Kas par zvēru ir kardiopulmonālais slodzes tests un ko tas ēd?

Vakar man bija iespēja piepildīt vienu no saviem jaunības dienu sapņiem, kad ar sportu nodarbojos būtiski aktīvāk, kā to esmu darījusi pēdējos gadus – pārbaudīt sirdi pie profesionāļiem, kuri man skaidri un gaiši pateiktu, kāds ir manas sirds stāvoklis, kā es spēju saprast un kontrolēt pati savu ķermeni, kā arī kāda slodze man vislabāk šajā dzīves posmā ir piemērota. Pateicoties Capital Clinic Riga uzaicinājumam, es vakar devos lieliskā piedzīvojumā un piedzīvoju Kardiopulmonālo slodzes testu, pēc kura tagad daudz labāk saprotu, kā veidot savus treniņus, lai ne vien samazinātu liekā svara daudzumu, bet arī darītu to korekti, cieņpilni pret savu ķermeni un arī ilgtermiņā vērtīgi.

Sākšu ar to, ka pastāstīšu, kas tas vispār ir, jo arī es pati pirms šī testa tikai aptuveni nojautu, kas mani sagaida. Es rēķinājos vien ar to, ka man var nākties tā pamatīgāk pārbaudīt sava ķermeņa robežas, lai to objektīvāk novērtētu, bet principā tas arī viss, ko zināju. Capital Clinic Riga mājaslapa vēsta, ka tā ir neinvazīva metode, kas dod iespēju vienlaikus novērtēt sirds – asinsvadu, elpošanas un muskuļu sistēmu darbību miera stāvoklī, precīzi dozētas fiziskas slodzes laikā un atjaunošanās periodā, precīzāk noteikt fiziskās darba spējas un iemeslus, kas tās ierobežo. Tādējādi iespējama agrīna kardiopulmonālo funkcionālo traucējumu noteikšana un novērtēšana, efektīvas treniņu programmas izstrādāšana. Testa laikā iespējams papildus noteikt arī laktāta līmeni asinīs precīzākai anaerobā sliekšņa izvērtēšanai. Testa veikšanai tiek izmantota kardiopulmonālās diagnostikas iekārta “MasterScreen CPX”, kuru var izmantot, lai veiktu mērījumus pieaugušajiem un bērniem vecumā no 14 gadiem. Testu iespējams veikt ar slīdceliņu, veloergometru un veloergometru, kas ļauj slodzes testu veikt ar sportista savu treniņos un sacensībās izmantoto velosipēdu. Es izbaudīju slīdceliņa iespēju, jo, ņemot vērā, ka es mācos tieši pareizi skriet, tad tas noteikti bija man vispiemērotākais variants.

Kompleksā slodzes testa laikā tiek analizēti dažādi rādītāji, kas ļauj novērtēt svarīgāko organisma sistēmu reakciju uz slodzi un pielāgošanos tai. Kompleksā slodzes testa ilgums parasti ir apmēram 30 – 45 minūtes. Tas atkarīgs no cilvēka izturības un trenētības pakāpes.

Ja to veiksi, un sporta ārsts dos zaļo gaismu – SPORTO VESELS! Ja atklāsies kādas veselības problēmas, būsi izdarījis svētīgu darbu – pasargājis sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem sacensību laikā.

Ienākot klīnikā es jau biju mazliet aizelsusies, jo vizīti piecas minūtes nokavēju, par ko es atvainojos publiski, jo zinu, cik nekorekti ir kavēt profesionāļu darbu! Mani sagaidīja laipnās recepcijas meitenes un es uzreiz tiku pavadīta uz aizslēdzamu ģērbtuvi, kas komfortabli ir iekārtota precīzi vienam pacientam, lai mierīgi varētu pārģērbties, nolikt savas personīgās mantas un sagatavoties slodzes testam. Starp citu, pa ceļam uz ģērbtuvi es nespēju nenovērtēt atsevišķu bērniem paredzētu rotaļu istabu, kas nozīmē vien to, ka vecākiem, kuriem nav kur atstāt bērniņu, kad viņi paši apmeklē ārstu vai arī bērns ir jāved pie daktera, uzgaidīšana klīnikā ir maksimāli atvieglota, jo nav jādomā, kā izklaidēt zinātkāros un augošos bērnu formāta organismus.

Kad biju nomainījusi ielas apavus uz skriešanas apaviem (apģērbties sportam es biju paspējusi jau mājās), devos iekšā blakus esošajā ārsta kabinetā. Mani šoreiz izmeklēja kardioloģe Sofija Ļebedeva, kura pati, stapr citu, spēlē sieviešu hokeja komandā (how cool is that?!) un viņai asistēja ārsta palīgs Artūrs Topecs, kurš arī pats ir aktīvs garo gabalu skrējējs. Ienākot dakteres kabinetā un ieraugot visas gudrās ierīces, mans pulss pilnīgi noteikti jau pakāpās pāris iedaļas augstāk, bet es ātri vien nomierinājos, jo sapratu, ka atrodos labu profesionāļu rokās. Vispirms mani iztaujāja par manu vispārējo veselības stāvokli, sporta pieredzi, manus mērķus, kam es gatavojos, cik ikdienā bieži trenējos un kādi ir mani ierastie skriešanas attālumi, kā arī kāds ir mans ierastais temps. Kad bijām visu to noskaidrojuši, tad mani nomērīja un nosvēra un tad sākās lielais sagatavošanās process. Neliegšos, ka bija patīkami redzēt uz svariem par 3kg mazāk, nekā tad, kad savus treniņus uzsāku mēnesi atpakaļ. Tas viss pateicoties tikai tam, ka esmu atsākusi kustēties vairāk un vienkārši par katru lieko našķi vispirms veicu ar sevi stingras pārrunas, cik vērtīgs tas būs. Protams mēdz būt tā, ka našķis uzvar un līdz šim esmu kļūdījusies tikai ar vienu slavenu našķi, kas manām garšas kārpiņām bija galīgi nebaudāms, bet pārējie sagādāja tīru baudu. Skaidrs, ka pirmie kilogrami ripo nost vieglāk un tad par pārējiem ir jāpacīnās pamatīgāk, bet, kā jau vairākkārt esmu uzsvērusi – es atsāku sportot, lai primāri justos labāk un būtu vesela sevis dēļ un savas ģimenes dēļ, kā arī tāpēc, ka es vienkārši nespēju nekustēties, man to absolūti organiski prasāsMan sports nozīmē labsajūtu, bet tas, kādi blakusefekti tam ir – dzīvesprieks un kvalitatīvs liekā svara zudums, ir tikai labs papildinājums. Es esmu cilvēks, kurš nespēj darīt kādu sportu tikai darīšanas pēc, man ir jāpriecājas par to, ko daru, jo dzīvē katram pieaugušajam jau tā pietiek lietu, kas jādara, jo tā vajag un sportu es noteikti nevēlos redzēt tajā kategorijā.

Pēc pamata lietu konstatēšanas, man nomērīja asinsspiedienu un tad ārsta palīgs Artūrs mani sāka pieslēgt pie dažādiem vadiņiem, kurus stratēģiski pielīmēja manas sirds un plaušu rajonā gan uz krūtīm, gan muguras. Man uz sejas tika arī piestiprināta ļoti cieši nosedzoša maska, kuras galvenais uzdevums ir mērīt to, kā es patērēju skābekli un vai vispār neplānoju atslēgties bez elpas skrējiena laikā. Tad es nostājos uz skrejceliņa un mans piedzīvojums varēja sākties. Mans tests ilga 23 minūtes bez pārtraukuma un tā laikā es noskrēju aptuveni 3 kilometrus kāpinātā tempā. Sāku ar soļošanu 6.5km/h un finišēju pie 10km/h atzīmes. Protams, ka katram cilvēkam tas tiek piemērots individuālajām spējām. Attiecīgi profesionāls sportists par šiem ātrumiem tikai pasmietos, bet cilvēks, kurš nekad, nekad nav sportojis varētu iespringt vairāk. Sākums noteikti bija daudz lēnāks, kā skrienu savos ikdienas treniņos, bet nobeigums bija daudz ātrāks, kā esmu pieradusi, tāpēc diezgan labi jutu šīs slodzes izmaiņas, jo galvenais jau ir to tempu izturēt. Visgrūtākais patiesībā bija nevis pati skriešana vai temps, bet fakts, ka visu laiku sevi jātur vienā attālumā no visiem vadiņiem, lai tos gluži vienkārši nejauši nenorautu, kas realitātē ir diezgan nereāli izdarāms, jo tie turas pie ķermeņa baigi cieši, kā arī ciešā maska uz sejas radīja vislielākās neērtības, jo, kaut arī elpošanu, kā tādu, maska neiespaidoja, tomēr tās ciešums radīja iespaidu, ka kļūst grūtāk elpot, tomēr atrodot savu ritmu, iemācījos sadraudzēties un pierast arī pie maskas. Patiesībā es priecājos, ka šo testu neveicu mēnesi atpakaļ, jo tad noteikti nebūtu varējusi šo skrējienu izturēt, bet tagad, kad tomēr mēnesi esmu mazliet atjaunojusi savas attiecības ar sportiskām aktivitātēm, es daudz labāk sapratu, ko es te daru un kāpēc.

Kaut arī beigās es labi jutu, ka pulss noteikti sāk pārsniegt man vēlamu normu, tomēr es secināju, ka īstenība nemaz tik traki nav un, ja skrietu kaut nedaudz lēnāk, kā uz šī skrejceliņa pie maksimālās ātruma atzīmes, bet tomēr drusku ātrāk, kā ikdienā, tad varētu skriet vēl diezgan ilgi un tālu. Pēc aptuveni 23 minūtēm skrējiena, daktere mani pabrīdināja, ka tagad pakāpeniski skrejceliņa ātrums samazināsies un skrējiens beigsies. Pēc skrējiena es uzmanīgi nokāpu no skriešanas platformas un man atkal vairākas reizes tika nomērīts asinsspiediens, lai secinātu, kāds tas ir pēc slodzes un cik ātri atjaunojas uz miera stāvokļa spiedienu. Pēc tam ārsta palīgs mani atvienoja no visām ierīcēm un es varēju nobaudīt glāzi vēsa ūdens. Pēc procesa es varēju doties uz ģērbtuvi, ieiet dušā (dvieļi, gumijas čības un biezie halāti ir pieejami uz vietas un tie nav jāņem līdzi savi) un pārģērbties, lai pēc tam atgrieztos un uzklausītu sava veselības stāvokļa verdiktu.

Atgriezusies savā modernajā vienas reizes treniņa zālē, daktere man bija izdrukājusi visus manus rezultātus līdzņemšanai, kā arī visu izskaidroja. Es uzzināju, ka mana sirds ir labā stāvoklī un nekādas problēmas (pārsitieni, aritmija un citi gudri vārdi, kurus es nemaz visticamāk nemācētu pareizi uzrakstīt) nav konstatēti, kā arī skābekļa patēriņš man vispārēji ir labs. Slēdzienā ir rakstīts , ka mana slodzes tolerance ir augsta un pulss arīdzan atjaunojas labi pēc slodzes. Secināju, ka principā uz šo brīdi ļoti labi izjūtu savu ķermeni un arī bez pulsometra esmu labi sapratusi, kāds ir mans optimālākais skriešanas ātrums un tādā arī esmu visu šo mēnesi skrējusi. Augstākais pulss, kādā man būtu jāskrien ir 153 sitieni minūtē. 

Vēl arī izmantoju iespēju iztaujāt dakteri par vēl dažiem punktiem un ieguvu vērtīgas atziņas nākotnei:

  • Liekais svars un skriešana. Ārste apstiprināja manas aizdomas – tas neliedz skriet, BET ir jāsāk ļoti pakāpeniski un lēnām, jo skrienot cilvēks sava svaru attiecībā pret locītavām trīskāršo, kas nozīmē, ka ir paaugstināts traumu risks. Tātad visi, kuri vēlas iedraudzēties ar skriešanu, bet jums ir paaugstināts svars, sāciet ar iešanu, tad turpiniet ar tipināšanu, tad sāciet skriet aizvien ātrāk un ātrāk. Es, protams, nerunāju par viena treniņa ietvariem, bet gan par lēnu un mērķtiecīgu ilgtermiņa trenēšanos. Var paiet ilgs laiks, kamēr jūsu ķermenis ir gatavs uzsākt skriet. Mūsdienās ļoti piemērots skriešanas paveids ir nūjošana, kas lieliski der cilvēkiem, kuri liekā svara dēļ vēl nav gatavi skriet. Un nē, tas nav pensionāru sporta veids. Pamēģiniet tā aktīvi un pareizi panūjot, sapratīsiet paši. 
  • Cilvēkiem ar lieko svaru, kas nevēlas skriet un nevēlas nūjot, labas alternatīvas ir aktīva peldēšana, skrituļslidošana un ziemā – distanču slēpošana, kā ari riteņbraukšana, bet velosipēdam ir jābūt svaram atbilstošam un arī to noteikti palīdzēs saprast velojomas speciālisti. Smagākiem cilvēkiem būs nepieciešami izturīgāki velosipēdi. Es zinu, ka daudzi varētu teiks, ka nemāk slēpot, nemāk slidot, BET neizmantosim vārdus “es neprotu” par attaisnojumu, bet iesim un iemācīsimies, ok? 
  • “Pulss” ir atslēgas vārds veiksmīgas slodzes sabalansēšanai. Bieži ir redzēts, ka cilvēks uzsāk trenēties un pārforsē jau pirmajā nedēļā, pēc kuras viņam vajag divas nedēļas, lai vispār atkoptos no pirmajiem treniņiem. Nereti cilvēki pamet sportu tik pat ātri, kā sākuši, jo varonīgi ir vienkārši pārforsējuši. Tas ir ne-pa-rei-zi un to apstiprināja arī daktere mūsu vakardienas sarunā. Daudz labāk ir ilgstoši skriet pie savam ķermenim piemērota pulsa, nekā skriet pāri sava ķermeņa komforta zonai, tādējādi pārslogojot savu sirdi. To var mēģināt darīt ar intervāliem, bet es personīgi to darītu tikai stingrā profesionāļa uzraudzībā. Turklāt man tagad būs lielisks izdrukas materiāls, ko šim profesionālim parādīt pirms mēs uzsākam kopīgus treniņus, lai viņš labi redz, cik tālu ir mana ķermeņa robežas un kā labāk man piemērot slodzi, lai tā būtu maksimāli efektīva. 

Lai noteiktu, vai ķermenis darbojas atbilstoši vēlamajam pulsam, to, protams, palīdzēs saprast pulsometrs, ko es vēl joprojām neesmu iegādājusies, bet ļoti, ļoti ceru to tuvāko pāris mēnešu laikā izdarīt, jo kaut arī es, kā izrādījās šajā testā, diezgan labi jūtu savu ķermeni, tomēr manos treniņu plānos ietilpst slodzes dažādošana un paaugstināšana pavisam tuvākajā laikā, tāpēc zinu, ka bez pulsometra nevēlos iztikt. Esmu jau saņēmusi dažus labus ieteikumus šajā sakarā, tomēr vienmēr priecāšos par idejām, ieteikumiem, konkrētiem modeļiem, kas, ko, kur un kā. Gribas zināt arī, ko pilnīgi noteikti nepirkt un kas nekam neder. Šobrīd lūkojos divu brendu virzienā un tie ir Polar un Garmin, bet konkrēti modeļi pagaidām vēl mani nav uzrunājuši.

  • Kardio slodzes vingrinājumi (piemēram, skriešana) nav iedomājama ilgtermiņā bez muskuļu stiprināšanas vingrinājumiem. Īpaši jaunajām māmiņām, kuru ķermeņi ir piedzīvojuši apbrīnojamo grūtniecības un dzemdību pieredzi. Es plānoju drīzumā apmeklēt fizioterapeitu, lai saprastu vai mani muskuļi un vispār ķermenis ir kaut kādos rāmjos, kā ari, lai noskaidrotu, kuras ķermeņa daļas burtiski lūdzas pēc papildus nostiprināšanas. Es jau pati labi zinu, ka tās ir muguras (īpaši jostas zonas) un preses muskuļu grupas. Noteikti ir jānoskaidro vai preses muskulatūru nav piemeklējusi tik ļoti izplatītā, bet tik maz popularizētā diastāze, jeb muskuļu pašķiršanās, kas nereti piemeklē sievietes pēc grūtniecības. Īpaši bieži tā ir izplatīta sievietēm, kuras pirms grūtniecības ir aktīvāk nodarbojušās ar sportu. Lai “salabotu” šo muskuļu deformāciju, noteikti ir vērts vērsties pie fizioterapeita pēc attiecīgu vingrinājumu padomiem, jo tur nebūs līdzēts ar ierastajiem preses vingrojumiem. Man personīgi pēc šī fiziskās slodzes testa, daktere ieteica šobrīd trenēties divas, maksimums trīs reizes nedēļā un tas uz doto brīdi manai veselībai un fiziskās formas uzlabošanai būs pilnīgi pietiekami. Turklāt vismaz vienam no šiem treniņiem ir jābūt muskuļu stiprinošiem spēka treniņiem. Par pēdējo punktu sapriecājos, jo tieši tāds arī ir mans plāns pavisam tuvai nākotnei.
  • Uzturs. Protams, ka uzturs vienmēr ienāks šajā sarakstā. Sabalansēts uzturs, kas NAV badošānās ir lielisks palīgs ne vien liekā svara zaudēšanai, bet arī vispārējai labsajūtai, skaistiem matiem, nagiem, ādai. 
  • Mazuļa barošana ar krūti arī nav attaisnojums nekustēties un pārtikt no našķiem vien. Un to saku es, kura mazuli šobrīd vēl baro ar krūti un rīt grib, kā vilks, ko pēc būtības arī nekautrējos darīt. Turklāt visvairāk gribas tieši ātrās enerģijas avotu – cukuru. Es sev arī pagaidām vēl neliedzu kādu kūkas gabaliņu vai citus našķus, BET es ar sevi veicu nopietnas pārrunas vai man TIEŠĀM šis cepums ir vajadzīgs. Vai man TIEŠĀM tas nāks par labu? Varbūt šo našķi es varu aizstāt ar lielāku porciju kāda vērtīga ēdiena? Tātad arī barojošām mammām ir nepieciešams atjaunot spēka rezerves tieši caur kustību. Mērenas slodzes treniņi ir ne vien nekaitīgi, bet pilnīgi noteikti pat ieteicami. Ja ir raizes vai tas nesadedzinās pienu, kā esmu dzirdējusi un arī pati bažījusies, tad varu diezgan droši apgalvot, ka mērena slodze, kas nav pārslodze piena daudzumu vairumā gadījumu var tikai pavairot. Nu kaut vai tāpēc, ka mamma sportojot apaugs ar laimes hormoniem – endorfīniem un laime rada mieru, un miers rada pieniņu. Tātad mērena un ilgstoša slodze ir labāka par ātru pārslodzi. Viennozīmīgi!
  • Kustība ir dzīvība, kustība ir enerģija, kustība ir laime, kustība ir spēks! Šos teikumus es laikam nebeigšu skandēt arī tad, ja rakstīšu kādreiz par zeķu adīšanu. 
  • Kustēties vajag pareizi un sacensties vajag tikai ar sevi. Vismaz sākumā. Tas, ka kāds 10km spēj noskriet ātrāk, kā es skrienu 5km, mani nekādi nespēj ietekmēt, jo es zinu, ka sportoju SEVIS dēļ un iesaku jums visiem vispār dzīvi dzīvot sevis un savu cilvēku dēļ. Tāpēc, uzsākot treniņus noteikti ir vērts veikt gan šādu kardiopulmonālo slodzes testu, lai saprastu kādā kondīcijā ir sirds, vai nav kādi ikdienā nemanīti slēptie defekti, kāds ir visoptimālākais pulss, kādā treniņi būs visefektīvākie, kā arī, ja finanses ļauj, tad noteikti ir vērts apmeklēt arī fizioterapeitu, kurš pārbaudīs esošo ķermeņa stāvokli un ieteiks labāko slodzes veidu, kā arī tiem, kuri nezina, ko nozīmē sabalansēts uzturs – noteikti ir vērts apmeklēt arī uztura speciālistu. Man personīgi ļoooti patīk strādāt kopā ar personīgo treneri, tomēr tas nav lēts prieks un nešaubīgi bez tā arī var iztikt, bet tad ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi tam, lai vingrinājumi tiktu veikti pareizi un efektīgi. Es pagaidām plānoju pieturēties pie pašmācības ceļa, tomēr, ja ar sportu ir bijusi pavisam minimāla saskare, tad es ieteiktu aiziet uz vismaz vienu konsultāciju pie kāda laba trenera.

Milzīgs paldies Capital Clinic Riga par man doto iespēju iepazīt sevi labāk un par sniegto informāciju, kas man viennozīmīgi palīdzēs savus treniņus padarīt par daudz efektīvākiem un patīkamākiem nākotnē. 

Informāciju par klīniku, speciālistiem, cenām, pieteikšanos un plašajām iespējām, ko sniedz Capital Clinic Riga, aicinu iepazīties http://capitalclinicriga.lv.

Līdzīgi raksti:

2 Comments

  1. “Es izbaudīju veloceliņa iespēju, jo, ņemot vērā, ka es mācos tieši pareizi skriet, tad tas noteikti bija man vispiemērotākais variants.” Te laikam drukas kļūda ielavījusies par veloceliņu! Pieļauju, ka bija domāts skrejceliņš.
    Paldies par izsmeļošo rakstu!:)

Vieta Tavam komentāram: