Našķēties gudri.

(Rakstā izmantoti pasākuma publicitātes foto)

Mani tuvākie draugi, paziņas un ģimenes locekļi noteikti neļaus sameloties un apstiprinās, ka jau no pirmās dienas, kad sākām Otomāram piedāvāt “īsto” ēdienu, mēs ar vīru ļoti sekojām līdzi tam, lai mazuļa puncī nonāk tikai tas, kas viņam nāk par labu. Mums ļoti, ļoti paveicās, jo dēls bija ne vien dikti ēdelīgs un labprāt izmēģināja visādus jaunumus savā ēdienkartē, bet arī nesastapām savā ceļā nekādas alerģijas vai citus tamlīdzīgus kaitēkļus. Līdz mazuļa gadam bija relatīvi viegli arī ieskaidrot līdzcilvēkiem, ka viņš vēl ir par mazu konfektēm, čipsiem un pārmērīgam garšvielu pielietojumam, bet pēc gada vecuma šī cīņa kļuva izteikti sarežģītāka, jo gandrīz katrs otrais sastaptais cilvēks vēlas pacienāt bērniņu ar kādu šokolādīti, kādu čupačupsiņu, kādu limonādīti vai saldu suliņu un mums ar vīru tas nekādi neiet pie sirds, jo esam apņēmušies pēc iespējas ilgāk pasargāt bērnu no tā, ko viņš gan jau dzīves laikā savā puncī sabāzīs ar uzviju. Te gan strikti jāpiebilst, ka neesam nekādi eko šmeko priekšzīmīgie cilvēki, kuri paši neiedzer kolas glāzi vai neuzēd kādu absolūti lieku kārumu no maķīša, bet jāatzīst arī tas, ka ar bērna piedzimšanu esam abi daudz vairāk sākuši piedomāt pie tā, lai mūsu ikdienas ēdiens ir tīrāks no visādiem liekiem draņķiem tajos. Ja tā ir šokolāde, tad tomēr, lai tā ir laba šokolāde, ja tas ir burgers, tad tomēr, lai tas ir labs burgers, ja tā ir kūciņa, cepums vai bulciņa, tad lai tā ir kvalitatīva satura lieta un to pašu gribam arī mācīt saviem bērniem, ka ne jau bulciņa pati par sevi ir tas ļaunums, bet salda bulciņa siltu pusdienu vietā ir ļaunums vai arī čipsu paka dārzeņu vietā ir ļaunums. Es zinu savus gēnus, zinu savas cīņas un problēmzonas, līdz ar to es zinu arī to, ka man nekas cits neatliek, kā laicīgi sākt bērnus informēt par pārtikas izvēles nozīmi viņu dzīvēs un viss, uz ko es varu cerēt – bērnu veselais saprāts un spēja analizēt nākotnē. Turklāt, kad saņemu kādu smīkņājošu piezīmi par to, lai jau nu beidzu tik traki iespringt un iedodu taču bērnam to limonādi, tad es varu vien atbildēt, ka baudu to laiku, kurā viņš ar lielāko prieku dzer tīru ūdeni, dārzeņus un augļus uzkodās, no kuriem, starp citu, viņš jau tā saņem gan sev vajadzīgo dienas cukura devu, gan citkārt arī varbūt vairāk, kā tas būtu nepieciešams. Tajā pašā laikā uzskatu par godīgu piebilst arī to, ka Otomārs ir nogaršojis gan to pašu bulciņu, gan kūciņu, gan citus “neveselīgos” našķus, bet uzsveru, ka tā nav ikdiena un ceru, ka arī nekad par tādu nekļūs. 

Vienīgais par ko es laikam nekad nepiekritīšu veselīga uztura faniem – ēdiens manā uztverē NAV tikai un vienīgi degviela, kas darbina mūsu ķermeņus, bet gan milzīga, milzīga, MILZĪGA bauda un tieši tāpēc tas prasa vēl lielāku cieņu, izpratni un kontroli pār sevi, kura vairumam no mums dažreiz zūd. Tas jau arī ir normāli, bet, kas ir jāmācās – atgūt kontroli par sevi un savām vājībām. Nevienam jau nav noslēpums, ka visas baudas pārmērīgās devās kļūst kaitīgas.

Viss garais ievads bija vetīts tam, ka šodien kopā ar Otomāru apmeklējām prezentāciju, ko piedāvāja Mazo Ekspertu Skola sadarbībā ar Danonki. Prezentēti tika jaunākā pētījuma dati par bērnu našķēšanās paradumiem Latvijā. Pasākumu vadīja foršā Kristīne Garklāva un savā personīgajā pieredzē dalījās arī citas sabiedrībā pazīstamas mammas un attiecīgās jomas eksperti. Tā, kā man šī joma šķiet ļoti nozīmīga un ceru, ka arī mani lasītāji tam pievērš pastiprinātu uzmanību, ar lielāko prieku piedāvāju iepazīties ar pētījuma rezultātiem arī Jums.

Baltijas valstu pirmsskolas vecuma bērnu našķēšanās paradumi*

*Pētījumu veica Mazo ekspertu skola un zīmols Danonki sadarbībā ar Mindshare 2017.gada janvārī, aptaujājot 750 respondentus – vecākus, kuriem ir 3-6 gadus veci bērni.

1. Vairāk kā 1/3 Latvijas vecāku atzīst, ka viņu bērni ēd vismaz 3 našķus dienā (36%) un našķi ir nozīmīga viņu bērnu ikdienas uztura sastāvdaļa (37%). Igaunijā šie rādītāji ir 37% un 70%, Lietuvā – 59% un 69%. Divus našķus – kā rekomendē speciālisti – bērniem dod 32% Latvijas vecāku, 41% – Igaunijas un 30% – Lietuvas.

2. Lielākā daļa Latvijas vecāku (74%) uzskata, ka našķi nav labi bērnam, atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur līdzīgi domā salīdzinoši mazāk respondentu – 46% Lietuvas vecāku un 31% Igaunijas vecāku.

3. Vecāki uzskata, ka našķēšanās nav laba zobu veselībai, rada gremošanas traucējumus un lieko svaru.

  Latvija Lietuva Igaunija

 

Nav laba zobu veselībai 89% 63% 64%
Rada gremošanas traucējumus 70% 44% 30%
Rada lieko svaru 62% 40% 29%

 4. Vairums Baltijas valstu vecāku vēlas bērniem dot veselīgus našķus – 96% Latvijas, 97% Lietuvas un 95% Igaunijas. Vecāki arī atzīst, ka viņus uztrauc bērnu ikdienas uzturs (gan maltītes, gan našķi) – īpaši Lietuvas (84%) un Latvijas (80%), Igaunijas vecāki ir salīdzinoši mierīgāki un pārliecinātāki par šo jautājumu (uztrauc – 58%).

5. TOP 10 Baltijas valstu pirmsskolas vecuma bērnu iecienītākie našķi:

Latvija

 

Lietuva Igaunija
1. Augļi 64%

2. Saldumi un konfektes 51%

3. Biezpiena sieriņš 43%

4. Jogurts 38%

5. Cepumi un kūkas 38%

6. Šokolāde 30%

7. Saldināti dzērieni 25%

8. Piens 22%

9. Siers 21%

10. Sviestmaize 20%

 

1. Augļi 71%

2. Jogurts 54%

3. Biezpiena sieriņš 51%

4. Cepumi un kūkas 44%

5. Siers 26%

6. Dārzeņi 25%

7. Saldināti dzērieni 24%

8. Sviestmaize 23%

9. Piens 21%

10. Saldumi un konfektes 19%

1. Augļi 80%

2. Biezpiena sieriņš 46%

3. Jogurts 43%

4. Dārzeņi 35%

5. Saldumi un konfektes 29%

6. Siers 28%

7. Piens 26%

8. Sviestmaize 24%

9. Cepumi un kūkas 19%

10. Saldināti dzērieni 19%

 

Trešdaļa Latvijas bērnu našķējas biežāk kā rekomendē speciālisti

  • Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas ir biežāk kā rekomendē pediatri un uztura speciālisti.
  • Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Tajā pašā laikā vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus.
  • 80% vecāku uztraucas par savu bērnu uzturu – galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība.

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā – 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. “Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats – ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem.

Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem”.

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.

L.Puga saka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma – tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.

Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme.

Latvijas vecāku pieredzes stāsti

TV raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva:

“Ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti. Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes. Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā, galvenokārt, izvēlamies veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgie našķi, piemēram, saldumi vai cepumi, mājās ir maz. Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem – pašceptām kūkām un cepumiem. Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes. Taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts kopā skatoties filmas. Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu. Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu rodam sarunās. Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam pieņemt patstāvīgi diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā”.

TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte

“Mana meitiņa Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpusē cenšamies koncentrēties uz pamata ēdienreizēm. Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, kā piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu. Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums – rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī “veikala saldumu” mājas versijas – cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes – no riekstiem un žāvētiem augļiem. Ne vienmēr šie mani eksperimenti Emīlijai “iet pie sirds”, bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr cenšos turēt balansu starp mājas “vērtīgo našķēšanos” un ārpus mājas “cukuroto piedāvājumu”, jo droši vien neviena no galējībām nav 100% laba. Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena.

Plašāka informācija un ieteikumi, kā našķēties veselīgi, pieejami: www.mazoekspertuskola.lv

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: