Īsto mammu īstais darbs.

Nekad nesapratīšu tos darba devējus, kuri nevēlas ņemt darbā jaunās māmiņas, kuras atgriežas darba tirgū pēc Bērnu Kopšanas atvaļinājuma (te es vairāk runāju par tām mammām, kuras iepriekš varbūt nav saglabājušas savu iepriekšējo darba vietu  un meklē kaut ko pilnīgi svaigu vai arī vispār uzsāk savas darba gaitas no nulles). Šo, lūdzu, lasīt bez liekulības un, protams, protams, PROTAMS, vēlama arī veselīga deva humora izjūtas (ja tev nav ne viens, ne otrs, lūdzu, jau laicīgi – nemaz tālāk nelasi, jo visticamāk to uztversi, kā personīgu apvainojumu, kas nebūt tā nav domāts nevienā virzienā 😉!). Uzreiz teikšu, ka man pašai personīgi pagaidām ar to nekādi nav nācies sastapties un ceru, ka tas tā arī paliks. Man laikam ir paveicies ar maniem līdzšinējiem darba devējiem! Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ par to aizdomājos (gan jau tomēr ir kaut kāds iemesls, kāpēc tiek runāts par sieviešu, īpaši jauno mammu, diskrimināciju darba tirgū) un nolēmu arī uzrakstīt savas pārdomas par šo tēmu.

Es pieņemu, ka jaunās mammas darba devējus biedē tāpēc, ka (tas, kā jau vienmēr ir tikai mans personīgais viedoklis) mazuļi mēdz slimot un tāpēc mammas ik pa laikam teorētiski varētu nebūt darbā relatīvi nenozīmīgus laika sprīdīšus un iespējams darba devējiem šķiet, ka pa to gadu vai pusotru, ko jaunā māmiņa pavada “sēžot” ar mazuli mājās, viņa noteikti ir aizmirsusi, kā tas ir – darīt “īstu” darbu. Ja šie tiešām ir tie iemesli, tad aicinu padomāt par pretējo – kādi tad īsti varētu būt plusi, pieņemot darbā jauno mammu. Jā, tā ir pieredze, ko īsti nevar ierakstīt CV, tomēr, pieņemot darbā mammu, jūs visticamāk saņemsiet cilvēku, kurš sadaļā “īpašas prasmes” varētu ieķeksēt šādas īpašības:

  • Vienmēr organizēs savu darba vietu tā, lai precīzi vienā sekundes simtdaļā spētu atrast visu nepieciešamo un vēl arī to, ko Tu nemaz nezināji, ka Tev vajadzēs. Atnāci pēc padoma pie kolēģes jaunās mammas? Tu saņemsi gan daudzpusīgu padomu, gan arī vairākus variantus, kā šo mērķi sasniegt. Visticamāk Tev to priekšā uzzīmēs ar krāsainiem flomasteriem un, Tev aizejot, vēl pacienās ar pašceptiem, no mājām līdzpaņemtiem, cepumiem.
  • Organizē savu laiku tuvu tam, ko sauc par perfektu. Ja man līdz šim šķita, ka tīri neslikti plānoju savu laiku, tad bērna piedzimšana man ir iemācījusi, ka tas, ko pratu iepriekš bija sīkumi. Goda vārds! Diez, cik perfekti laika plānotāji ir cilvēki, kam ir vairāk par vienu bērnu? To gan vēl personīgi nezinu, bet pieņemu, ka viena daudzbērnu mamma varētu tīri labi pamācīt laika plānošanas knifiņus kādam lielākas kompānijas vadītājām, turklāt šīs lekcijas laikā visticamāk neviens paralēli neapvemtu Tavu kreklu un neapsmietu Tavu matu sakārtojumu ar bezzobainu smaidu! Es ĻOTI ceru, ka tas tā nebūtu.
  • Spēj radoši pieiet jebkura konflikta un problēmas risināšanai. Esot mammai ir skaidrs, ka nav neatrisināmu problēmu, turklāt visticamāk tās ir grūtības kas nevar pagaidīt dienu vai divas. Dažkārt tās pat ir lietas, kas nevar gaidīt lieku minūti. Mamma – cilvēks, kurš ideāli māk apvienot loģisko domāšanu ar radošo domāšanu.
  • Augsta izturība pret ilgstošu darbu paaugstināta stresa apstākļos. Es līdz šim neko kaitinošāku un sirdi (nervus) plosošāku par ilgi un spalgi bļaujošu mazuli neesmu sastapusi un jāsaka, ka man dzīvē ir nācies sastapt vienu otru būtni, ar ko nevēlētos ilgstoši iet vienu dzīves ceļu. (Tas tā – salīdzinājumam).
  • Perfekti spēj strādāt gan komandā, gan individuāli, kā arī spēj vadīt gan mazākus, gan lielākus projektus. Vadīt labi funkcionējošu mājsaimniecību un audzināt bērnu viena vai sadarbībā ar mazuļa tēti, paralēli neļaujot aizbraukt jumtiņam, lūk labs projektvadības piemērs. 
  • Ātri apgūst jaunas lietas, zināšanas un iemaņas. Izaudzināt cilvēku par cilvēku? Tīrais nieks! Tad kāpēc, lai jaunā mamma nespētu apgūt jaunu datorprogrammu vai projekta vadības knifiņus?
  • Spēj atšķirt, kas ir patiešām prioritārs un prasa tūlītēju, nedalītu uzmanību no tā, kas ir mazsvarīgs un iespējams pat labākais risinājums ir ļaut tam atrisināties pašam no sevis.
  • Prot sarežģītas lietas uztvert vienkāršāk. Ar šo man pašai personīgi ir visgrūtāk, jo, atdzīšos, dažkārt es nejauši sarežģīju vienkāršas lietas, tomēr būšana mammai neļauj to darīt. Bērnam (jā, jā arī zīdainītim) lietas ir jāskaidro vienkārši un, ja Tu to kaut ko nespēj izskaidrot vienkārši, tad tu to nemaz līdz galam pats nesaproti. Es jau “nespēju” sagaidīt sarunas par to, kā rodas bērni un citas tik pat nozīmīgas nākotnes diskusijas.
  • Mācēs astoņu stundu miegu izgulēt trijās un pratīs atpūsties ātrāk, nekā tas vispār ir iespējams. Kā arī mamma, kā neviens spēs saplānot savu darbu tā, lai iekļautos noteiktajās darba stundās un, lai viņa būtu godam nopelnījusi piešķirtās atpūtas stundas. Ja darba devējs strādāšanu pēc noteiktā darba laika uzskata par goda lietu un laba darbinieka pazīmi, tad ieteiktu vēlreiz pārdomāt vai tomēr nav tā, ka darbinieks tomēr visefektīvākais ir tad, kad ierodas darbā atpūties un pilnā koncentrācijā spēj darīt savu darbu. Darba stundas ir darba stundas un atpūtas stundas ir paredzētas atpūtai! Tas NAV slinkums, tā ir efektīva darba plānošana. Protams, ņemot vērā, ka darbiņš tiešām ir padarīts. Punkts!
  • Noteikti bez problēmām spēs darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Barot bērnu, mainīt viņam autiņbiksītes, internetā iegādāties ceļojuma apdrošināšanu trīs personām un telefoniski vienoties par interneta veikala pasūtījuma piegādes nosacījumiem? Pfff! Parasts rīts. Manā gadījumā šodienas rīts. Mizot kartupeļus, ar kāju šūpot mazuļa šūpuļkrēsliņu, dziedāt šupuļdziesmu un uzrakstīt iepirkumu sarakstu? Vēl parastāka pēcpusdiena. 
  • Labs pavārs. Ne vienmēr, bet pārsvarā. Vismaz radošs pavārs – pavisam noteikti.
  • Spēs izvērtēt, kura informācija ir piemērotākā un rīcība pareizākā. Es nezinu vai kāda otra “profesija” ir tik pretrunīgi vērtēta, kā būšana mammai. Pa šiem pāris mēnešiem esmu saņēmusi gan tik daudz jautājumus, par tēmu – Ko Tu vispār iesāc ar visu TO brīvo laiku, kas Tev tagad ir, kad nedari ĪSTO biroja darbu? Kā arī no otras puses man jautā – Kā Tu vispār tiec ar visu galā? Brīžiem jau pati nesaprotu, vai es “sēžu mājās un neko nedaru” vai tomēr “esmu pārstrādājusies, kā darba zirgs”. Būšana mammai perfekti iemāca atsijāt graudus no pelavām, jo padomu un ieteikumu ir vairāk nekā iespējas tos visus izmantot. Mamma, kā neviens, iemācās pastāvēt par savu viedokli, jo tieši viņa zina, kas ir vislabākais un piemērotākais viņas bērnam un labs darbinieks, manuprāt, arī pret savu darbu, atgriežoties no Bērna Kopšanas atvaļinājuma, izturēsies kā pret savu bērnu – ar vislielāko cieņu un atbildību!

Visu šo uzskaitot, es tomēr vēlos piebilst arī to, ka būšana mammai nekādi nepadara Tevi par izcilāku, īpašāku un svarīgāku cilvēku darba tirgū, bet noteikti nepadara arī par mazāk respektējamu un prasmīgu kandidātu! Veiksmi darbā vai nu Tu esi mamma mājās vai mamma darba tirgu! 🙂 

Nākamajos ierakstos mēģināšu pastāstīt, kā es gatavojos mūsu pirmajam ārpuslatvijas ģimenes ceļojumam trijatā. Es jau jūtu, ka garlaicīgi nebūs. 🙂 

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: