Esi mājās, kad esi mājās!

IMG_20151214_145849

Man pasaulē nav tuvākas un personīgākas platformas domām, kā šis blogs. Es caur to vēlos runāt tad, kad man ir ko teikt un kopā paklusēt tad, kad… labāk vienkārši paklusēt. Šo ierakstu nolēmu veikt sev neraksturīgi strauji un atrodoties uz tāda mazliet emocionāla viļņa. Es labprāt to teiktu mutiski katram, kuru satiktu savā ceļā, bet visi mani tuvie cilvēki jau zin, ka es nespēju nevienu personīgu un sev patiešām dvēseliski svarīgu runu pateikt bez asarainām acīm, tāpēc vēršos pie jums caur savu blogu, jo uzrakstīt man visu vienmēr ir bijis vieglāk, nekā pateikt skaļi. Īpaši, ja tas nāk tiešām no sirds.

Tagad, kad ir bez piecām minūtēm svētki, lielākā daļa no mums turpina skriet. Mēs turpinām skriet, lai vēl kaut ko paspētu, lai nenokavētu, lai nopelnītu visu pasaules naudu, nepieviltu savus priekšniekus un vai būtu labi priekšnieki saviem padotajiem, bet… mīļie, labie… Drīkst jums “iesist” ar mietu pa pieri? Lūdzu, lūdzu… Apstājaties uz īsu brīdi. Apstājaties, lai pateiktu paldies par visu to labo un svētīgo, kas jūsu dzīvē ir. Apstājies, cilvēk, lai savilktu plaušas pilnas ar svaigu gaisu, kas piepildīts ar Tavu tuvo cilvēku klātbūtni un mīlestību.

Varbūt Tev ir jāuzņem ciemos mūžam nīgrā ome vai pukstošais opis, vai ne ar ko neapmierinātā mamma un tētis, varbūt Tevi pašu vada pienākuma sajūta – aizbraukt ciemos pie kāda aizkaitināta un pārguruša rada gabala un tā… tā mēs to nebeidzamo stāstu turpinām. Neapzināti dalāmies savā nīgrumā, padodam to no cilvēka uz cilvēku un vienkārši visi beigu beigās esam nelaimīgi savās iedomās. Vecos cilvēkus diemžēl vairs nekas nemainīs, bet labāk, ka viņi mums vēl ir, jo tik daudzu no viņiem vairs nav. Un tas vienkārši ir fakts. Pat, ja tie ir cilvēki, kuriem mūžīgi viss ir slikti. Tāpat, kā arī Tu pats… vēl esi. Šodien, bet kas zin, kur un kas Tu būsi rīt. Izmanto Ziemassvētkus par iemeslu, lai mazliet apstātos. Jo mums, acīmredzot, tam vajag gana pamatotu iemeslu. Lūdzu! Es piedāvāju Kristus dzimšanas svētkus ticīgajiem ļaudīm un Ziemas Saulgriežus tiem latviešiem, kuri dzen dziļas saknes mūsu tradīcijām bagātajā zemē.

Padari savs darbus, nopelni savu naudu, esi godam labs darbinieks savam darba devējam un priekšnieks saviem padotajiem, bet tad, lūdzu, lūdzu, nāc mājās. Uz dažām dienām aizver kreņķu durvis un atver sirds siltuma durvis. Lūdzu, dzenies pēc saviem tuvajiem cilvēkiem, tāpat, kā Tu ikdienā dzenies pēc labi padarīta darba un naudas. Esi tik pat uzticama mamma, tētis, vīrs, sieva, draugs, draudzene, meita, dēls, māsa, brālis, kā Tu esi darbinieks darbā. Ir arī cilvēki, protams, kuriem svētku dienas ir darba dienas, bet tas nekas – nāc mājās no rīta/vakarā un esi… esi mājās tad, kad esi mājās!

Tu taču labi zini, ka jau uzreiz pēc svētkiem, visas vāveres ielēks atpakaļ savos riteņos, bet izdari sev un saviem tuvajiem pakalpojumu, lūdzu, atrodi brīdi, lai pilnībā aizvērtu durvis uz visu, visu negatīvo ārpasaulē un koncentrētos uz pozitīvo savā iekšpasaulē. Tu man teiksi, ka arī iekšpasaulē arī ir gana daudz negatīvā? Jā, visticamāk, bet lielākā vai mazākā mērā tā ir absolūti visās ģimenēs. Citās sliktāk, citās labāk, bet tā ir visur! Visur ir par ko raudāt, kreņķēties un vissliktāk – dusmoties, bet esi egoists pret pasauli un ielaid prieku savā ģimenē. Vienkārši pasaki paldies par to, kas ir labs un neviens man neiestāstīs, ka nav pilnīgi nekas labs, par ko būt pateicīgam un laimīgam. Ja Tu tagad iedomājies, ka es ne par ko nedusmojos, nešaustu sevi, neesmu saskumusi un apbēdināta, tad Tu ļoti rūgti maldies, es vienkārši ATĻAUJU SEV kļūt uz brīdi par egoisti pret visu slikto un bēdīgo, kas manu prātu neliek mierā un tici man, ja Tu esi labs, uzticams, strādīgs un tiešām centīgs darbinieks, tad darbs tiešām nebūs zaķis un neaizbēgs, bet, lūk, svētku svētītie mirkļi ar ģimeni gan nav atgriežami nekad un ne pie kādiem apstākļiem. Tavi bērni iemācīsies staigāt, runāt, strādāt, dzīvot, veidot savas ģimenes arī paši, bez Tavas klātbūtnes, bet vieglāk un skaistāk būs, ja Tu būsi bijis viņiem blakus gan kamēr viņi vēl mazi, gan tad, kad ir iespēja sēsties visai ģimenei pie viena galda arī tad, kad viņi jau lieli.

Mīļus Jums visiem svētkus un paldies, ka man esat, paldies, ka lasāt manu blogu un uz drīzu tikšanos! Izvēlieties būt laimīgi, vismaz uz svētkiem, bet ja izdodas, tad arī vienmēr! 🙂

***

Un ja nu Tu šogad izvēlies aizvietot dāvanas ar kādu sirdsdarbu, tad es un mana ģimene, personīgi, izvēlamies un iesakām šīs sirdsdarbu formas (paldies, arī cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies šīs skaistās akcijas veidot un realizēt!). Klikšķini uz bildēm un dodies darīt ko labu!

dodpieci
Dod Pieci – Noņem ģimeni no pauzes! Līdz rītdienas (22. decembra) vakaram radio Pieci.lv komanda realizē labdarības maratonu DOD PIECI! jau vairākus gadus pēc kārtas. Šogad ziedojumi ir paredzēti ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, lai apmaksātu apmācīta asistenta palīdzību šīm ģimenēm. Turklāt, ziedojot, ir iespēja pasūtīt savu dziesmu, kas pēdējās dienas ir piepildījis pieci.lv ēteru ar vienkārši fantastisku mūziku. Tikai 5 eiro apmaksās veselu darba stundu vienam asistentam, vienā ģimenē. Mēs mammas, īpaši zinām, CIK svarīgi ir ievilkt elpu un mazliet atpūsties no ikdienas, lai kaut vai pabūtu kopā ar savu dzīves draugu, kaut vai lai aizietu pastaigā un izvēdinātu galvu, bet bērniņiem, kuri ir ar īpašām vajadzībām, ir nepieciešami īpaši apmācīti cilvēki, kuri viņus varētu pieskatīt šajos brīžos, tāpēc palīdzam cits citam, jo mēs varam!
IMG_20151205_161825
Laimas labdarības namiņš pie Laimas pulksteņa Vecrīgā. Dodies un izvēlies savu ģimeni, kuru vēlies šajos Ziemassvētkos apdāvināt. Vēlmes ir daudz un dažādas un es domāju, ka vēl vari paspēt iepriecināt kādu ar kaut ko, kas tiešām, tiešām iepriecinās kādu mazu dvēselīti no mazturīgām ģimenēm. Te slēpjas īstā dāvanu būtība – iepriecināt kādu, kam tas tiešām ir ļoti, ļoti vajadzīgs!

Līdzīgi raksti:

No Comments

Vieta Tavam komentāram: