Mana mamma.

Šis ieraksts savu uznācienu nepacietīgi gaida jau sen un man ir prieks redzēt, ka līdzīgi ieraksti par mammām šonedēļ parādās daudzos manis iecienītos blogos, Instagram kontos, Facebook ierakstos un citos sociālajos tīklos. Man ir bezgalīga laimes sajūta par to, ka šonedēļ tiek svinētas MAMMAS, tāpat arī es gribu svinēt savu mammu. Es zinu, ka Tu, atšķirībā no manis, bez blogiem un soctīkliem vari tīri labi iztikt, tomēr, piedod, mans blogs nevar iztikt bez Tevis, tāpat, kā to nevaru es!

Es blogus rakstu jau sen, tikai tie ir transformējušies, mainījušies un auguši kopā ar mani un tagad visvairāk mani atpazīst tieši, kā mammu blogeri, kā cilvēku, kurš ir mamma un runā par dažādām mammu lietām, tomēr pāri visām mammām man ir mana Mamma. Tas ir cilvēks, no kura es visticamāk esmu mantojusi gan savu humora izjūtu, gan arī spēju izteikt godīgu viedokli, īpaši nebaidoties, ko par mani kāds tamdēļ varētu pateikt. Mana mamma ir ne vien mans stila etalons, līdz kuram es, ikdienā dzīvojot pārsvarā botās un džinsu biksēs, varu vēl pārsimts gadus augt un vēl mana mamma ir praktiski vienīgais cilvēks, kurš man vēl joprojām var sadot bietē, ja daru vai plānoju darīt kaut ko absolūti stulbu, kā arī mamma būs viens no pirmajiem cilvēkiem, kurš atbalstīs manas ieceres, parasti gan maksimāli rūpīgi sazīmējot manas idejas plusus un mīnusus. Man dažkārt tāda racionalitāte pietrūkst, tomēr pateicoties mammai, es arī parasti nemetos katrā avantūrā, ko dzīve man sniedz, jo nav jau noslēpums, kas neriskē tas nedzer šampānieti, tomēr dažreiz ielecot uz galvas nezināmos ūdeņos var gluži vienkārši sev aplauzt sprandu un tam man ir mana mamma, lai es nelēktu ar galvu pilnīgā tumsā.

Neviens mani neprot samīļot tā, kā mana mamma un man gluži vienkārši ir vismīļākā un labākā mamma visā pasaulē! Ir forši apzināties, ka man audzinot savus bērnus, mana mamma vienmēr sniegs padomus tad, kad to lūdzu, nevis tad, kad to gribas viņai, ka mamma man vienmēr palīdzēs, kad to vajadzēs man, nevis šad un tad, kad gribēsies viņai un ir forši apzināties, ka es no visas sirds gribu saviem bērniem būt tāda mamma, kāda ir manējā man!

Mammu, jau laicīgi daudz bučas Tev Māmiņdienā, es Tevi mīlu!

 

P.S. Starp citu, titulbildē mammai mugurā redzamo kleitu šuva mans tētis, kurš nav nedz šuvējs, nedz drēbnieks, nedz kā citādi saistīts ar šūšanu. Mans tētis arī ir atsevišķa stāsta vērts, bet par viņu pastāstīšu septembrī, uz Tēvu dienu.

 

 

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: