Kā (ne)runāt grūtnieču valodā?

1

Šis raksts tapa jau pāris dienas atpakaļ, bet es nekādi nespēju saņemties un nospiest podziņu „Publicēt”. Pārsvarā tāpēc, ka baidījos no cilvēku reakcijas un baidījos arī cilvēkus aizvainot, bet šorīt es izlasīju pāris jauno vecāku teikumus par līdzīgu tēmu, tikai vēlākā posmā – pēc tam, kad mazulis jau ir piedzimis, un sapratu, ka jāspiež vien tā podziņa būs. Es nevēlos nevienu aizvainot, nebūt nē, bet es vēlos šo to atgādināt. Es vēlos atgādināt par to, ko nevajadzētu teikt nevienai grūtniecei, īpaši, ja pēc būtības Tu esi svešs cilvēks un, vēl jo vairāk, nevajadzētu to darīt publiski. Es arī centīšos paskaidrot kāpēc šie jautājumi var izvest no pacietības pat vismierīgāko un pacietīgāko grūtnieci.

Jau pašā sākumā es atļaušos arī piebilst, ka visas grūtnieces NAV vienādas (ak, tavu pārsteigumu!), bet tajā pašā laikā savas grūtniecības laikā esmu satikusi tiešām daudzas fantastiskas topošās mammas, kurām šie jautājumi ir bijuši kā nazis ribās. Uzreiz piebildīšu vēl arī to, ka mēs lieliski saprotam (vairumā gadījumu!), ka jūs neesat vēlējies pateikt neko sliktu vai, pat vēl jo vairāk, esat gribējis ieteikt kaut ko lieliski fenomenāli noderīgu, bet lūdzu, LŪDZU noskaidro/ saproti/ nolasi/ loģiski izdomā vai šī konkrētā grūtniece to vēlas dzirdēt. Mēs nevēlamies būt „trakās grūtniecības hormonu māktās grūtnieces”, bet tas noteikti nebūs šķērslis, lai mēs vienā brīdī aizrādītu arī padomdevējiem un cilvēkiem, kuri lien tur, kur nevajag. Un tajā pašā laikā mēs spēsim atpazīt patiesas, regulāras un mīļas rūpes un palīdzību, jo grūtniecība nav slimība un smadzenes netiek atdalītas no ķermeņa tikai tāpēc, ka gaidām bērniņu. Mums IR vajadzīga uzmanība, mīļums, palīdzība un sapratne vairāk, kā jebkad, bet lūdzu, lūdzu pamēģiniet iejusties grūtnieču lomā un padomājiet godīgi, kā jūs paši reaģētu uz šiem izteikumiem.

1. Pirms vispār kaut ko jautā – pārliecinies/ izvērtē, ka Tu esi grūtniecei pietiekami tuvu stāvoša persona, lai šo jautājumu uzdotu! Īpaši, ja esi izvēlējies uzdot savu jautājumu vai izteikt savu komentāru publiskajā telpā, piemēram, sociālajos tīklos.

2. „Vai, kāds Tev liels vēders! Tu esi pārliecināta, ka negaidi dvīņus?”

Šis ir viens no maniem mīļākajiem (biežākajiem noteikti) jautājumiem, ko esmu saņēmusi savas grūtniecības laikā. Padomājiet paši… Tieši kā, lai uz to atbild tā pieklājīgāk? 😀 Teikt: „Paldies!” roka neceļas, jo īsti komplimenta nav. Atbildēt vienkārši ar: „Jā, esmu pārliecināta, ka negaidu dvīņus!” manam sarkastiski noskaņotajam prātam šķiet kaut kā nepelnīti maz. Uz atbildi: „Nē, neesmu, bet man tā teica dakteris, kurš savu izglītību ir ieguvis aptuveni 10 gadu garumā.” esmu saņēmusi aizvainotas (!!!) sejas izteiksmes. Tas pats attiecas ari uz komentāru par mazu vēderiņu. Mums visām ir savi dakteri, kuri ļoti rūpīgi uzmana to vai mūsu punči atbilst „pareiziem” parametriem, tāpēc šādi jautājumi var uzrakt papildus satraukumus, kuri mūs jau tā, iespējams, nomāc.

3. „Pēc Tava vēdera izmēra spriežot, drīz jau jādzimst, vai ne?”

Pirmo reizi man to pateica diezgan emocionāli attāls garāmgājējs vīrietis, kad es biju 7. mēneša sākumā. Vai varat iedomāties, cik patīkama sajūta saņemt šādu teikumu? Iespējams tam, kurš to teica, tas bija vienkārši komentārs un fakta (?!) konstatēšana, bet viss ko es dzirdēju: „Ak, dieniņ, cik ātri Tu esi apvēlusies līdz valim līdzīgam dzīvniekam!” Nē, 7. mēnesī ceru vēl nedzemdēt, bet paldies par rūpēm…laikam? Vai ir kāda vēdera izmēru un formu statistika? Es arī labprāt apskatītu, jo citādi nesaprotu no kurienes rodas šie spriedumi…

4. „Tev nevajadzētu šo ēst, jo…” Te teikuma turpinājumi var būt ļoti dažādi, bet visbiežāk tie ir saistīti ar neveselīgumu, ko, viņuprāt, rada grūtnieces rokās esošais produkts.

Zem šīs kategorijas ievietošu arī jautājumu, kas manā klātbūtnē pāris reizes tika uzdots manam vīram: „Vai Tu viņai atļauj šo ēst/dzert?” Vai man šis jautājums ir papildus jākomentē? 😉 Atkal jau… Es varu atklāt noslēpumu, ka katrai no mums ir dakteris, kurš rūpīgi uzmana mūsu diētu grūtniecības laikā. Ja vien nemanāt grūtnieci ar cigareti zobos vai šņabja glāzi mutē, tad atceraties, ka katrai no mums ir vesels bataljons cilvēku, kas uzmana mūsu un mūsu mazuļu veselību/ attīstību. Drīzāk piedāvā kādu gardumu, jo šis ir laiks, kad daudzas sievietes beidzot sev atļauj apēst kādu kārumu, ko ikdienā sev varbūt neļautu figūras dēļ. Kā arī vienmēr atceries seno gudrību – pirms komentē, pārliecinies, ka pats esi ideāls, tev nav liekais svars un vai Tu tiešām pats/pati būtu labs piemērs.

5. „Hahaha! Tev ir TĀ grūtnieču gaita!”

TĀ grūtnieču gaita uzrodas pirmkārt tāpēc, ka grūtniece ir pieņēmusies jūtami svarā un visbiežāk šo brīnišķīgo pingvīnu gaitu pavada sāpes gūžās, gurnos, kājās un dažādās citādās vietās, par kurām tu pat noteikti neiedomājies, tāpēc šāds joks/komentārs ir/var būt vienkārši sāpīgs. Burtiski!

6. „Nu, vai jau piedzima?”

Kaut arī es esmu bijusi viena no tām grūtniecēm, kura par savu grūtniecību paziņoja publiski šeit blogā, kā arī es neesmu skopojusies ar bildēm no dažādiem grūtniecības posmiem, tomēr ir lietas, kuras uzticu tikai tiem cilvēkiem, kuriem… vēlos tās uzticēt! Manā gadījumā tas ir mazuļa dzimums un grūtniecības termiņš. Dzimumu esmu atklājusi tiem, kuriem to pati esmu vēlējusies atklāt vai arī tiem, kuri ir bijuši pietiekami uzstājīgi, lai to pajautātu vismaz desmit reizes. Turklāt, ja tu esi izvēlējies piezvanīt/ atrakstīt tikai pašā grūtniecības beigu daļā, lai uzdotu šo jautājumu, tad visticamāk Tu pieklājīgu atbildi nesaņemsi, jo… kur tu biji visus pārējos deviņus mēnešus? Turklāt pačukstēšu arī to, ka mazuļi ļoti reti ierodas precīzi noteiktajā termiņā un pilnīgi pietiek jau ar jauno vecāku nepacietību. Neuztraucieties, jūs visi uzzināsiet par mazuļa ierašanos, kad jaunie vecāki to vēlēsies. Neviens bērniņu neslēps mucā un pa spundi nebaros, lai tikai neatrādītu radiem/ draugiem/ paziņām. Lūdzu cieniet jaunos vecākus un ļaujiet viņiem izbaudīt pēdējās gaidību nedēļas/ dienas. 🙂

7. „Meita? Vai esat vīlušies?”/ „Dēls? Tad jau tētis ir lepns, vai ne?”

Vai šādus komentārus man tiešām ir jākomentē? 😀 Vai mūsdienu emancipētajā pasaulē ir kāda starpība vai dzims dēliņš vai meitiņa? Aizvien vairāk sāku saprast pārus, kuri izvēlas nemaz nenoskaidrot mazuļa dzimumu, kaut vai tāpēc, lai tas ir pārsteigums visiem, jo galu galā tam nav ne mazākās nozīmes. Mūsdienās es pat biežāk sastopu vīriešus, kuri klusībā vairāk ir gribējuši meitiņu, bet stereotips uzspiež to, ka viņam ir jāgrib dēls. Katram bērniņam ir sava burvība, bet galvenais ir tas, ka mazulis un viņa vecāki ir laimīgi un veseli, vai ne tā? Ja jums jaunie vecāki ir pastāstījuši par dzimumu, esiet vienlīdz priecīgi par jebkādu atbildi, jo bērniņš ir milzīga svētība jebkurā jaunajā ģimenē un šāds stulbs komentārs var izjaukt patīkamo noskaņu.

8. Kad un vai plānojat nākamo bērnu?”

Te man parasti nāk smiekli, jo… Eu! Man vēl jādabū no sevis ārā šis mazulis! 😀

9. „Vai un cik ilgi plāno barot bērnu ar krūti?”

Khm… khm… khm… Nopietni? Tu man tikko pajautāji, vai un ko es plānoju darīt ar savām krūtīm? Pirmkārt varu pačukstēt, ka sekmīga mazuļa krūts barošana ir katras mammas fobija un baile, otrkārt arī tad, ja jaunā mamma ir nolēmusi mazuli vispār nebarot ar savu pieniņu, tad tā nav Tava darīšana un šis attiecas pat uz vistuvākajiem cilvēkiem. Šī ir ļoti delikāta tēma un to nevajadzētu uzsākt, ja vien sieviete pati to neuzsāk un nevēlas uzzināt Tavu viedokli un lūgt padomu. Lūdzu, nestaigājiet apkārt un neprasiet sievietēm, ko un kā viņas plāno darīt ar savām krūtīm?! Tas vienkārši ir nepieklājīgi!

10. „Kā tu plāno dzemdēt? Dabiski vai izvēlēsies vieglāko ceļu – ķeizargriezienu?”

Wow! Wow! Wooooow! Pirmkārt šo esmu dzirdējusi pārsvarā no cilvēkiem, kuri vai nu nav piedzīvojuši dzemdības vispār (jā, arī vīriešiem!), vai arī nav piedzīvojuši ķeizargrieziena operāciju. Viss, ko es vēlos ieteikt – pirms uzdod šo jautājumu, palasi vairāk par ķeizargriezienu. Jā, iespējams dzemdības, kā tādas ir „vieglākas”, bet neaizmirsti, ka tā ir operācija, pēc kuras ir jāatgūstas, jādziedē rēta (ne vien ārējā, bet arī iekšējo audu rēta) un atgūšanās posms ir daudz ilgāks, nekā pēc dabiskajām dzemdībām. Īpaši nepatīkams šis jautājums var būt grūtniecēm, kuras ļoti vēlas dzemdēt pašas, bet to nevar dažādu iemeslu dēļ un tāpēc ir spiestas izvēlēties ķeizargriezienu dažādu medicīnisko indikāciju dēļ, lai nodrošinātu mazulim drošu nākšanu pasaulē. Ticiet man, lielākā daļa (ne visas, protams!) sieviešu ļoti cieši saista būšanu par LABU MAMMU ar mazuļa dabisku laišanu pasaulē un daudzas ļoti pārdzīvo, ka viņām ir bijis jāizvēlas ķeizargrieziens. Kaut arī veselais saprāts diktē, ka tam nav nekāda sakara ar to vai Tu būsi/esi laba mamma, tomēr emocijas un sajūtas dara savu un šāds jautājums ir bezgala lieks.

11. Ja tomēr saproti, ka esi pāršāvis pār strīpu, tad vienkārši atvainojies… Kam gan dažkārt negadās pateikt kaut ko stulbu un lieku? Mums visiem gadās un neviens nav gribējis neko sliktu, bet slikti ir to nesaprast un vēl apvainoties no sērijas: „Pats pateicu, pats apvainojos!”

12. „Ko tad vispār drīkst teikt grūtniecei, ja jau viņas par visu apvainojas?!”

Ceru, ka tas nav jautājums, kuru tu vēlies pajautāt ironiskā tonī pēc šo punktu izlasīšanas, bet ja nu tomēr ar šo rakstu tu esi izvēlējies saprast, ka grūtniecība sievietei atņem jebkādu humora izjūtu un pašironiju, kas absolūti nav taisnība, tad, manuprāt, vienmēr drošs jautājums būs: „Sveika! Kā jūties?” Bez liekiem komentāriem, bez liekām piebildēm un ieteikumiem. Sāc sarunu ar veco, labo apjautāšanos, kā topošajai mammai klājas. Tici man, viņa Tev pastāstīs visu, ko pati vēlēsies un visi būs priecīgi. Mazliet vairāk iedziļinoties, Tu noteikti sapratīsi, kas ir piemērots nākamais jautājums un, kas nav. Piedāvāt savu palīdzību bez konkrētiem ieteikumiem arī ir lieliski! 🙂 Jā, mēs esam jūtīgāka un delikātāka suga, bet tas ir tikai tāpēc, ka mūsos norit brīnišķīgākais, kas vispār dabā ir izdomāts – rodas jauna dzīvība un sevī gandrīz gadu audzēt jaunu cilvēku nav nemaz tik viegli. Vislabākais ir tas, ka mēs lieliski apzināmies, ka lielākais darbs mums vēl ir priekšā – dzemdības un tad atbildība mūža garumā. Galu galā, būt iejūtīgam un korektam vismaz šajā sievietes dzīves posmā nav nemaz tik grūti, vai ne?

Es ZINU un TICU, ka pēc grūtniecības nekas nebeidzas, jo no malas parādās miljons ieteikumi par to, kā būtu PAREIZI (?!) jāaudzina šis burvīgais mazulis un kas, kurā vecumā viņam/viņai būtu jāmāk. Atcerieties, ka vecāki pilnīgi noteikti ir pievērsuši uzmanību tam, kas mazulim BŪTU jāmāk un jāzina konkrētā vecumā, kā arī viņi pilnīgi noteikti jau pie tā strādā. Nu nenāciet neaicināti ar saviem, piedodiet, dumjajiem jautājumiem un komentāriem. Atkal jau – „kā klājas?” un „vai varu kā palīdzēt?” ir maģiski teikumi. Ja būs nepieciešams jūsu padoms un palīdzība, jūs to noteikti jutīsiet pēc jauno vecāku reakcijas.

Vēlreiz lūdzu, neuztvert šo ierakstu personīgi, jo tas ir tikai mans viedoklis un sajūtas, bet es tiešām ticu un zinu, ka šo viedokli ar mani dala daudzas grūtnieces un jaunās mammas. 🙂

Mīliet mūs tādas, kādas mēs esam, jo tieši tas ir tas, kas mums šobrīd ir tik ļoti vajadzīgs! 🙂

Nē, humora izjūta tepat vien ir! ;)
Nē, humora izjūta tepat vien ir! 😉

Photos: Elīna Smilga

Līdzīgi raksti:

No Comments

  1. Ai,nu nav ko iespringt!es jau trešo gaidu-un visi šietie paši jautājumi jādzird-mani galīgi tas neaizvaino!tik pat labi var apvainoties uz maza bērna neadekvātu uzvedību!

  2. Izlasot šo rakstu rodas iespaids, ka Jums pareizāk būtu dzīvot taigas vidū.
    Zinu, ka grūtniecības laiks ir īpašs un sarežģīts, bet ieteiktu savu vīzdegunību mest pie malas. Cilvēki ir dažādi un arī to zināšanu līmenis ir dažāds. Nedomāju, ka kāds vēlējis Jums ļaunu uzdodot šos jautājumus. Un varu saderēt, ka Jūs savas dzīves laikā esat uzdevusi pietiekami daudz stulbu jautājumu citiem cilvēkiem par dažādām tēmām, kuras Jūs nepārzinat.

    1. Paldies par komentāru un arī par ieteikumu dzīvesvietas izvēlei. 🙂 Protams, ka arī es esmu uzdevusi daudz muļķīgus jautājumus! Bez šaubām, jo… kurš gan nav? 🙂 Un es arī vairākas reizes šajā ierakstā uzsvēru to, ka grūtnieces ir dažādas, uztveres ir dažādas un arī vairākas reizes minēju, ka grūtnieces lieliski apzinās, ka cilvēki vairumā gadījumu nevēl neko ļaunu. 🙂 Vienkārši radās vēlme pus-nopietni, pus-pajokam apkopot dažus biežāk dzirdētos izteikumus, lai pastāstītu arī to, kāpēc mēs dažkārt reaģējam tā, kā mēs varbūt reaģējam un saņemtajiem komentāriem. Bet liels paldies par viedokli. 🙂

    2. Piedāvāju Grūtniekam sarakstu ar vēl jautājumiem, kas, tātad, būtu sociāli akceptējami, jo taču “nedzīvojam taigas vidū” un mums ikvienam ir tiesības uzdot stulbus jautājumus.

      *Kā izskatās, cik ilgi vēl nodzīvosi? [vecmāmiņai]
      *Klau, vai neesi jau par vecu tam un tam (maratons, motocikls, jauni hobiji..) [vīrietim pusmūža krīzes laikā]
      *Vai esi domājis to ārstēt? [homoseksuālam cilvēkam]
      *Vai Tu gadījumā neesi stāvoklī? / kurš mēnesis tev ir? [sievietei ar lieko svaru]
      *Vai Tu gadījumā neesi stāvoklī? kurš mēnesis tev ir? [vīrietim ar lieko svaru]
      *Tev ir jau …gadi, kāpēc neesi precējies/nav bērnu?
      *Joprojām neesat stāvoklī? [pārim, kam ir grūtības ar bērna ieņemšanu/bijuši spontānie aborti utt]
      *Jūsu bērnam vajadzētu darīt to un to/iemācīties to un to [bērna vecākiem]
      *Citi bērni viņa vecumā jau sēž/staigā/runā/lieto podu/pabeidza maģistru utt [bērna vecākiem]

      [cilvēkam ar hronisku/grūti ārstējamu slimību]
      * Slimība un sāpes vispirms ir tikai mūsu prātā
      *Mana radinieka labākajam draugam arī ir šī .. (problēma/slimība), bet viņš mierīgi ar visu tiek galā
      *Tev noteikti vajadzētu izmēģināt šo/nevajadzētu darīt to

      [cilvēkam, kuram šobrīd dzīvē/darbā/citur ir grūtības/problēmas/nogurums]
      *stāstīt, cik ļoti jums ir vēl grūtāk darbā/dzīvē/citur utt, tā vietā, lai uzklausītu šo cilvēku..

      Sarakstu var turpināt bezgalīgi.

  3. Haha izcils raksts 🙂 Es vēl šiem visiem gribētu pievienot punktu par gaidāmā bērniņa vārdu:
    -Vai esat jau izdomājuši, kādu liksiet?
    -Jā, bet gribam to paturēt pie sevis līdz dzimšanai.
    -Bet nu vismaz garš vārds vai īss? Sākas uz A, K vai M? Latvisks vārds? Kurā mēnesī vārdadiena? utt. utjp.

    Tā vien šķiet, ka, ja cilvēkam pasaka, ka nevēlamies izpaust kādu informāciju, tā uzreiz parādās azarts to uzminēt ar dubultsparu.

    Lai mierīgs (lasi – bez liekiem, kaitinošiem jautājumiem) atlikušais gaidīšanas laiks 🙂

  4. Ā un vēl. Man kā salīdzinoši jaunai māmiņai superaktuāls jautājums no visām pusēm:
    *Vai tik nav par ātru? Kā jums tas tā gadījās?

    Lieki piebilst, ka bērniņš ir plānots un tapis apzināta lēmuma rezultātā.

    Nekad neesmu sapratusi, kādu atbildi cilvēki sagaida uz šiem jautājumiem 😀

Vieta Tavam komentāram: