Kā tas ir – būt tētim? Stāsts Nr. 5

Kad es sāku šo rakstu sēriju, tad man uzreiz bija padomā pieci intervējamie tēti, ar kuriem noteikti jūs gribēju iepazīstināt pirmām kārtām. Gaidot visu piecu tētu atbildes, atcerējos par vēl un vēl tētiem, kurus nu jau esmu uzrunājusi, lai pastāstītu par viņu dzīvēm visiem jums, bet nu laiks ir pienācis piektajam tētim no manis pašas pirmās izdomātās piecu tētu “komandas” un, protams, ka tas ir mūsu pašu Rožu ģimenes tētis – mans vīrs un vislabākais tētis mūsu dēlam Otomāram (1g 5m) – Jānis (29). Varētu šķist jocīgi, bet no visiem tētiem visvairāk kautrējos uzrunāt tieši pati savu vīru, jo šķita, ka viņš taču negribēs rakstīt, jo rakstīšana mūsu ģimenē ir manā pārziņā, kā arī šķita mazliet neierasti, ka nevis es pati stāstīšu bloga lasītājiem par to, kā lietas notiek mūsu ģimenē, bet gan to darīs mans vīrs. Liels bija mans pārsteigums, kad vīrs principā to piekrita darīt pats un, man par patīkamu pārsteigumu, viņš man atviegloja “uzrunāšanas” procesu, turklāt es vienmēr esmu PAR to, ka, lai lūgtu stāstīt par kaut ko privātu kādam citam, ir tikai godīgi vispirms rādīt piemēru un atklāties pašam. Paldies, vīrs, ka dali ar mani šo viedokli un, laipni lūgts blogā! 

Noteikumi vēl joprojām nemainīgi – viens tētis, deviņpadsmit jautājumi, uz kuriem lūdzu atbildēt rakstiski. 

Stāsta tētis Jānis.

Foto no Rožu ģimenes arhīviem.
Foto no Rožu ģimenes arhīviem. Bildes autore – mamma Paula.
  • Kāds, Tavuprāt, Tu esi tētis savam bērnam?

Manuprāt, esmu labs tētis, kaut vai tādēļ vien, ka esmu tētis, tas īstais un vienīgais. Bet nopietni runājot, par to jau laikam jāļauj citiem spriest.

  • Kas ir Tavs mīļākais brīdis, atnākot mājās pēc darba dienas?

Kā jau lielākai daļai vecāku, mans mīļākais brīdis ir satikt savu laimīgo ģimeni, dzirdēt dēla laimes izsaucienus, redzēt dēla un sievas smaidu, protams arī abu bučas.

  • Kā jūsu ģimene vislabprātāk pavada brīvdienas?

Mums patīk kaut kur izbraukt pastaigāties. Kaut kur uz jūru, kur ir plašs un nav pārlieku lielas drūzmas. Protams, ka katras brīvdienas nesanāk, pēdējā laikā retāk, jo esmu aizrāvies ar jaunā mājokļa iekārtošanu, jo vēlos lai visiem pēc iespējas ātrāk būtu ērti un labi. Bet, protams, pa lielam arī tās ir atrunas. Solu laboties.

 

Foto no Rožu ģimenes arhīviem. Bildes autore – mamma Paula.
  • Kādi ir Tavi galvenie pienākumi/uzdevumi saistībā ar bērnu?

Grūti pateikt, mūsu ģimenē nav definēti uzdevumi, darām visu, kā sanāk, kuram sanāk, tam sanāk. Šobrīd noteikti galvenais ir pacelt un nolikt bērnu, no vannas, krēsla, gultas, jo gaidām otru mazo un sieva nedrīkst daudz cilāt Otomāru.

  • Kas, Tavuprāt, ir grūtākais bērnu audzināšanā?

Manuprāt, apziņa, ka lai arī ko darītu vienmēr visus apstākļus nevar paredzēt. Piemēram, visus bērna kritienus un citas nejauši notikušas darbības, kuras Tu nekādi nevar ietekmēt, protams, ja neesi gaišreģis.

  • Kā Tavs bērns naktīs guļ un kā tas ietekmē Tavu miegu?

Kopumā labi, šad tad kaut kas saiet greizi, bet tas nav konstanti, vairāk dēls mostas, kad ir apslimis vai nejūtas labi kā citādi, es ļoti dzirdu, kad bērns knosās, tas tādēļ, ka domāju par viņu, bet protams, par miegu man jāpateicas sievai, jo viņa ir tā kas vienmēr noreaģē pirmā un, līdz brīdim, kad esmu sapratis, kas notiek, sieva jau visu ir nokārtojusi.

img_6983
Foto no ģimenes arhīviem. Autore mamma Paula.
  • Kas Tavam bērnam vislabāk garšo un kas pavisam negaršo?

Otomāram garšo viss, es laikam ģimenē esmu izvēlīgākais, bet tomātus un visa veida ogas viņš ir gatavs ēst jebkurā laikā, ha, bet tomāts taču arī laikam bija oga.

  • Vai esi apmeklējis kādus kursus par bērnu audzināšanu pirms vai pēc bērnu dzimšanas? Ja esi, vai Tev tie šķita noderīgi reālajā ikdienā ar bērniem? Ja neapmeklēji – kāpēc izvēlējies to nedarīt?

Apmeklēju pirmsdzemdību kursus ar sievu un tagad plānojam apmeklēt kursus par otra bērna ienākšanu ģimenē. Noteikti šķita noderīgi, jo vienmēr pēc iespējas vairāk viedokļu ļauj redzēt lietas skaidrāk.

  • Vai Tu piedalījies dzemdībās? Kāpēc nolēmi piedalīties/nepiedalīties?

Jā, piedalījos, vēlējos atbalstīt sievu un nevaru iedomāties, kā būtu ja nebūtu iespēja piedalīties un palīdzēt, pieļauju ka nebūt blakus būtu daudz stresaināk.

Foto no ģimenes arhīviem. Autore mamma Paula
Foto no ģimenes arhīviem. Autore mamma Paula.
  • Kā, Tavuprāt, pēc bērnu piedzimšanas jutās Tavu bērnu mamma?

Manuprāt, bijām laimīgi beidzot satikt savu dēliņu, protams, bijām apjukuši, jo tas taču bija pirmais bērns. Atceros pirmās dienas slimnīcā, negulētās naktis un to sajūtu, ka nezini, ko tagad darīt vai viss ir labi, domāju, ka mammai vēl daudz dažādas pozitīvi satraucošas un iespējams arī mazāk pozitīvas virmoja galvā, bet centos palīdzēt, cik vien spēju un sapratu. Labi, ka tēviem ir 10 brīvas dienas pēc dzemdībām, jo, manuprāt, tajās dienās palīdzība mammai ir visnepieciešamākā.

  • Kādas bija Tavas izjūtas pirmo mēnesi pēc bērna piedzimšanas?

Pozitīva nesapratne, kas tagad notiks, vienlaicīgi, neaprakstāms prieks. Dīvainākais, ka tā sajūta nav mani pametusi, jo bērns attīstās un katru dienu pārsteidz citā veidā atkal un atkal.

  • Kā tu raksturotu savu sievu salīdzinājumā ar to, kāda viņa bija pirms kļuva par mammu un kāda ir tagad?

Grūti pateikt, abi esam sākuši domāt citādāk un plānot lietas citādāk un kopumā – sākuši rēķināties ar jaunu cilvēku ģimenē, bet vai tas sievu mainījis, kā personību, diez vai, joprojām sievai patīk rakstīt un fotografēt, joprojām patīk labs ēdiens un jaunu garšu meklējumi, joprojām patīk Itālijas Dolomītu gaiss un vispār redzēt pasauli.

  • Kurš (Tu vai bērnu mamma) emocionālāk reaģē uz bērna veselības izmaiņām (iesnas, temperatūra utml.)? Kāpēc, Tavuprāt, ir tieši tā?

Noteikti es, jo es mazāk laika pavadu ar bērnu un mazāk saprotu, kā tas cilvēciņš darbojas, vispār mani satrauc lietas kuras nesaprotu, parādās ļoti liels azarts pēc iespējas ātrāk saprast. Tas arī mani dzīvē dzen uz priekšu, bet laikam ar bērnu tas dažās situācijās nestrādā.

  • Kā jūsu ģimene risina domstarpības, kas rodas par bērnu audzināšanu, ja tādas mēdz būt?

Grūti spriest, tādas domstarpības nav bijušas par vadlīnijām, kā audzināt bērnu, jo gadiem par to esam runājuši pirms bērna ienākšanas ģimenē. Zinām viens otra uzskatus šajā sakarā un atšķirīgie viedokļi ir jau daudzkārt izrunāti.

  • Ko, Tavuprāt, Tava partnere visvairāk novērtē Tevī bērnu audzināšanas jomā?

Tas jāprasa partnerei, bet pieļauju, ka to, ka es cenšos iesaistīties bērna audzināšanā un kā vīrietis rādu  piemēru mūsu mazajam vīrietim.

Foto no ģimenes arhīviem. Autore mamma Paula
Foto no ģimenes arhīviem. Autore mamma Paula
  • Ko savā partnerē bērnu audzināšanas jomā visvairāk novērtē Tu?

To ka manam dēlam ir Vislabākā mamma un tas, ka viņa ir spējusi tik daudz iemācīt mūsu bērnam, katru dienu nebeidz mani pārsteigt.

  • Kā Tava bērna mamma varētu Tev ikdienā vairāk palīdzēt, lai Tu kļūtu par vēl labāku tēti?

Nekā, tas cik labs tēvs esmu ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis.

  • Ko Tu gribētu, lai Tavi bērni Tev novēl Tavā 60 gadu dzimšanas dienā?

Gan jau vēl 60 gadus ar tik burvīgu ģimeni, kāda esam un par kādu augam.

  • Ko Tu novēlētu citiem jaunajiem un ne tik jaunajiem tētiem? 🙂

Ar smaidu sejā piedzīvot visus savu bērnu sagādātos pārsteigumus.

Foto no personīgajiem ģimenes arhīviem. Autore: Baiba Červinska - Buša
Foto no personīgajiem ģimenes arhīviem.
Autore: Baiba Červinska – Buša

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: