Mazais nav Lielais – Ēdini savu bērnu gudri.

20160405_114110

Man šodien bija iespēja apmeklēt sociālās kampaņas par uztura nozīmi 1-3 gadus vecu bērnu attīstībā un pareizu ēšanas paradumu veidošanu atklāšanu, kura man šķita ne vien ļoti interesanta un vērtīga, bet arī lika vēlreiz prātā pārcilāt lietas, ko mūsu ģimene dara pareizi vai nepareizi bērna un arī sava uztura veidošanā. Bija iespēja arī iepazīties ar dažādiem statistikas datiem, no kuriem daļa mani patiesi izbrīnīja ne tajā labākajā nozīmē un es ar tiem labprāt iepazīstināšu arī jūs.

Mūsu ģimene cenšas ēst veselīgi, tomēr mūsu – pieaugušo ēdienkartē mēdz uzpeldēt arī picas un dažādas ātrās uzkodas, ar ko es nelepojos, tomēr kopš mums ir piedzimis bērns, mēs tās cenšamies limitēt. Izslēgt pavisam diez vai vēlamies un diez vai tas notiks, tomēr tādam uzturam noteikti nav jābūt primāram un tas nu gan mums ir izdevies. Pirmkārt gadiem ritot, abi ar vīru secinām, ka tā pati vielmaiņa jau vairs nav tāda, kāda tā bija pusaudžu gados un aizvien vairāk draņķīšu nosēžas mūsu ķermeņos un tur paliek uz neatgriešanos, ja vien pie to nodedzināšanas netiek pietiekami strādāts un, kaut arī ar bērna piedzimšanu, esam kļuvuši neizsakāmi aktīvāki, tomēr tāpat ir novērojams sēdošs darbs un vēlme pēc kārumiem, kā sevis apbalvošana par grūtu dienu, tomēr ir viens liels BET, savam bērnam mēs vēlamies iemācīt mērenību un vēlamies viņam nodrošināt izpratni par to, cik un kas būtu jāēd, lai viņš būtu veselīgs un ar dzīvi apmierināts cilvēks. Es noteikti neapgalvoju, ka Otomārs nekad neieraudzīs savā mutē konfekti, bet es noteikti varu apgalvot, ka viņš to savā mutē neieraudzīs vēl diezgan ilgu laiku, līdzīgi arī ar gāzētajiem un cukurainajiem dzērieniem, cukurnašķiem un visādiem citādiem kārumiem, ko mazam bērnam pēc būtības nav jāiepazīst diezgan ilgi. Lai varētu veidot pareizu bērna ēdienkarti, tādējādi arī uzlabojot ģimenes kopējos ēšanas paradumus, sevi ir jāizglīto, tāpēc biju vairāk nekā gandarīta par apmeklēto diskusiju.

Vai jūs zinājāt, ka maza bērna kuņģis ir aptuveni piecas reizes mazāks, nekā tas ir pieaugušajiem, tomēr tajā pašā laikā viņam nepieciešamo uzturvielu daudzums ir ievērojami lielāks? Uz vienu ķermeņa kilogramu bērnam ir nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, 4 reizes vairāk kalcija, 3 reizes vairāk svarīgo taukskābju un 7 reizes vairāk D vitamīna. Neskatoties uz to, ka bērni ir daudz konservatīvāki par pieaugušajiem ēdiena izvēles ziņā, tā ir tieša mūsu (vecāku) atbildība par to, ko ēd mūsu bērni.

Kas jāņem vērā piedāvājot bērnam veselīgu ēdienu un našķus?

  • Bērns “ēd” ar acīm, tāpēc ir vērts mazajiem piedāvāt skaisti noformētu ēdienu. Kaut vai tiem pašiem dārzeņiem taču ir tik košas krāsas, kāpēc gan tos neizveidot dažādu dzīvnieciņu formā vai kāpēc gan, lai no gurķa neizveidotu laiviņu, kurā sēž iekšā zirņu cilvēciņi, kuri pārvadā burkānu ķieģelīšus, zivs vai gaļas akmentiņus un airē to visu ar saldo kartupelīšu standziņu airīšiem? Bērnam interesanti un vecākiem radošās iztēles nodarbība.
  • Bērni pārbauda robežas! Ja šovakar nogurusī mamma vai tētis man ļāva apēst to konfekti, tad kāpēc, lai šodien es par našķi pieņemtu ābola šķēlīti? Ok, es kritīšu gar zemi, noteikti man iedos beigās tāpat to konfekti. Diemžēl nē! Bērni ir gudrāki, nekā mums šķiet, ja viņa našķis jau no sākta gala būs auglis, tad vēlākos gados cepumi vai konfektes būs tikai kā retu vēlmju piepildījums, nevis norma, kā diktēt vecākiem savus noteikumus. Ziniet kāpēc tā? Tāpēc, ka bērna organisms tieši pieprasīs to saldumiņu no ābola, banāna vai cita augļa, nevis no šokolādes, saldā cepuma kraukšķa vai kolas bundžiņas. Šo der atcerēties gan man pašai, kā pieaugušajam, gan arī nākotnē, kad mans bērns sāks testēt to, cik liels pacietības mērs man piemīt.
  • Katra našķošanās starp ēdienreizēm arī ir ēdienreize! Tas nekur nepazūd un katrs apēstais vai izdzertais kumoss iet bērna vēderā. Speciālisti iesaka apdomāt, vai našķi starp ēdienreizēm ir laba ideja, ja, piemēram, bērns atsakās ēst normālu pamatēdienu. Iespējams tā jau atkal ir manipulācija, lai tiktu pie kārumiņa? 🙂 Ja bērns labi un kārtīgi ēd savas brokastis, pusdienas, iespējams arī launagu un vakariņas, tad arī starp ēdienreizēm veselīgi našķi ir pieļaujami, pretējā gadījumā no našķiem ir jāatsakās, lai neveidotu ieradumu ēst tad, kad patiesībā nemaz ēst negribas.
  • Vismaz daļēji, bet bērnam ir jāļauj ēst pašam ar savām rociņām. Protams, putru un biezeni labāk baudīt no mammas vai tēta rokas ar karotīti, vismaz iesākumā, bet, piemēram, launagā jau stabili sēdošam un saprātīgam bērnam var droši piedāvāt ēdienu gabaliņos, jo paša vadīta ēšana arī raisa bērnā papildus vēlmi baudīt dažādāku un pilnvērtīgāku ēdienreizi. Tas process, ka mazās roķeles var sev trāpīt mutē ēdienu, jau viņam ir vesels piedzīvojums un rosina vēlmi pagaršot tos veselīgos kārumus, kas atrodas viņa priekšā. Šis punkts ir viens no tiem, kāpēc mēs iegādājāmies barošanas krēsliņu ar galdiņu. Kaut arī domāju, ka mūsu mazajā dzīvoklī tam nav vietas un gan jau kaut kā iztiksim, mēs tomēr nolēmām, ka katru reizi pēc bērna vadītas ēšanas baudām, nav vēlmes uzkopt pusi dzīvokļa, kā arī bērnam ir jāapgūst prasme ēst vienā konkrētā vietā, laikā un atmosfērā, lai viņš zin, ka tagad mēs brokastojam/pusdienojam/vakariņojam, nevis, piemēram, spēlējamies vai darām ko citu.
  • Ēst visiem kopā. Šis ieteikums man ļoti, ļoti patīk, jo, kad es vēl dzīvoju ar saviem vecākiem, mums bija, un ir vēl joprojām, absolūti normāls ieradums maksimāli bieži vakariņot visiem kopā pie viena galda. Šis man ir ļoti svarīgs punkts arī manās attiecībās ar vīru un vēlos to iemācīt arī manam dēlam. Iespēju robežās vienmēr ēdam kopā. Tā ir iespēja ne vien parādīt bērnam, kas ir ēdienreize, bet arī labs veids, kā visiem mierīgi sanākt kopā, pārrunāt dienu un vienkārši visiem pavadīt kopā laiku.

Pāragra pāreja uz pieaugušo uzturu.

Pētījuma rezultātā ir atklājies, ka 92% vecāku līdz divu gadu vecumam pilnībā pārtrauc gatavot bērnam pielāgotu uzturu un tajā pašā laikā 74% vecāku uztrauc bērna aptaukošanās. Manuprāt, tā ir gana liela sakarība, vai Jums tā nešķiet? Es tikai piebildīšu, ka nav jau runa tikai par aptaukošanos, bet arī par visu to vērtīgo uzturvielu uzņemšanu pareizā, bērnam nepieciešamā formātā. Mums tik ļoti gribas, lai mazais cilvēciņš pieaug un attīstās, ka mēs aizmirstam to, cik svarīgi ļaut tam ritēt savu lēno un dabisko gaitu. Bez sāls, bez visas Mendeļejeva tabulas konfektēs un bez liekiem pusfabrikātiem. Pozitīvs pētījuma novērojums gan ir tāds, ka Latvijā mazi bērni ēd pietiekami bieži un 94% gadījumu vismaz divas no dienas maltītēm ir siltais ēdiens. Bērna uzturā ir jābūt visām uzturvielām, tomēr tas nedrīkst būt pārāk smags, lai organismam vispār dotu iespēju to pārstrādāt. Tas pats, protams, attiecas arī uz mums pieaugušajiem. Mani patiesi samulsināja tas, ka 43% vecāku uzskata- bērns var lietot saldinātus dzērienus jau pirms trīs gadu vecuma. Es laikam sevi pieskaitīšu pie tiem, kuri nevēlas pagaidām vēl iepazīstināt bērnu ar cukurotiem dzērieniem, vismaz ne daudz un vismaz ne regulāri. Kā arī, ja nu ir vēlme ko tādu dot nogaršot, tad es visticamāk izvēlētos dabisku, papildus nesaldinātu suliņu no vecmāmiņas āboliem, kas būtu atšķaidīta ar ūdeni, piemēram. Vai jebkādu citu svaigi spiestu sulu bez papildus cukura un sākumā noteikti atjauktu ar ūdeni. Augļi paši par sevi satur ļoti daudz cukura un to ir vērts atcerēties, piedāvājot mazulim kādu sulu.

Pirmais bērns vai katrs nākamais bērns?

Mani mazliet uzjautrināja pētījumā pieminētais fakts, ka vecāki, kuriem ir pirmais bērns, līdzīgi, kā man pašai šobrīd, ilgāk nodrošina bērniem pielāgotu maltīti, vēlāk sāk dot saldinātus dzērienus un retāk saskaras ar alerģijām, turpretim pieredzējušāki vecāki ātrāk pārtrauc gatavot bērnam piemērotu maltīti, ātrāk sāk dot saldinātus dzērienus, bet biežāk saskaras ar alerģijām. Te gan viena no dakterēm pasākumā pieminēja, ka saskaras ar alerģijām arī pirmreizējie vecāki, tikai pieredzējušākiem iespējams ir lielāka iespēja tās pareizi atpazīt un konstatēt. Par alerģijām gan arī tika pieminēts, ka ļoti bieži tās tiek nepareizi konstatētas, jo pirmkārt mēs nodarbojamies ar lietu pašanalīzi, kā arī nesniedzam pilnu informāciju ārstiem par pilnu sava bērna uzturu. Bieži vien bērna alerģija tiek norakstīta uz, piemēram, piena produktiem, bet patiesībā to izraisa kāda no ķīmiskajām vielām uzturā lietotajos pusfabrikātos. Es personīgi uzskatu, ka alerģijas ir tāds ļoti divējāds subjekts, ja tā var teikt un noteikti ir vērts pakonsultēties pie vairākiem speciālistiem par vienu un to pašu kaiti, bet tas ir tāds ļoti subjektīvs viedoklis, jo ar šo tēmu mana pieredze ir ļoti neliela vai pat varētu teikt, ka nekāda.

Kas ģimenei traucē ēst veselīgi?

Pētījumā tika norādīti šādi punkti:

  • Neveselīgi produkti bieži ir garšīgāki – te laikam būs stāsts par brokoli un eklēru, vai treknu picu un lapu salātiem. Mans ieteikums gan pašai sev, gan citiem, laikam būtu ievērot mērenību. Vismaz sākumā. Amerikāņu picas vietā izvēlēties Itāļu picu ar plānāku mīklu, mazāk taukainu sieru un principā mazāk sastāvdaļām, bet tos pašus lapu salātus papildināt ar krāsnī ceptu vai tvaicētu vistas fileju, lai tie kļūtu sātīgāki un pārvērstos gardās vakariņās/pusdienās. Mērenība nozīmē arī porcijas lielumu. Mana un ļoti daudzu cilvēku broblēma ir neadekvāts porciju lielums, jo esi tačuu izsalcis, kā kumeļš, tāpēc pieštopē sevi līdz ūkai kaut vai ar to pašu salātu kvantumu. Visu ar mēru!
  • Trūkst zināšanu par veselīgu uzturu un tā pagatavošanu – atceries omes treknās karbonādes, kas bērnībā tik labi gāja iekšā? Jā, es arī! Kā būtu, ja šo pašu karbonādes gaļu varētu vienkārši izsautēt vai apcept krāsnī, kā cepeti, bet bez miltiem, olas un karsētas eļļas klātbūtnes? Tik pat gardi, ja ne pat vēl gardāk, turklāt daudz reizes veselīgāk.
  • Trūkst laika ēdiena gatavošanai – šis nu gan ir viens sarežģīts punkts. Tas ir fakts, ka mūsdienu pasaulē ir bezgala grūti atrast laiku pilnvērtīgam uzturam, ja, piemēram, tu atvelcies vēlu mājās no darba un esi tik ļoti pārguris, ka vienīgais, ko ir laiks pagatavot izrādās cīsiņš vai pelmenis. Kā būtu, ja mēs iedziļinātos vairāk cīsiņa sastāvā un secinātu, ka ēdam ķimikāliju bumbu? Šeit gan laikam es piebildīšu, ka ir arī ļoti kvalitatīvi cīsiņi, kas dažkārt ir dārgāki, BET to sastāvā ir daudz vairāk īstas gaļas un mazāk draņķu, kas nozīmē – tos būs nepieciešams apēst daudz mazāk, lai būtu tā pati sāta sajūta, kas no piepūstajiem papīrcīsiņiem. Te ir vērts vienu pēcpusdienu palasīt cīsiņu sastāvus un izvēlēties savus – labos cīsiņus, ja nu ir vēlme tos dažreiz pasniegt sev un savai ģimenei. Un pie tādas matemātikas arī tā cena izrādīsies gluži tāda pati.
  • Veselīgi produkti ir dārgāki, nevar tos atļauties – šeit pasākumā nesalaužamu argumentu minēja uztura speciāliste – vai tiešām kāds apgalvos, ka cepumu paciņa būs dārgāka par pāris āboliem? Vai banāns būs dārgāks par šokolādi? Visa sakne ir ieradumos un mūsu sabiedrībā – to mainīšana!

Kas nepieciešams mazam (1-3 gadu vecam) bērnam?

  • Ēdienreižu regularitāte: 5 ēdienreizes (3 lielās maltītes un 2 veselīgas uzkodas)
  • Svarīga – silta maltīte
  • Bērnam atbilstošs porcijas lielums
  • Ūdens – labākais dzēriens – pieejams visas dienas garumā
  • Gudra produktu izvēle – dažādība un bērnu veselībai piemērotu produktu izvēle

Kas noteikti nav nepieciešams mazam bērnam?

  • Saldināti ēdieni un dzērieni 
  • Pusfabrikāti
  • Našķi starp ēdienreizēm
  • Pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas

Dakteres arī papildus uzsvēra sekojošas lietas:

  • Lai bērns ēstu veselīgi – arī pašiem vecākiem jāēd veselīgi!
  • Ģimenē kopumā jābūt pozitīvai un labvēlīgai atmosfērai.
  • Ēdiens nav visa dzīves jēga.
  • Vecākiem ir jābūt ļoti PACIETĪGIEM, mācot bērniem pareizu uzturu.

Es vēlos pateikt lielu paldies par iespēju apmeklēt šo diskusiju, kā arī aicinu visus vecākus, kuriem šī tēma ir aktuāla, apmeklēt interneta vietni www.mazaisnavlielais.lv, kurā ir iespēja daudz plašāk un vairāk izzināt to, kas būtu jāzina par mūsu bērnu veselīgu ēdināšanu un veselīga uztura nozīmi. 

20160405_105252

 

 

 

Līdzīgi raksti:

2 Comments

Vieta Tavam komentāram: