Es vairs negribu būt pīle, jeb kāpēc Tu ESI laba mamma!

Nekad nav tā, ka kāds bloga ieraksts iešaujas prātā nejauši. Dažreiz ieraksti man palīdz tikt galā pašai ar kādu nesakārtotu domu galvā, dažreiz es vienkārši gribu nodot kādu man svarīgu vēstījumu tālāk par savu smadzeņu podu, bet dažreiz vienkārši gribu kādu painformēt par kādu jaunu lietu pasaulē un kaut ko uzdāvināt. Šoreiz man bija drusku sarežģītāk saprast, kāda stila ieraksts šis būs, bet es gribot negribot esmu atgriezusies pie tāda temata, kā mammu pašapziņa. Cilvēkiem, kuri ikdienā maz saskaras ar bērniem un viņu vecākiem, šis raksts nebūs nedz interesants, nedz noderīgs, nedz vispār vajadzīgs, bet es varu teikt vien to, ka man ikdienā apkārt ir ļoti daudz mammu un jūs pat nespējat iedomāties, cik dažādas viņas ir, bet visas vieno viena lieta – vēlme būt vislabākajām saviem bērniem. Varētu pat teikt – vēlme būt perfektām, pat tām, kuras skaļi to nesaka, bet tā vietā izvēlas pavīpsnāt par citām mammām un viņu izvēlēm vai rīcībām. Mēs visas savā prātā esam uzbūvējušas savu sapņu pili par to, kā nu būs tā mammu būšana ar vienu bērnu, tad varbūt diviem, trim un pat vairākiem, bet gandrīz vienmēr tos pils torņus esam izsapņojušas perfektākus, nekā tie ir. Bērniem piedzimstot, vienas mammas reālajā dzīvē netiek tālāk par pils pamatu ieliešanu, bet citas tikmēr pietuvojas torņiem un pat pamanās iespraust tajos dažus pabeigtības karodziņus un te nu sākās īstā diskotēka – salīdzināšana. Mēs sākam salīdzināt sevi ar citām mammām. Tām, kuras ir izkopušas sevī augstāku pašapziņu, ir grūtāk satricināt un viņām iespējams ir drusku vieglāk vienkārši BŪT, bet tām mammām, kuru pašapziņa ir drusku zemāka, ir daudz grūtāk pielāgoties faktam, ka pils nebūvējas tik raiti un pareizi, kā būtu gribējies. Tad nu redziet, subjektīvi es varu spriest, protams, tikai par sevi, bet laika gaitā man tomēr ir izveidojies kaut kāds vispārīgs priekšstats par mammu kopienu kā tādu un es pat teiktu, ka tā nav mammu kopiena Latvijā, tā ir tāda vispasaules mammu kopiena, kurai ir nepieciešams neliels atgādinājums. Atgādinājums, kuru es sev sāku skandināt labu laiku atpakaļ, bet tikai tagad atradu tam vēl labāku pamatojumu vai pat varētu teikt nosaukumu – pīles sindroms. Es savā raksturā , dzīvē, ikdienā gribu atbrīvoties no pīles sindroma! Jūs droši vien to lasāt un domājat, ka man ir kaut kas smadzenēs sagriezies ne tā, bet ļaujiet man censties izskaidrot!

Noteikti manu lasītāju vidū ir arī tādi cilvēki, kuri šo formulējumu ir dzirdējuši, tomēr tas pamatā ir izveidots, lai skaidrotu perfekcionisma paveidus pusaudžiem, jauniešiem, studentiem.  Ar nosaukumu “Pīles sindroms” oriģināli klajā nākuši Stenfordas universitātes profesoru gudrie prāti, tomēr to nu jau izmanto arī daudz kur citur ārpus šīs skolas sienām. Mēģināšu nedaudz paskaidrot saviem vārdiem, kas tas ir tiem, kuri par to dzird pirmo reizi – vai esat kādreiz pavērojuši, kā peld pīle? Visparastākā pīle, visparastākajā dīķī vai ezerā? Tā lēni un līgani slīd pa ūdens virsmu tā, it kā šāda peldēšana būtu vieglākais, ko viņai ir nācies jebkad darīt, bet mēs visi taču zinām, kas realitātē notiek zem ūdens – pīles kājas plosās nenormālā un mazliet histēriskā ātrumā, lai virspusē peldēšana būtu ātra, nekļūdīga, līgana, stabila un harmoniska. Tas nu arī ir pīles sindroms – iespaids, ko radām citu acīm par vieglu, līganu, plūstošu un perfektu dzīvi, kaut realitātē mēs smagi strādājam, lai tā vieglā ikdiena šķistu viegla un cenšamies radīt iespaidu, ka nemaz necenšamies, lai tas vieglums būtu viegls. Paša sindroma skaidrojums ir daudz dziļāks, tomēr es palikšu pie šāda virspusēja, jo šoreiz gribu ievirzīt šo domu mammu ikdienā.

Mēs visas tiecamies būt perfektas, tas tā, kā būtu skaidrs. Ir skaidrs arī tas, ka izpratne par to, kas vispār ir perfekts – atšķiras no mammas uz mammu. Vispārīgi runājot ir divu veidu perfecionisti – tie, kuri par būšanu perfektiem uzskata nekad nekļūdīšanos, bet ir perfekcionisti, kuri tiecas uz perfekciju caur attīstību un sevis izaicināšanu. Es gan nekad neesmu uzskatījusi kļūdīšanos par kaut ko apkaunojošu, gluži pretēji – kas nemēģina, neko neiegūst, tomēr ir jāatzīst, ka ir cilvēki, no kuriem zināma sabiedrības daļa vienmēr gaida “kaut ko vairāk”, jo “tu taču esi gudrāks/skaistāks/ saprātīgāks utt.” par citiem. Kaut kādu, man līdz šim nesaprotamu iemeslu dēļ (iespējams tā ir milzīgā atbildība par citu cilvēku, kas automātiski uzliekas, tiklīdz tu kļūsti par mammu?), mammas to “Tev taču jāvar” saņem komplektā ar mazo dzīvībiņu savās rokās un te nu sākas ziepes.

Vairums, ne visas, bet vairums kļūst par pīlēm. Sākam sirgt ar augstāk minēto sindromu un kuļamies, kā vājprātīgas zem tā ūdens, lai no ārpuses izskatītos perfektas. Bet ziniet ko? Jūs jau esat perfektas! Te nu es beidzot esmu aizrakstījusies līdz pašam galvenajam, ko vispār ar visu šo gribēju pateikt. Es mēģināju iedomāties visas tās mammas, kuras pazīstu, zinu, redzu Instagramos, Twitteros, Facebookos, uz ielas, satieku ikdienā, satieku reizi gadā, topošās mammas, pieaugušās mammas, jaunās mammas… nu visas, visas mammas un sapratu, ka ļoti, ļoti gribu pateikt vienu lietu – Jūs esat labas mammas un zemāk atļāvos uzskaitīt lietas, kas, manuprāt, Tevi padara par labu mammu. Ja Tev nekad dzīvē nav nācies saskarties ar pīles sindromu un Tu patiešām  proti dzīvot viegli, es no sirds priecājos par Tevi. Es pati labprāt no Tevis mācītos un ar vistīrāko sirdsapziņu ņemtu piemēru, bet, ja Tu piederi pie mammām, kuras mēdz sevi pašaustīt, pagruzīties, paraudāt vai pat pārmest sev, cik slikta mamma esi, tad ļauj man Tev parādīt, ka nemaz tik slikti viss nav. Ja lasot zemāk esošos punktus, kaut vienā punktā spēj saskatīt sevi – Tu esi laba mamma!

Kāpēc Tu esi laba mamma?

  • Tu mēdz pārdzīvot par sava bērna veselību, attīstību, labsajūtu un citām saistītām lietām? Tu ESI laba mamma!
  • Tu baro/baroji savu bērnu ar krūti tik ilgi, cik spēji? Tu ESI laba mamma!
  • Tu baro/baroji savu bērnu ar krūti tik ilgi, cik gribēji? Tu ESI laba mamma!
  • Tu baro/baroji savu bērnu ar piena maisījumu? Tavs bērns bija/ir paēdis? Tu ESI laba mamma!
  • Tu nesalīdzini sava bērna sasniegumus ar citu bērnu, vismaz nedari to skaļi un bērnam dzirdot, tomēr vienmēr lepojies ar viņa individuālajiem un unikālajiem panākumiem? Tu ESI laba mamma!
  • Tu atļaujies rast iespēju veltīt laiku arī tikai pati sev (sports, skaistumkopšana, grāmatas, izglītība, draudzenes vai jebkas, kas ir nepieciešams TEV)? Tu ESI laba mamma!
  • Tu dari visu iespējamo, lai ar sev pieejamajiem resursiem (finansu, izglītības, morāles, spēka, emociju un citiem) sniegtu savam bērnam to, ko pati uzskati par vislabāko? Tu ESI laba mamma!
  • Tu atrodi laiku, lai pateiktu sev, ka esi laba mamma, tā vietā, lai sevi nemitīgi kritizētu un nopeltu? Tu ESI laba mamma!
  • Tu saproti, apzinies un pieņem, ka VISI kādreiz kļūdās, arī TU? Tu ESI laba mamma! 
  • Tu saproti, ka Tavs bērns ir izvēlējies tieši Tevi un nevienu citu par savu mammu? Tu ESI laba mamma!
  • Tu mēdz neizturēt un sadusmojies uz savu bērnu par viņa nedarbiem? Tu ESI laba mamma!
  • Tu mēdz sadusmoties uz sevi par to, ka mēdz sadusmoties? Tu ESI laba mamma!
  • Tu nepiekrīti kāda “bērnu audzināšanas eksperta” viedoklim, jo Tev ir sava sajūta par to, kas ir vispiemērotākais Tavam bērnam? Tu ESI laba mamma!
  • Tu neskumsti par “viena tante teica” komentāriem Tavā vai Tava bērna virzienā, bet pat atļaujies viņai/viņam aizrādīt, kur sākas un beidzas šī cilvēka tiesības uz viedokli Tavas ğimenes sakarā? Tu ESI laba mamma!
  • Tu saskumsti par svešiem aizrādījumiem un viedokļiem, tomēr neko neiebilsti, lai nerastos lieki strīdi un papildus negācijas? Tu ESI laba mamma!
  • Tu knapi saņem sevi rokās, lai neuzšautu pa seju kādam, kurš Tev aizrāda/izsaka nepamatotus un negatīvus komentārus par Tavu audzināšanu stilu, krūtsbarošanu publiskā vietā/ bērna ilgstošu barošanu ar krūti/ bērna nebarošanu ar krūti un citām tik pat intīmām un privātām lietām? Tu ESI laba mamma!
  • Tev ne vienmēr ir laiks un vēlme izskatīties perfekti vai Tavā mājā mēdz valdīt bardaks, jo Tu gluži vienkārši esi izvēlējusies to laiku veltīt diendusai? Tu ESI laba mamma!
  • Tu nekritizē citas mammas, lai tikai pati sev liktu justies labāk? Tu ESI laba mamma!
  • Tu maini savus pirms bērna dzimšanas “es taču nekad tā nedarītu” vai “es darīšu tikai šādi” principus pēc bērna piedzimšanas, jo saproti, ka teorija ir viens, bet prakse kaut kas cits? Tu ESI laba mamma!
  • Tu izvēlies atklāti stāstīt par savām bailēm, raizēm, problēmām, jo ceri, ka tādējādi atradīsi domubiedrus un palīdzēsi citām mammām līdzīgās situācijās? Tu ESI laba mamma!
  • Tu izvēlies iet pa dzīvi dziedot, tverot to viegli un publiski vairāk uzsvērt pozitīvās, vieglās un skaistās vecāku būšanas puses? Tu ESI laba mamma!
  • Tu veikalā atļaujies iztērēt drusku vairāk naudas arī savām, ne tikai bērna vajadzībām? Tu ESI laba mamma!
  • Tu ļauj savam bērnam būt bērnam un nepakļauj viņu saviem pieaugušo stereotipiem (puikas neraud, meitenes neuzvedas skaļi, puikas nepucējas, meitenēm nav jābūt gudrām, bet tikai skaistām, puikas nespēlējas ar lellēm, meitenes nespēlējas ar mašīnām utt)? Tu ESI laba mamma!
  • Tev ir savs mammu bariņš, ar ko regulāri tiecies, apspriežat bērnkopības jautājumus un vienkārši klačojaties? Tu ESI laba mamma!\
  • Tev nav savs mammu bariņš, ar ko klačoties, jo Tavuprāt tas ir lieks laika tēriņš un Tev nav vajadzīgs? Tu ESI laba mamma!
  • Tu dažreiz padalies ar kādu foto savos sociālajos tīklos, kurā ir redzams Tavs bērns, pastāsti publiski kādu interesantu, mīļu, bet ne bērnu apkaunojošu/pazemojošu stāstu no jūsu dzīves, bet nekad nenorādi precīzu atrašanās vietu reālajā laikā? Tu ESI laba mamma!
  • Tu nekad nedalies ar sava bērna bildēm internetā, jo neciet, ka to dara citi un vispār tas šķiet lieki un muļķīgi? Tu ESI laba mamma!
  • Tev ir ļoti strikts viedoklis, par to, kā jāaudzina bērni, taču Tu nekad to neuzspied citām mammām neuzsver, kā vienīgo pareizo? Tu ESI laba mamma!
  • Tev ir sava vīzija, par to kā būtu jāaudzina bērni, taču Tu no visas sirds centies to neizspiest citiem, pat ja dažreiz tas nesanāk? Tu ESI laba mamma!
  • Tu bērnus audzini pielāgojoties konkrētajai situācijai un izmēğini dažādus scenārijus, nepieturoties pie viena konkrēta? Tu ESI laba mamma!

Ap šo laiku es sapratu, ka varētu rakstīt un rakstīt pamatojumus, kāpēc jūs (un arī es pati sev) visas man šķietat patiešām labas mammas, bet es nolēmu, ka ķeršos pie pēdējā un, manuprāt, vienīgā pa īstam nozīmīgā punkta šajā stāstā!

  • Tu lieliski apzinies, ka bērnus nevar nopirkt veikalā kopā ar lietošanas instrukciju un bērnu audzināšana ir ceļojums, pieredze un prakse mūža garumā, nevis viens perfekti un viegli izpildāms plāns?

Tu ESI izcila mamma, jo Tu mīli savus bērnus un esi gatava uz visu, lai ar savu mīlestību izaudzinātu savus bērnus par labākajiem cilvēkiem, kādi vien iespējami!

Mīli savus bērnus, sevi pašu un savu ģimeni un atceries, ka kļūdīties nav nepareizi, nepareizi ir nemēģināt vispār un kaunēties par kļūdām!

Līdzīgi raksti:

1 Comment

Vieta Tavam komentāram: