Kā tas ir – būt tētim? Stāsts Nr. 1 un Nr.2

(Titulbilde: Agneta Jonele no tēta Toma ģimenes personīgajiem arhīviem)

Aizvien biežāk dzirdu, ka kāda mamma ir sākusi rakstīt savu blogu vai, ka tiek aizvien vairāk runāts par jauno māmiņu grūtniecības vai pēcdzemdību depresijām. Aizvien regulārāk dzirdam to, ka tiek runāts par to, kā jūtas mammas pirms vai pēc mazuļa nākšanas pasaulē, kas ir ļoti, ļoti apsveicami un neizsakāmi svarīgi, bet man, kā cilvēkam, sievietei, mammai, sievai vienmēr kaut kur prāta aizmugurē ir gribējies pajautāt, bet… bet, kā tad šajā visā emociju murčkulī jūtas jaunie tēvi? Tas, ka vīrieši pēc definīcijas mazāk runā par savām sajūtām un emocijām tā, kā būtu jau skaidrs, bet ņemot vērā, ka nedzīvojam vairs viduslaikos, mums ir arī skaidrs, ka nerunāt par kaut ko, nenozīmē, ka tas mūs nekādi neietekmē. Gluži pretēji, tēvi nav ne ar ko mazsvarīgāki par mammām un, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi arī viņiem ik pa laikam pajautāt: “Kā tas ir – būt tētim?” Mammu emocijas ir skaidras no tā aspekta, ka tās ir ne vien psiholoģiska rakstura, bet arī bioķīmisku kombināciju rezultāts, jo gan grūtniecības, gan pēcdzemdību periodā, sievietes ķermenis ir pakļauts milzīgam hormonālam slogam, tomēr, kā ir ar tētiem? Kā šīs milzīgās pārmaiņas gan viņu sievietēs, gan faktā, kā tādā – ģimenē ir ienācis bērns, vai pat ir sagaidīts jau otrais, trešais (…) bērns, ietekmē mūsu vīriešus, kuri tāpat, kā mēs, kuras piedzimstam par mammām, piedzimst par tēviem?

Es nolēmu beigt par to tik daudz filozofēt savā galvā un vienkārši pajautāt to pāris sev pazīstamiem, jauniem, darbīgiem un vienkārši foršiem tētiem. Visiem noteikumi ir vienādi – 19 jautājumi, uz kuriem rakstiski lūdzu atbildēt pāris dienu laikā. Kāds ir rezultāts? To piedāvāju lasīt zemāk pirmajās divās mini intervijās ar diviem tētiem. Tēti Jāni (32), kurš kopā ar savu sieviņu Agnesi audzina sešus gadus veco dēlu Kristeru un ar tēti Tomu (27), kurš ar sievu Madaru, audzina pusotru gadu veco meitiņu Elīzu. Turpmāk centīšos ik pa laikam jūs šādi iepazīstināt ar dažādiem tētiem, rēķinoties, ka ir tēti, kuri ir lakoniskāki savās atbildēs un ir tēti, kuri labprāt pastāsta savas sajūtas plašāk. 

Ja Tu pazīsti kādu foršu tēti vai Tu pats esi tētis, kurš labprāt vēlētos atbildēt uz šiem jautājumiem un arī padalīties ar savu viedokli, lūdzu, dod man ziņu e-pastā: [email protected].

Stāsta tētis Jānis.

img_0068
Foto: Paula Roze (No tēta Jāņa ģimenes personīgajiem arhīviem)
  • Kāds, Tavuprāt, Tu esi tētis savam bērnam?

Cenšos būt labs, mīļš un foršs, bet vienlaikus stingrs.

  • Kas ir Tavs mīļākais brīdis, atnākot mājās pēc darba dienas?

Auksts alus? 🙂

Pirmais brīdis ir labs, kad dārziņā paziņo ka bosiks labi uzvedies un nevienu nav apbižojis.

  • Kā jūsu ģimene vislabprātāk pavada brīvdienas?

Mums 90% brīvdienu bērnu konfiscē Ome, lai vestu uz peldēšanu. Bet tad, kad kopīgās brīvdienas, tad visnotaļ kopīga ilgā izgulēšanās un vēlās brokastis pusdienlaikā.

  • Kādi ir Tavi galvenie pienākumi/uzdevumi saistībā ar bērnu?

Sporta aktivitātes ar dēlu, veču lietas, kopā skatīties multenes. Paņemt bērnu no dārziņa.

  • Kas, Tavuprāt, ir grūtākais bērnu audzināšanā?

Izaudzināt par labu cilvēku un lai galvā ir funktieris pareizā virzienā.

  • Kā Tavs bērns naktīs guļ un kā tas ietekmē Tavu miegu?

Pusnaktī zombijmodē atnāk pie mums. Kā ietekmē? Ja guļ sievas pusē – nekā. Ja pa vidu, tad es bieži vien pārvācos uz dīvānu (jo sešgadnieks nopietni naktī apdraud manu veselību ar savu rotēšanu un kustību intensitāti). 😀

  • Kas Tavam bērnam vislabāk garšo un kas pavisam negaršo?

Negaršo sīpoli. Garšo? Proscuitto, krējums, Cini mini, Popcorns, cola, svaigi tomāti no omes siltumnīcas, desa, siers…

  • Vai esi apmeklējis kādus kursus par bērnu audzināšanu pirms vai pēc bērnu dzimšanas? Ja esi, vai Tev tie šķita noderīgi reālajā ikdienā ar bērniem? Ja neapmeklēji – kāpēc izvēlējies to nedarīt?

Neapmeklēju, jo jutu sevī optimismu.

  • Vai Tu piedalījies dzemdībās? Kāpēc nolēmi piedalīties/nepiedalīties?

Piedalījos, jo sieva tā lika. Bet ja godīgi, tad manā uztverē tas ir kopīgs pasākums (tāpat kā bērna veidošana).

  • Kā, Tavuprāt, pēc bērna piedzimšanas jutās Tava bērna mamma?

Nomocīta bet priecīga.

  • Kādas bija Tavas izjūtas pirmo mēnesi pēc bērna piedzimšanas?

Biju kā izsists no sliedēm, jo brīžiem pauris vēl nesagremoja notikušo. Bet kopā – visnotaļ pozitīvas.

  • Kā tu raksturotu savu sievu salīdzinājumā ar to, kāda viņa bija pirms kļuva par mammu un kāda ir tagad?

Smuka+forša / smuka+forša.

  • Kurš (Tu vai bērnu mamma) emocionālāk reaģē uz bērna veselības izmaiņām (iesnas, temperatūra utml.)? Kāpēc, Tavuprāt, ir tieši tā?

Abi uztveram lietas vienkārši, ja jābūt, tad jāizslimo.

  • Kā jūsu ģimene risina domstarpības, kas rodas par bērnu audzināšanu, ja tādas mēdz būt?

Not easy. Pus dienu vismaz savstarpēja bubināšana. 🙂

  • Ko, Tavuprāt, Tava partnere visvairāk novērtē Tevī bērnu audzināšanas jomā?

To, ka neuzskatu ka bērna audzināšana ir tikai sieviešu pienākums.

  • Ko savā partnerē bērnu audzināšanas jomā visvairāk novērtē Tu?

To, ka viņa MAMMA ar lielo M.

  • Kā Tava bērna mamma varētu Tev ikdienā vairāk palīdzēt, lai Tu kļūtu par vēl labāku tēti?

Droši vien šis jautājums būt adresējams man pašam sev – vairāk jāgrib un jācenšas darīt vairāk/ labāk.

  • Ko Tu gribētu, lai Tavi bērni Tev novēl Tavā 60 gadu dzimšanas dienā?

Mazāk lai novēl, bet lai ir kopā ar mums vecākiem un kopā ar mūsu mazbērniem!

  • Ko Tu novēlētu citiem jaunajiem un ne tik jaunajiem tētiem?

Mīlestību un saticību ģimenē.

Foto: Paula Roze (No tēta Jāņa personīgajiem ģimenes arhīviem)
Foto: Paula Roze (No tēta Jāņa personīgajiem ģimenes arhīviem)

***

Stāsta tētis Toms.

15064145_1223470524362927_271184135_o
Foto no tēta Toma personīgajiem ģimenes arhīviem.
  • Kāds, Tavuprāt, Tu esi tētis savam bērnam?

Manuprāt, esmu labs tēvs savai meitai. Cenšos bērnam dot visu dot visu, lai Elīza izaugtu par labi audzinātu, gudru, paklausīgu, atklātu, sirdsgudru meiteni. Es iesaistos visās ikdienas darbībās, kas saistīti ar Elīzu – pamperu mainīšanā, ārstu apmeklējumos, barošanā, rotaļās, jaunu lietu apgūšanā utt.

  • Kas ir Tavs mīļākais brīdis, atnākot mājās pēc darba dienas?

Tā kā pašlaik spēju strādāt no mājām, tad tādu mirkļu man nav. Taču ik pa brīdim pieķeru sevi pie sajūtas, ka ilgojos pēc Elīzas, kad viņa guļ diendusā.

  • Kā jūsu ģimene vislabprātāk pavada brīvdienas?

Pēdējā laikā arvien mazāk sanāk šādas dienas, taču mums patīk aizbraukt kaut kur pie dabas. Ideālajā variantā ieplānojam tālākus ceļojumus, piemēram, ar Elīzu esam pabijuši Londonā, Portugālē, Itālijā.

  • Kādi ir Tavi galvenie pienākumi/uzdevumi saistībā ar bērnu?

Mēs  pienākumus nedalām. Laika gaitā ir iegājies tā, ka sieva no rīta apkopj, apģērbj meitu, kamēr es gatavoju brokastis. Līdz ar to viena no lietām, ko es nedaru, ir meitas matu kārtošana. Pārsvarā es esmu tas, kas ceļas, ja Elīza pamostas naktī.

  • Kas, Tavuprāt, ir grūtākais bērnu audzināšanā?

Grūti ir vienmēr noturēt nemainīgu nostāju bērnu audzināšanā, stingri turēties pie saviem uzskatiem. Vienmēr jāatceras, ka bērns būs vecāku spogulis. Audzinot bērnu, jādomā par vairākām lietām padziļināti – gan par kārtību, gan izklaidēm utt. Grūtākais audzināšanā ir mainīt savus sliktos paradums, kurus nevēlētos redzēt meitas uzvedībā vai raksturā.

  • Kā Tavs bērns naktīs guļ un kā tas ietekmē Tavu miegu?

Tagad kad Elīza ir jau 1 ½ gadus veca, tad viņa naktīs guļ ļoti labi. Grūtākais ir viņu nolikt gulēt, jo pati viņa neaizmieg un ilgi ārdās pa gultu. Parasti ceļas ap 8:00 no rīta, jo ļoti grib ēst. Līdz kādiem 9 mēnešiem miegs gan periodiski bija caurs, tad nācās celties, iemidzināt, aiznest sievai pabarot meitu.  Pirmos trīs mēnešus bija agri jāceļas uz darbu, tad gan bija grūtāk izgulēties.

  • Kas Tavam bērnam vislabāk garšo un kas pavisam negaršo?

Elīza ir bērns, kam garšo viss. Viņa ēd gan dārzeņus, augļus, ogas utt. Vasarā ēda ļoti daudz zemenes, jāņogas, rudenī – vīnogas. Šobrīd topā ir mandarīni un tomāti, protams, kāds kārums, bet tos cenšamies nepiedāvāt un ceram, ka kādu laiku tie neietilps meitas ēdienkartē.  Grūti pateikt, kas negaršo, jo labprāt ēd  visu, pat sushi.

  • Vai esi apmeklējis kādus kursus par bērnu audzināšanu pirms vai pēc bērnu dzimšanas? Ja esi, vai Tev tie šķita noderīgi reālajā ikdienā ar bērniem? Ja neapmeklēji – kāpēc izvēlējies to nedarīt?

Pirms bērna dzimšanas bijām uz zīdīšanas un “Ligzdiņas” kursiem. Likās noderīgi, jo uzzināju vairākas  lietas, par kurām nemaz pirms bērna nebiju aizdomājies.

  • Vai Tu piedalījies dzemdībās? Kāpēc nolēmi piedalīties/nepiedalīties?

Jā, piedalījos. Zināju,  ka mana klātbūtne sievai kaut nedaudz atvieglos dzemdības. Dzemdības bija straujas un salīdzinoši vieglas, biju vienkārši blakus un atbalstīju, kā mācēju. Biju klāt, kad meita ievilka pirmo elpu.

  • Kā, Tavuprāt, pēc bērna piedzimšanas jutās Tava bērna mamma?

Manuprāt, pēc dzemdībām sieva jutās ļoti saviļņota, gandarīta un  paralēli ļoti nogurusi. Domāju tas bija fiziski un morāli ļoti grūti, jo tomēr bērns  9 mēnešus ir bijis mammas vēderā un viens dzīves posms bija noslēdzies.

  • Kādas bija Tavas izjūtas pirmo mēnesi pēc bērna piedzimšanas?

Sākumā man likās, ka būšu ļoti nobijies, ka būs bail mazuli ņemt rokās,aprūpēt. Taču pēc dzemdībām viss notika ļoti dabiski un jutos ļoti laimīgs. Kaut arī ar prātu tu saproti, ka sievietei vēderā aug tavs bērniņš, taču reāli to sāc apzināties tikai pēc dzemdībām.

  • Kā tu raksturotu savu sievu salīdzinājumā ar to, kāda viņa bija pirms kļuva par mammu un kāda ir tagad?

Liekas, ka sievas raksturā nekas nav mainījies.

  • Kurš (Tu vai bērnu mamma) emocionālāk reaģē uz bērna veselības izmaiņām (iesnas, temperatūra utml.)? Kāpēc, Tavuprāt, ir tieši tā?

Sieva, jo viņa zina par slimībām, simptomiem daudz vairāk kā es. Bieži vien ir tā, jo  mazāk zini, jo mazāk uztraucies.

  • Kā jūsu ģimene risina domstarpības, kas rodas par bērnu audzināšanu, ja tādas mēdz būt?

Pārsvarā cenšamies izrunāt, kā vajadzētu darīt un kā nedarīt. Esam daudz diskutējuši vēl pirms meitas ienākšanas ģimenē. Uzskati mums ir diezgan līdzīgi, nereti pat  vienādi.

  • Ko, Tavuprāt, Tava partnere visvairāk novērtē Tevī bērnu audzināšanas jomā?

Pirmkārt, jau to, ka esmu radis iespēju būt kopā ar ģimeni ik dienu un katru brīdi piedalos meitas audzināšanā. To, ka es spēju palīdzēt jebkurā jomā un man var uzticēties. Jau no pirmajām dienām pratu parūpēties par meitu un interesanti pavadīt laiku arī divatā.

  • Ko savā partnerē bērnu audzināšanas jomā visvairāk novērtē Tu?

Madarā novērtēju viņas zināšanas par bērnu, intuīciju, stingru nostāju. Novērtēju, ka viņa vienmēr par visu padomās.

  • Kā Tava bērna mamma varētu Tev ikdienā vairāk palīdzēt, lai Tu kļūtu par vēl labāku tēti?

Man liekas, ka tas ir vairāk atkarīgs no paša tēva vēlmes. Ikdienā mēs ar sievu pietiekami labi sadalām savu laiku, lai abi varētu gan pašrealizēties, gan veltīt laiku meitai un būt labi vecāki.

  • Ko Tu gribētu, lai Tavi bērni Tev novēl Tavā 60 gadu dzimšanas dienā?

Mazbērnus :).

  • Ko Tu novēlētu citiem jaunajiem un ne tik jaunajiem tētiem? 

Tēviem novēlu nebaidīties iesaistīties bērna audzināšanā, kaut pieredzes nav, uzņemties atbildību un būt kārtīgam sievas atbalstam. Novēlu baudīt laiku ar mazajiem un būt vislabākajiem tēviem.

15052127_1223467454363234_590811346_o
Foto no personīgajiem tēta Toma ģimenes arhīviem.

 

Līdzīgi raksti:

6 Comments

  1. Andri, liels prieks par interesi, bet man jāsaka trīs lietas:
    1. Divas nedēļas atpakaļ šī stāstu sērija vēl nebija nemaz sākta ;),
    2. Turpmāk esi uzmanīgāks un seko līdzi cītīgāk, jo izskatās, ka pa šīm 11 dienām esi palaidis garām veselus 3 tētu stāstus,
    3. Diemžēl nevaru solīt konkrētu regularitāti šiem stāstiem, tad nu ņem par labu, cik bieži un daudz sanāks. 🙂

  2. Hei, gads jau tuvojas beigām un bija solīti 8 stāsti, bublicēti ir tikai 7. Kad varētu gaidit pārējos? Gads jau tuvojas beigām un nav labi atstāt parādus uz nākamo gadu..

Vieta Tavam komentāram: