man ir svarīgi, lai šis blogs ir kas vairāk par manu publisko dienasgrāmatu. Nekad neesmu slēpusi, ka vēlos to padarīt par tādu, kā sociāli atbildīgu projektu, ja tā var teikt, lai es nebūtu viens no tiem cilvēkiem, kurš sūdzas par to, cik viss ir slikti, bet tā vietā daru visu, kas manos spēkos, lai censtos uzlabot lietas, kuras, manuprāt, ir pelnījušas uzlabojumus un viena no šīm lietām ir bērnu drošība Latvijā. Primāri par saviem bērniem atbildīgi ir vecāki. Nevis ārsti, omes, opji, skolotāji, bērnudārzu audzinātājas, bet gan mēs – vecāki! […]

Continue Reading

Otomāram 2

11. jūnijā mēs nosvinējām dēla otro dzimšanas dienu. Tie, kuri seko man arī Instagram un ir pierakstījušies jaunumiem bloga Facebook lapā, zina arī to, cik nostalģiska biju kļuvusi. Lai gan parādiet man tādu mammu, kura nekļūst nostalģiska savu bērnu dzimšanas dienās. Es pat mazliet egoistiski tās uzskatu arī par savām dzimšanas dienām, jo tās taču ir dienas, kad arī es kļuvu par mammu. Ja pagājušogad skaidri un gaiši zinājām, ka svinēsim ar lielu draugu un radu pulku, tad šoreiz jau ļoti laicīgi bijām nolēmuši svinības rīkot nedēļu vēlāk, lai varam izpausties sestdienā, kā arī izvēlējāmies svinēt tikai vistuvāko ģimenes locekļu […]

Continue Reading

Apzinātā radīšana.

Es regulāri nonāku nulles punktā. Lai ko nedarītu, lai kur nebūtu, es vienmēr, vienmēr nonāku tajā punktā, kur ir jāsaliek lietas pa plauktiem, lai nemētājas pa dvēseles pakšiem, kur nu kurā. Es varbūt nemāku vienmēr salikt pareizi pieturzīmes savos teikumos, bet dzīve vienmēr prot atrast īstos pieturpunktus man. Vienmēr ir kaut kādi brīži, kad apstājos, blenžu baltā sienā un domāju, ko tagad iesākt. Tas nenozīmē, ka ir apstājusies pasaule, ka mirkstu bezdarbībā vai man būtu garlaicīgi. Es vispār neprotu vārdu “garlaicība”. Tas nozīmē, ka dzimst kāda jauna doma, ideja, vēlme un to vajag tā pareizāk palaist kosmosā. Tad es sēžu […]

Continue Reading

Sajūtu ķēdīte.

Rakstot šo, es uzreiz brīdinu – nē, neesmu nolēmusi iekļūt svēto kārtā un nepretendēju arī uz Dalailamas līdzinieku konkursa uzvarētāju, drīzāk savtīgi domāju par to, kā uzlabot pirmkārt pati savu, otrkārt savu līdzcilvēku dzīves kvalitāti pavisam elementārā veidā. Turklāt šis oriģināli bija domāts, kā īss atgādinājums pašai sev Instagramā, bet nejauši izvērtās tik garš, ka nopelnīja savu vietu blogā. Tad nu, lai jau iet! Pagājušajā nedēļā vairākas reizes piedzīvoju negatīvu darbību un emociju ķēdīti. Tas ir tā, ka viens aiz savas neiecietības pasaka/izdara otram kaut ko reāli kaitinošu/negatīvu/sliktu un kopumā lieku/nevajadzīgu, tādējādi uzsākot attiecīgo emociju ķēdīti, jo visticamāk aizvainotais nesīs […]

Continue Reading

Vēstule dēlam otrajā dzimšanas dienā.

FOTO: Eva Maria Photo Manu mīļo, mazo puisīti. Tev šodien ir otrā dzimšanas diena. Tu saproti? JAU otrā. Vēl nekad neesmu tik ļoti izjutusi laika steigu, kā kopš tā mağiskā brīža, kad mēs tikāmies. Zini, ar laiku dzīve aizmirstās, bet to tikšanās brīdi es neaizmirsīšu nekad. Tu raudāji tikai drusku, bet skaļi. Pamatīgi piebrēci visu dzemdību zāli, paziņodams, ka esi ieradies. Tas brēciens bija visskaistākā mūzika manām ausīm. Kamēr es Tevi gaidīju, miljoniem reižu iztēlojos, kā tas būs, kad tiksimies, bet realitāte pārspēja manus viskvēlākos sapņus. Es uzreiz sapratu, ka Tu esi mans cilvēks. Nevis man piederošs, bet tāds pa […]

Continue Reading

Mana mamma.

Šis ieraksts savu uznācienu nepacietīgi gaida jau sen un man ir prieks redzēt, ka līdzīgi ieraksti par mammām šonedēļ parādās daudzos manis iecienītos blogos, Instagram kontos, Facebook ierakstos un citos sociālajos tīklos. Man ir bezgalīga laimes sajūta par to, ka šonedēļ tiek svinētas MAMMAS, tāpat arī es gribu svinēt savu mammu. Es zinu, ka Tu, atšķirībā no manis, bez blogiem un soctīkliem vari tīri labi iztikt, tomēr, piedod, mans blogs nevar iztikt bez Tevis, tāpat, kā to nevaru es! Es blogus rakstu jau sen, tikai tie ir transformējušies, mainījušies un auguši kopā ar mani un tagad visvairāk mani atpazīst tieši, […]

Continue Reading

Tikai mirklis ir īsts! #PapaTakesThePhotoLV

(Titulbilde – pirmais rīts kopā ar meitu pēc dzemdībām.) Labu laiciņu atpakaļ es izlasīju šo rakstu un man tas nelika mieru. Galvenokārt tāpēc, ka tur rakstītais ir absolūta taisnība, vismaz mūsu ģimenē. Ja man būtu jāveido ģimenes albums, tad tajā būtu galvenokārt bērni savā nodabā vai bērni kopā ar tēti, vai arī es kopā ar bērniem, bet parastos un relatīvi bezpersoniskos selfijos, jo būsm atklāti, roka ir tik gara, cik tā ir, līdz ar to ir iespēja pazaudēt lielu daļu mirkļa burvības ar pastulbu kadrējumu, no kā bildei tāpat beigās ir ļoti maza vērtība. Vēl, protams, ir fotosesijas pie foršiem […]

Continue Reading

10 fakti, kas mani padara par mani.

Man vienmēr ir patikuši dažādu blogeru ieraksti, kuros viņi atklāj lietas, kas viņus padara par viņiem, tāpēc nolēmu arī es uzrakstīt sarakstiņu ar 10 lietām, kas mani padara par mani. Atceros, ka kaut kad senāk esmu šādus sarakstus jau veidojusi, bet nu šķiet, ka ir brīdis jaunam un man pat pašai ir interesanti, ko es tādu varu par sevi pateikt. Man ļoti patīk veidot sarakstus. (Jā? Pēc šī ieraksta to nemaz nevar pateikt!) Neviens pasākums, ko rīkoju, neviens bloga ieraksts, nu gandrīz nekas nenotiek, ja neesmu iepriekš uzrakstījusi plānu/sarakstu. Piemēram, apslimušam bērnam ir jādod vairākas zāles, konkrētos laikos – saraksts […]

Continue Reading

Par dzīvi pēc un lielo tikšanos.

Pavisam nemanāmi ir pagājis jau vesels mēnesis kopš mēs esam četri. Nu labi, tehniski mēnesis būs pagājis šovakar vēlu vakarā, bet es šodien esmu iekāpusi kaut kādā eiforiski nostalģiskā noskaņojumā un šī man ir pirmā diena pēc dzemdībām, kad šķiet, ka varētu raudāt par visu. Nē, ne jau skumji, gluži pretēji. Mani šodien spēj aizkustināt nejauša dziesma, putniņš pie loga un ļoti, ļoti garšīgs ogu mafins (ok, tam nav nekāda sakara ar šodienu, jo garšīgs ēdiens mani var laimīgi saraudināt arī jebkurā citā dienā). Es katru dienu visu šo mēnesi mostos ar sajūtu, ka ir tāds kaut kāds milzīgs piepildījums. Dvēselē […]

Continue Reading

Un tad viņi bija četri…

Nu jau pāris nedēļas esam četri, ar ko arī tieši ir saistīts klusums manā blogā. Tie, kuri aktīvāk seko maniem sociālajiem kontiem Instagram un Facebook, jau labi zina, ka 2017. gada 23. martā kļuvām par divu bērnu vecākiem, jo pasaulē ieradās mūsu meitiņa Emīlija. Dzemdību stāstu jums uzticēšu nedaudz vēlāk, ja būs tāda interese, bet varu vien teikt to, ka man šoreiz tika dāvāta ļoti skaista, dabiska un viegla pieredze, līdz ar to jūtos ļoti saudzēta un lutināta no dabas puses. Šobrīd varu vien pastāstīt to, ka viss ir patiešām labi un izteiktākā starpība no pirmās pieredzes pagaidām ir tāda, […]

Continue Reading
1 2 3 9