Kā tas ir – būt tētim? Stāsts Nr. 7

Nemanot ir pienācis laiks nu jau septītajam stāstam, kurā kāds foršs tētis stāsta par to, kā tad īsti tas ir būt tētim. Varu vien teikt – kamēr man visapkārt būs šādi forši tēti, tikmēr es jums arī par viņiem stāstīšu, jo lai cik būtiska un neaizvietojama jau pašā saknē un idejiski ģimenē būtu mammas loma, tomēr bez laba tēta, mammai ir daudz grūtāk kļūt un būt par labu mammu. Šodien uz maniem 19 jautājumiem aicināju atbildēt tēti Andreju (29), kurš kopā ar sievu Lāsmu audzina meitiņu Emīliju (2.7g), ne tikai sapņo piedalīties, bet arī aktīvi gatavojas dalībai triatlonā un ir absolūts moču entuziasts.

Noteikumi vēl joprojām nemainīgi – viens tētis, deviņpadsmit jautājumi, uz kuriem lūdzu atbildēt rakstiski. 

Stāsta tētis Andrejs.

11412106_10203986300288994_3744648948188116055_o

  • Kāds, Tavuprāt, Tu esi tētis savam bērnam?

Es cenšos. Saprotu ka neesmu ideāls, bet apmēram redzu ko es gribētu dot saviem bērniem, un eju uz to. Gribētos lai mana meita tiešām uzskata, ka viņas tētis ir visstiprākais, vismīlošākais, vissmieklīgākais, visforšākais, un vienmēr, lai kas būtu sadarīts, lai kas būtu noticis, tētim vienmēr var visu izstāstīt un tētis palīdzēs.

  • Kas ir Tavs mīļākais brīdis, atnākot mājās pēc darba dienas?

Protams satikt savu beibi, pajautāt, kā pavadīta viņas diena. Vislabāk patīk brīdis pirms gulētiešanas, kad visi televizori/ radio izslēgti. Viss spilgtais apgaismojums izslēgts un ik vakara rituāls pirms gulēšanas var sākties. Parasti spēlējam dažādas galda/kāršu spēles ar saviem, izdomātiem noteikumiem.

  • Kā jūsu ģimene vislabprātāk pavada brīvdienas?

Kaut kur ārpus mājas, ne vienmēr protams sanāk, bet cenšamies. Jo dažreiz labākā izklaide ir brauciens ar tramvaju, vai vilcienu. Ir dienas, kad dāma paziņo ka vajag omīti, tad nekas cits neatliek, kā braukt ciemos pie vienas no daudzajām omēm, omomēm.

Vēl cenšamies vismaz reizi gadā kaut kur aizbraukt tālāk, jo var pirkt dārgas mantas, būvēt smalkas mājas, bet galu galā mazajā īsfilmā pirms nāves mēs redzēsim dzīves spilgtākos brīžus, un es gribētu lai maniem bērniem ir daudz spilgtu, interesantu atmiņu, nevis atmiņas par tēti, kurš nopērk lielu 3D televizoru un pavada pie tā visus vakarus. Ir jākrāj iespaidi, nevis mantas, banāli, bet tā es jūtu.

2016-01-03 14.10.37

  • Kādi ir Tavi galvenie pienākumi/uzdevumi saistībā ar bērnu?

Mazgāt dupsi un iemācīt/piedzīvot bīstamās dzīves puses :). Es esmu tas ar ko ģimenē var iztrakoties, dabūt nobrāzumus, sasmērēt drēbes, saplēst kurpes un izdarīt visu pārējo, ko ar mammu nedrīkst darīt.

  • Kas, Tavuprāt, ir grūtākais bērnu audzināšanā?

Man personīgi visgrūtākais ir savas privātās telpas (laika) neesamība. Jo esmu no tiem, kuriem ir nepieciešams pabūt ar sevi, kaut kur klusumā un mierā, bet kopš esam trijatā, tas fiziski vairs nav iespējams. Jo tētis mazgāties viens pats nedrīkst :), kur nu vēl kaut ko pats savā nodabā darīt.

Bet ir arī citi varianti, šobrīd aizvien vairāk skrienu, ir domas par triatlonu, kas sevī ietver vēl vairāk dažādu nodarbju vienatnē, ik pa laikam aizeju klusumā paskrūvēt kādu no močiem garāža, un tas ir mans brīdis pabūt ar sevi.

  • Kā Tavs bērns naktīs guļ un kā tas ietekmē Tavu miegu?

Nevaru sūdzēties, kopš pirmās dienas ejam gulēt vienā laikā un ceļamies bez pulksteņa. Sākumā, protams bija nakts dunka no sievas, un barošanas, bet pēc tam pavisam mierīgi. Ar meitas piedzimšanu esmu arī sapratis, ka diennaktī  var izdarīt daudz vairāk, jo var pagulēt diendusu kopā ar viņu un justies daudz labāk, nekā guļot tikai pa nakti.

DSC_0244.jpg

  • Kas Tavam bērnam vislabāk garšo un kas pavisam negaršo?

Protams, ka KŪKAS. Bez kūkas nevar ne pamosties, ne aiziet gulēt. Negaršo, kā kurā dienā, tad bietes, tad burkāni, tad jogurts vai vēl kaut kas.

  • Vai esi apmeklējis kādus kursus par bērnu audzināšanu pirms vai pēc bērnu dzimšanas? Ja esi, vai Tev tie šķita noderīgi reālajā ikdienā ar bērniem? Ja neapmeklēji – kāpēc izvēlējies to nedarīt?

Ar sievas kundzi kopā apmeklēju Māmiņu kluba seminārus/kursus, pirms dzemdībām, ja pirms tam es šaubījos vai piedalīties dzemdībās, tad pēc šiem kursiem es biju pārliecināts, ka ja sieva mani ņems līdzi es noteikti iešu.

  • Vai Tu piedalījies dzemdībās? Kāpēc nolēmi piedalīties/nepiedalīties?

Piedalījos, šis vispār ir atsevišķs temats manā dzīvē. Kopš dzemdībām, manās acīs visi tēvi ir sadalīti divās grupās tie kuri ir piedalījušies un tie kas nav. Es nerunāju par gadījumiem, kad māte nevēlās blakus savu veci, bet labāk to dara viena, vai ar māsu, mammu, bet par gadījumiem kad topošā māte vēlās, bet tēvs pasaka ka tā nav tēva lieta, un labāk dzemdību laikā sēž mājās ar čomakiem un atzīmē šo notikumu.

Man bija tā laime piedalīties, un izdzīvot visu to procesu, pirms, un pēc. Tas noteikti maina vīrieša iekšējo pasauli un dzīves skatījumu, pēc visa procesa, ir daudz lielāka cieņa pret sievieti/māti, jo tas nav viegls process. Lieki piebilst, ka pēc dzemdībām mājās atgriežoties ar sievu bijām nometuši vienādu daudzumu kg :). 

2016-07-17 11.15.34.jpg

  • Kā, Tavuprāt, pēc bērnu piedzimšanas jutās Tava bērna mamma?

Laimīga, jo tas ilgais process bija beidzot finišējis un mums bija burvīga meita :). Kā vēl māte var justies?

  • Kādas bija Tavas izjūtas pirmo mēnesi pēc bērna piedzimšanas?

Kopš pirmās sekundes, kad man rokās ielika meitu, manas smadzenes tika iznestas un tas turpinās vēl šodien, ceru, ka tas nekad nebeigsies :). Tas ir visiem jāpiedzīvo. Kā saka, kad norauj jumtu var redzēt zvaigznes. Sākumā biju pārbijies, negulēju, ja nemaldos vairāk kā pusotru diennakti, neko neēdu un nerunāju, visu laiku biju satraucies vai mazā guļ, vai viņai kas nekait, vai es aizmiegot neuzgulšos virsū, cik esmu runājis tas ir standarts starp jaunajiem tētukiem.

  • Kā tu raksturotu sava bērna mammu salīdzinājumā ar to, kāda viņa bija pirms kļuva par mammu un kāda ir tagad?

No malas vērojot izskatās, ka viņa ir vienkārši laimīga. Protams, tas nav viegli, mēs visi nogurstam, bet tam visam seko mazie smaidi, bučas un apskāvieni, smiekli līdz asarām, kad vakarā kāds ir izdomājis ka uz dīvāna ir jārāpjas ar kājām pa priekšu un pati vairs nespēj noturēties no smiekliem. Tāds, kā piepildījums ir jūtams viņas dzīvē.

DSC_0550.JPG.jpg

  • Kurš (Tu vai bērnu mamma) emocionālāk reaģē uz bērna veselības izmaiņām (iesnas, temperatūra utml.)? Kāpēc, Tavuprāt, ir tieši tā?

Es esmu tas kurš visu laiku satraucās, kad puņķi un slikti guļ – es praktiski neguļu. Laikam esmu sieviškīgākais mūsu ģimenē :).

  • Kā jūsu ģimene risina domstarpības, kas rodas par bērna audzināšanu, ja tādas mēdz būt?

Godīgi sakot līdz šīm nav bijušas, iespējams vēlāk varētu rasties domstarpības par ārpusskolas aktivitātēm, piemēram kādu motorolleri meitai dāvināt uz astoto dzimšanas dienu :).

  • Ko, Tavuprāt, Tava partnere visvairāk novērtē Tevī bērnu audzināšanas jomā?

Ja paklausās kas notiek citās ģimenēs, tad tas ka es vispār kaut ko daru ar bērnu, jau ir labi :). Bet ja nopietni, tas varētu būt, ka neiebilstu palikt viens pats mājās ar meitu, vai kaut kur aizbraukt ar viņu, ja mammai ir citi plāni, kuros neietilpstam mēs ar meitu.

2016-07-14 08.00.11-1.jpg

  • Ko savā partnerē bērnu audzināšanas jomā visvairāk novērtē Tu?

To, ka viņa tiešām ir kā mamma – ne vienmēr ideāla, bet viņa cenšas un meita vienmēr ir pirmajā vietā.

  • Kā Tava bērna mamma varētu Tev ikdienā vairāk palīdzēt, lai Tu kļūtu par vēl labāku tēti?

Vairāk pavadīt laiku ar sevi, savām draudzenēm un interesēm, tad es varētu vēl vairāk iepazīt savu meitu vienatnē, jo ar katru no mums viņa ir diezgan dažāda, gan uzvedībā, gan tajā ko vēlas un saka.

  • Ko Tu gribētu, lai Tavi bērni Tev novēl Tavā 60 gadu dzimšanas dienā?

Paldies par atstātajiem mantojumiem :), bet es vispār ceru nodzīvot līdz 98 gadu vecumam, un kārtīgi pabojāt dzīvi saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem :). Es vēlētos, lai vienkārši pasaka ka ir laimīgi bērni, neko vairāk man arī nevajag, ja laimīgs būšu es, tad arī mani bērni būs laimīgi un, ja mani bērni būs laimīgi – es būšu laimīgs.

2016-07-17 12.45.22-2.jpg

  • Ko Tu novēlētu citiem jaunajiem un ne tik jaunajiem tētiem? 🙂

Lai viņi neaizmirst, ka bērnam nav nekādu pienākumu pret vecākiem, ne jau viņi prasījās lai viņus laiž šajā pasaulē. Vecākiem ir jānopelna savu bērnu mīlestība un cieņa.

2016-07-30 18.23.59.jpg

Līdzīgi raksti:

2 Comments

  1. Paldies par visiem lieliskajiem stāstiem, tiešām ir interesanti palasīt. Tomēr lasot šķiet, ka dzīvojam ziepju burbuļu un ķīseļu pasaulē, taču realitāte ir vairāki tēvi, kas dažādu iemeslu dēļ pamet ģimeni. Ir tēvi, kas par tādiem kļuvuši neplānoti. Ir tēvi, kuru bērnu mātes nemaz negrib viņus redzēt utt. Tas , ko gribu teikt, ka šeit ir izlasīti reti sastopami, izcili tēti. Tāpēc noteikti būtu intersanti dzirdēt gan ne tik labos tētus, gan jau intervēto tēvu sievu/draudzenes viedokli par viņiem, gan arī daudz plašākas atbildes uz jautājumiem (kā piemēram par nesaskaņu risināšanu, par to cik daudz laika pavada kopā, gan par konkrētiem pienākumiem ko uzņemas utt.) , lai citiem tēviem būtu iespēja mācīties un mainīties.

    Nebūtu pat pretenziju, ja atbildes būtu anonīmākas un bez fotogrāfijām , jo tas noteikti kādai grupai respondentu, palīdzētu brīvāk un patiesāk atbildēt uz jautājumiem.

    Kopumā, vēlreiz gribu teikt lielu paldies par jaukajiem rakstiem, ar nepacietību gaidu nākamos !

    1. Liels paldies par komentāru. Jau pašā sākumā rakstīju, ka šoreiz tomēr atļaušos izcelt labos un skaistos piemērus, bet neapšaubāmi ir daudz briesmīgu tēvu, tāpat, kā ir daudz sliktu mammu. Runāsim vairāk par labo, lai tas vairojas! 🙂 Ceru, ka manā ceļā sastapsies vēl daudzi tēti, par ko stāstīt un cerams, ka katrs raksts kļūs aizvien plašāks un dziļāks. 🙂

Vieta Tavam komentāram: