Mācos skriet – pirmās 10 atziņas.

Vienā no nesenākajiem ierakstiem dalījos ar ziņu, ka esmu pieņēmusi izaicinājumu pievarēt 5 km distanci šī gada We Run Riga skrējienā, kā arī apsolīju pastāstīt, kā man iet tam gatavojoties un kādi ir mani atklājumi, kas man palīdz to darīt. Dalos ar šo visu es tāpēc, ka vēlos iedvesmot vēl kādu pieņemt šo izaicinājumu skriet kopā ar mani, jo, kaut arī sportot man vienmēr ir paticis, tomēr skriešana vienmēr ir bijis milzu bubulis. Pat vidusskolas laikā, kad biju teicamā fiziskajā formā, es ar lielu prieku darīju visu iespējamo, lai izvairītos no lielu gabalu skriešanas. Nu nepatika un viss, nespēju es saskatīt tajā visā nekādu aizraujošu prieku un nekas mani nevarēja piespiest domāt citādāk, bet tagad, kad mans ķermenis ir piedzīvojis divu bērnu piedzimšanu relatīvi neilgā laika posmā, es sapratu, ka man ir vajadzīgs kāds ērts un viegli pieejams kardio sporta veids, kas man palīdzētu uzlabot pašsajūtu, nostiprinātu veselību, kā arī nenāktu par ļaunu iekopt taciņu uzlabota ķermeņa veidošana. Šoreiz gan teikšu, kā ir, ja parasti uzsākot kādu sporta darbību es to darīju ar motivāciju samazināt svaru, tad šoreiz tas ir otršķirīgi. Šoreiz es gribu kustēties, es gribu piepildīt savu mērķi – noskriet 5km ātrāk, kā to izdarīju sešas nedēļas pēc meitiņas piedzimšanas Sieviešu Skrējienā. Toreiz es daļu trases noskrēju, bet daļu nogāju raitā solī. Tagad mans uzdevums ir spēt distanci pievarēt sev ērtā tempā skrienot un to izdarīt ātrāk par 48 minūtēm un 24 sekundēm. Svara zaudēšana būtu patīkams bonuss, bet tas noteikti šoreiz nav mans galvenais mērķis. Es vēlos piepildīt sev izvirzīto mērķi ar prieku un gribu to darīt pareizi. Man gan jāatgādina, ka tomēr šobrīd prioritāri esmu mamma diviem maziem bērniņiem, no kuriem vienam mammu vajag īpaši, jo meitiņai nav pat vēl pieci mēneši, līdz ar to trenējos visdažādākajos veidos, ne tikai skrienot. Oficiālu startu savai gatavošanās cīņai es uzsāku 3. augustā un kopš tā laika esmu jau izdarījusi sev 10 secinājumus, ar ko labprāt padalīšos, jo tie ir izrādījušies būtiski manā skriešanas piedzīvojumā.

 

  • Skriešanai piemēroti apavi. Man vienmēr ir bijuši labi sporta apavi, es vispār cenšos izvēlēties labus apavus un bieži vien labāk iegādāšos vienus, bet kvalitatīvus, nevis piecus un pēc nedēļas izmetamus, tomēr ar skriešanas apaviem man nekad nebija paveicies. Tie man ir bijuši dažādi, bet nu nekā nevarēju iemīlēt kādus konkrētus apavus tieši skriešanas jomā. Man vienmēr jau pie pirmā kilometra kaut kas sāka spiest, berzt, nepatikt un vispār besīt un kāda gan tur vairs skriešanas kvalitāte? Bet BEIDZOT esmu satikusi savus apavus. Tos, kuri man ļauj izbaudīt skrējienu, netraumē pēdas, ir viegli kā pūciņas un jau kļuvuši par maniem draugiem. Mani apavi ir izrādījušies Nike Air Zoom Pegasus 34 skriešanas apavi. Te man jāsaka paldies We Run Riga un Sportland, ka mūs abus divus savedāt kopā. Es, protams, negribu neko sasteigt, bet man šķiet, ka mums te varētu izveidoties nopietnas attiecības.
  • Skriešanas virsmas. Kaut arī visbiežāk sanāk mīt piemājas rajona asfalta seguma ieliņas, tomēr es labprāt iemēģinu arī citas skriešanas virsmas. Piemēram, cietās pludmales smiltis arī bija interesanta pieredze, jo pilnīgi šķita, ka darbojas citas muskuļu grupas, nekā tad, kad skrienu pa cietiem segumiem. Ļoti interesanti skriet un pašam sevi tā iepazīt.
  • Mainīt bildi. Man ļoti nepatīk skriet, ja nemainās bilde. Respektīvi, man vajag visu laiku mainīt maršrutu, lai visu laiku redzu kaut ko jaunu. Tas padara skrējienu daudz vieglāku un interesantāku. Piemēram, es jau savā rajonā esmu pamanījusi dažādas interesantas mājas, jautrus uzņēmumu nosaukumus un kolorīto publiku, kas te apgrozās. Pilnīgi cita lieta, nekā skrienot stadionā pa apli, piemēram.
  • Visa veida kustība. Man ne vienmēr sanāk trenēties tieši skriešanas formātā, jo mana ikdiena tiek pakārtota bērniem, tad blogam un citiem darbiem un tikai tad plānoju atlikušo laiku savām brīvā laika aktivitātēm, tomēr tas nenozīmē, ka arī kustēties nevar citādi. Ja man konkrētā dienā nesanāk veltīt vismaz stundu laika skrējienam, kaut arī būtu jāpakustas, tad es izdomāju, kā to izdarīt citā veidā. Kaut nedaudz, pat ja ne to stundu, tomēr jebkāda kustība ir labāka par nekādu kustību! Piemēram, pagājušo sestdien vedām bērnus izlēkāties pa batutiem. Vai jūs zinājāt, ka tas ir lielisks kardio vingrinājums? Manu lēkāšanu gan drusku ierobežoja jaunībā traumētais ceļgals, kurš laipni atgādināja, ka lēkāšana pa batutiem tam īsti neiet pie sirds, bet mierīgā režīmā un saudzīgi, cieņpilni pret savu ķermeni, es tāpat labi iekustināju savu pulsu un sanāca izdabūt kādu sviedru lāsi.
  • Uzslavas. Paslavēt sevi par labi padarītu darbu! Jā, tieši tā! Tas nav nekas slikts – lepoties ar saviem sasniegumiem un priecāties par labi paveiktu uzdevumu. Tu esi pārspējis pats sevi – lieliski. Tev būtu jāpriecājas par sevi un par to nav jākautrējas, kā arī nav jāaizrāda citiem, kuri mēģina un kaut ko dara. To pēdējo gan, kā likums, visbiežāk dara dīvāna eksperti, kuri paši visu vislabāk prot no dīvāna pie televizora. Esi stiprs un neklausies skeptiķus! Meklē motivējošu un iedvesmojošu sabiedrību, šajā gadījumā, piemēram, gatavošanās koptreniņi kopā ar foršiem treneriem Uzvaras parkā un Mežaparkā. Mani, piemēram, nesatrauc, ka citi cilvēki skrien 10 un vairāk kilometrus tādā tempā, kā es knapi pievaru piecus, jo es zinu, ka vēl pirms divām nedēļām knapi vilkos 2 km, bet šodien jau tīri mierīgi varu noskriet 4 km. Tā pa druskai, pa druskai skrienu pretī mērķim. Turklāt esmu pamanījusi, ka vislielāko atbalstu man izsaka cilvēki, kuri paši spēj vēsā mierā (nu ok, viņi liek tam izskatīties viegli, bet ticu, ka tas nemaz tik viegli nav) novicot pat pusmaratonus un maratonus. Lūk tas ir kaut kas, ko uzlūkot ar apbrīnu, bet kaut kur taču ir jāsāk, vai ne?
  • Tehnoloģijas. Bez tām noteikti, noteikti var iztikt, tomēr ir patīkami, ja var skriet kontrolēti. Tas ir patīkami MAN. Man patīk redzēt, ko, kur, cik daudz un kā esmu pievarējusi. Man tas palīdz attīstīties un uzlabot savus rezultātus. Šobrīd mani pamatīgi motivē un palīdz aplikācija manā viedtālrunī ar nosaukumu Nike+ Run Club. Tajā man ir sastādīta skriešanas programma, kuru gan man nesanāk ievērot 100%, jo kā jau minēju, ikdienā integrēju arī cita veida kardio treniņus, tomēr to izmantoju par pamatu un motivāciju saviem skriešanas pirmssākumiem. Šobrīd es lūkoju savu ceļu pulsometru pasaulē, jo vēlos kontrolēt savu pulsu, bet tā man pagaidām ir ļoti tumša bilde. Varbūt kāds pulsometru eksperts var man ieteikt kaut ko, kas tādam iesācējam, kā man, būtu labi piemērots?
  • Ūdens. Es nekad neņemu līdzi ūdeni skrējienos. Vismaz pagaidām nē. Redzēs, ko par šo teikšu, kad spēšu noskriet vairāk un tālāk, bet pagaidām nē. Tomēr dienas gaitā es cenšos dzert daudz ūdens, lai mitrinātu sevi no iekšpuses. Te gan es neatklāju nekādu Ameriku, bet jāsaka, ka jau šo divu nedēļu laikā esmu pamanījusi uzlabojumus, piemēram, savas sejas ādas stāvoklī un lielu daļu no “panākumiem” piedēvēju ūdens spēkam.
  • Ģimene. Mani bērni vispār ir mans lielākais motivātors. Mana ģimene. Mans vīrs. Tieši viņi ar mani lepojas visvairāk un tas ir tik motivējoši. Tas, ka dēls skatās manus video un entuziastiski sauc: “Rekur mamma skrien!” un arī cenšas mani atdarināt vai ka mēs kopīgi taisām pietupienus un iesildāmies manam skrējienam, vai arī, kad vīrs pasaka, ka viņš pagatavos vakariņas, lai tikai man ir brīvs laiks skrējienam. Tas viss tik ļoti motivē un, lai cik banāli neizklausītos, bet tieši viņi taču ir tie, kuriem par godu (tūlīt aiz sevis pašas) gribu uzturēt sevi pie labas veselības, jo viņiem taču mani vajag veselu un laimīgu!
  • Iedvesma. Tā vispār ir ļoti svarīga un neatņemama manas ikdienas sastāvdaļa, jo bez tās ir ļoti grūti pat brokastis sev no rīta pagatavot, kur nu vēl iedvesmot kādu citu, tomēr sports ļoti palīdz palielināt entuziasma devu savā ķermenī un smadzenēs. Tāds milzu pozitīvisma lādiņš pārņem pēc katra skrējiena, pēc katras kustības! Un tas prieks par katru papildus metru, ko vari pielikt klāt ar katru nākamo skrējienu ir vārdos neaprakstāms. Runājot par iedvesmu, es ar vislielāko prieku cenšos jūs pavilkt šajā piedzīvojumā sev līdzi, tāpēc aicinu sekot man arī Instagramā, jo, kaut arī labprāt ar saviem lielākajiem iespaidiem dalos te blogā, tomēr ikdienišķos treniņus bieži cenšos parādīt arī savos InstaStorijos, tāpēc, ja interesē, kā man iet un vēlies man pievienoties – seko TE.
  • Bēbīšu solīši. Es nezinu, kur mani šis piedzīvojums aizvedīs. Es nezinu vai kļūšu par kaislīgu skrējēju, vai šis ir mans vasaras piedzīvojums. Es nezinu. Es vienkārši apgūstu ko jaunu, izbaudu rezultātus un piepildu sev izvirzīto mērķi un tas ir lieliski! Ir labi sev neuzlikt uz pieres zīmogu, kas sludina par pievienošanos kādai vienai konkrētai grupai, bet ja tas ir vajadzīgs, tad es sevi pievienoju kustīgo cilvēku grupai. Tiem, kuri saprot, ka dzīvība ir kustībā un savu individuālo robežu paplašināšanai, kas attiecas gan uz fizisko, gan uz smadzeņu kustību. Visu darīt pa bišķītim, pa mazumiņam, ar bēbīšu solīšiem.

Mans 5km We Run Riga skrējiens būs jau 9. septembrī, kas ir gaidāms ne vien, kā izaicinošs sporta pasākums, bet arī lielisks tusiņš pašā Rīgas centrā, jo tas notiks vakarā un, kā jau vienmēr šāda tipa pasākumos – neizpaliks mūzika, gaismas un superīga atmosfēra! Nāc man līdzi – pievienojies un #SkrienArMums! Visu informāciju par pieteikšanos meklē www.werunriga.lv.

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: