Idejas svētku dāvanām 1 līdz 2 gadus veciem bērniem.

Es vienmēr esmu par praktiskām, tomēr sirdi sildošām dāvanām un man pašai ļoti bieži tās ir grāmatas. Ja, piemēram, pieaugušiem cilvēkiem es nekad nedāvinātu grāmatu, specifiski nezinot konkrētā indivīda gaumi, tad bērnus gan labprāt apdāvinu ar grāmatiņām. Tā, kā ar joni tuvojas Ziemassvētki, tad zinu, ka daudzi vecāki jau laikus meklē saviem bērniem dāvanas, ko nolikt zem eglītes. Es nezinu, kā tas ir vecāku bērniņu vecākiem, bet mana dēla svētkos mēs ar vīru izvēlamies dāvināt viņam tādas dāvanas, kas ne vien sagādā prieku, bet arī kaut kādā veidā palīdz augt, attīstīties un arī kaut ko iemācīties, kā arī neliek mums iztērēt pēdējo eiro centu, jo tiešām uzskatām, ka pagaidām par materiālajām vērtībām daudz svarīgākas ir morālās vērtības. Vispār jau gribas, lai tā tas saglabājas arī turpmākā nākotnē, bet ar prātu apzinos, ka mūsdienu pasaulē gan jau pienāks laiks arī “mammmmuuuu, man VAJAG TO smartphone un planšeti”, bet šo problēmiņu plānoju risināt, kad tai būs laiks. Šajā vecumā (1-2 gadi) tās noteikti nav un nevar būt sarežģītas lietas, tāpēc mana izvēle bieži, bieži apstājas pie grāmatiņām, kuras mēs varam šķirstīt un “lasīt” kopā. Šoreiz sadarbībā ar Zvaigzne ABC, es jums labprāt pastāstīšu par četrām jaukām grāmatiņām, kuras ātri vien paspēja iekarot mūsu Otomāra sirdi un varbūt noderēs arī kādam no jums, meklējot dāvaniņas saviem vai citiem jums mīļiem bērniem.

 “Man ir 1 gads” grāmatiņas.

4

Mēs izvēlējāmies apskatīt divas grāmatiņas no šīs sērijas – “Man ir 1 gads. Es jau protu!” un “Man ir 1 gads. Es iepazīstu dzīvniekus.”

2

5 6

“Man ir 1 gads. Es jau protu!” grāmatā ir aprakstītas un parādītas dažādas mazam bērniņam bezgala aizraujošas nodarbes, kuras var apskatīt savā nodabā vai kopā ar vecākiem. “Izrunāt” kas tas ir, ko grāmatas lappusēs var redzēt un, cik forši to visu ir mācīties darīt pašam. Grāmatiņa palīdzēs attīstīt bērna intelektu, valodas prasmi, emocijas, domāšanu un pirkstu sīko muskulatūru, tā ir papildināta ar gaumīgām, jaukām un krāsainām, maziem bērniem saprotamām ilustrācijām un grāmatas galvenais varonis ir Lācis Bācis, kurš uzskatāmi demonstrē, kā tiek darīta katra lieta.

3

“Man ir 1 gads. Es iepazīstu dzīvniekus!” ir grāmata ģimenēm, kurās ir iemīļota dzīvnieku tematika. Te satiksiet suni, kaķi, zosi, pīli, trusi, zirgu un vistu ar visām viņu saimēm, varēsiet kopā ar bērnu izčivināties, izņaudēties un izrieties, kas vismaz mūsu ģimenē bērnam šķiet ļoti jautrs un smieklīgs pasākums un nevienam nav noslēpums, ka bērna smiekli ir lipīgi, tāpēc parasti beigās paši par sevi smejamies visi. Protams, galvenais iepazīstinātājs ar dzīvniekiem atkal jau ir Lācis Bācis. Grāmatiņas autori sola, ka tā palīdzēs attīstīt bērna valodu, emocijas, pirkstu sīko muskulatūru un izpratni par apkārtējo pasauli.

“Paglaudi mūs! Labu nakti!”

10

Katrā ģimenē ir savi iemigšanas rituāli un noteikti ir ģimenes, kuras pirms miega labprāt kopā paskatās un palasa grāmatas. Šī grāmata ir tieši tāda un labi patiks maziem bērniem pēc gada vecuma. Paši šo grāmatu vēl neesam paspējuši daudz izmēģināt, bet jau pamanīju, ka Otomārs ar interesi to pārlapo un zinu, ka kādu vakaru tā kļūs par mūsu “diskusiju” galveno objektu. Grāmatiņa arī ir pilna ar krāsainām un gaumīgām ilustrācijām, kuras var kopā ar bērniņu pirms miega izpētīt, tās paglaudīt un kopā aizmigt. 

img_7481

“Maksis un podiņš.”

8

Podiņmācība laikam ir mūsdienu viens no visdelikātākajiem jautājumiem, par ko daudzi vecāki runā nelabprāt. Vecākā paaudze bieži vien gudri pamāca, ka “mūsu laikos jau nu gan bērni tādus pamperus nemaz nepazina un uz poda jau prata iet līdz gada vecumam”, bet mūsdienu eksperti bieži vien uzsver, ka bērns tikai sāk apzināties šos refleksus pēc pusotra gada vecuma un ātrāk nemaz nav vajadzības bērnu mocīt ar podiņmācību. Lai arī kāda nebūtu jūsu ģimenes izvēlētā taktika, es esmu vairāk kā pārliecināta, ka mums vecākiem ir viena svarīga un, kas ne mazāk būtiski – kopīga īpašība – mēs visi vēlamies, lai podiņmācība ir pēc iespējas mazāk morāli nepatīkams piedzīvojums gan bērnam, gan mums pašiem vecākiem. Ieraugot šo grāmatu, es sapratu, ka mums tā varētu būt tāds interesants podiņmācības aksesuārs un palīglīdzeklis, lai bērnam vispirms tādā rotaļīgā un feinā veidā skaidrotu par to, kas tas podiņš tāds ir un, ko viņš tur tāds vientuļš mūsu vannasistabā dzīvo.

9

Stāsts ir par Maksi un viņa sunīti, kā arī par to, ka Maksis negrib sēdēt uz podiņa, bet izrādās, ka to labprāt gribētu pamēģināt viņa sunītis, bet viņam tas diemžēl neizdodas. Tad Maksis nolemj, ka sunītis ir jāpamāca un viņam ir jāparāda, kā pareizi sēdēt uz podiņa un viņi kopā atrod risinājumu, par kuru visi beigās ir priecīgi, kā arī Maksis pats ir apguvis sēdēšanu uz podiņa.

11

Turklāt neviens apraksts nebūs tik ilustratīvs, kā bilde, kurā ļoti pat uzskatāmi redzams, ka mūsu gandrīz pusotrgadnieks ir ļoti ieinteresēts šajā aizraujošajā stāstā par Maksi, viņa suni un podiņmācības pieredzi. Protams, īpaši aizraujoša jebkura grāmata šķiet tad, ja to var palasīt kopā ar vienīgo un vismīļāko tēti visā pasaulē. 

Līdzīgi raksti:

1 Comment

Vieta Tavam komentāram: