Nevieni svētki nav par mazu

20150711_145220

Vasara rit pilnā sparā un 11. jūlijā jau nosvinējām mūsu dēla 1. mēneša jubileju un, kas kārtējo reizi liek noelsties par to, cik gan ātri skrien laiks! Pirmajās divās mūsu dēla dzīves nedēļās es iepazinos ar visdažādākajām sevis izprašanas un nesaprašanas sajūtām un varu vien teikt to, ka neviena, neviena gudrā grāmata, lekcijas, kursi, pārgudrie padomdevēji un brīdinātāji nevar pilnībā sagatavot šim pārmaiņu kultūršokam, bet ir arī labās ziņas – tas ātri pāriet un katra diena ieiet jaunās un harmoniskās sliedēs. Nezinu, kāpēc tik maz par to runā, bet, manuprāt, tieši pirmās divas nedēļas ir tās, kas nosaka vai jaunā mamma (un varbūt pat arī tētis?) nesastapsies ar slaveno, bet nevienam reāli nesaprotamo un vāji izskaidroto pēcdzemdību depresiju, kurā noteikti ir iekrist ļoti viegli. Pirmās divas nedēļas jaunie vecāki ir apsēsti ar dažādām domām par to vai viņi visu dara pareizi (vismaz es, bet nu domāju, ka arī citi, pat, ja viņi to neapzinās un/vai noliedz) un daudz domā par to, kas vispār ir pareizi attiecībā uz viņu bērnu, BET cik gan fantastiskas ir tās rozā brilles, kas ir beznosacījumu mīlestība pret savu mazuli! Viss nogurums aizmirstās mirklī, kad Tavs mazulis velta Tev pirmo apzināto smaidu un vakarā cenšas izstāstīt visus savus dienas piedzīvojumus visdažādākajos izpausmes veidos. Mēs varam būt tikai bezgala pateicīgi par to, ka mums ir piešķirts tik mierīgs un pacietīgs bērniņš un domāju, ka mēs viņam vēl ne reizi vien teiksim paldies par to, ka viņš izvēlējās tieši mūs. 

Vispār cilvēks ir apbrīnojama būtne. Nonācis jaunā, sev nepazīstamā teritorijā, var izvēlēties – salūzt daudz miljonos gabaliņu vai arī atļauties izdzīvot visas savas emocijas (raudāt, ja vēlies, smieties, ja vēlies…) un iemācīties dzīvot jaunajos apstākļos. Es izvēlos meklēt prieku katrā situācija, pat ja dažkārt tas nāk grūti un es jums vēlos atklāt Ameriku – bērni tas ir lieliski! 🙂 Ģimene tas ir lieliski! Man gan atkal jau miljono reizi ir jāpiebilst, ka es diez vai varētu būt tik priecīga, ja mans vīrs nebūtu fantastisks tēvs. Dažreiz man šķiet (nu labi, labi, man nešķiet – tā vienkārši ir!), ka man ir jāmācās no viņa, nevis viņam no manis, kas teorijā ir pretdabiski, jo nu… es taču… mamma! 😀 Mammas taču var visu! Tas, protams, tā jokojoties… Lai nu kā priekšā vēl ir daudzi, daudzi gadi skaistu brīžu, bet pagaidām ļaujiet man pavisam nedaudz pakavēties mūsu mazuļa 1 mēneša jubilejas baļļukā, kuru nolēmām rīkot, jo nevieni svētki nav par mazu, lai tos svinētu krāsaini. 🙂

Liels paldies manai māsai Bettijai un viņas Brilliant Events rūķiem par skaistajiem dekorāciju karodziņiem, kas mūsu krāsaino ballīti padarīja vēl krāsaināku. :)
Liels paldies manai māsai Bettijai un viņas Brilliant Events rūķiem par skaistajiem dekorāciju karodziņiem, kas mūsu krāsaino ballīti padarīja vēl krāsaināku. 🙂 (Foto: Bettija Ligere)
Ar tuvākajiem cilvēkiem atcerējāmies skaisto gaidīšanas laiku manās pierakstu pārdomās, sajūtās un atmiņu bildēs. Šo grāmatiņu turpināsim pildīt un kādreiz mazais to saņems dāvanā.
Ēdām gardumus... Foto: Elīna Smilga
Ēdām gardumus…
Foto: Elīna Smilga
Daudz, daudz gardumus! :) Foto: Elīna Smilga
Daudz, daudz gardumus! 🙂
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
:)
🙂 Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga

 

Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Mēs – laimīgi!  Foto: Elīna Smilga
Jubilārs samiegojies :)  Foto: Elīna Smilga
Jubilārs samiegojies 🙂
Foto: Elīna Smilga
Otomārs pirmo reizi satika arī abas vecvecmammas. :) Foto: Elīna Smilga
Otomārs pirmo reizi satika arī abas vecvecmammas. 🙂
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Foto: Elīna Smilga
Nav balonu, nav balles!  Foto: Elīna Smilga
Nav balonu, nav balles!
Foto: Elīna Smilga
-The End- :) Foto: Elīna Smilga
-The End-
🙂
Foto: Elīna Smilga

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: