Šūpulītis vai gultiņa? Mūsu pieredze.

Kad mūsu ģimenē ienāca dēls, tad dzīvojām mazā dzīvoklītī, kurā uzreiz nolēmām ieviest tikai un vienīgi mazuļa redeļu gultiņu, jo papildus mēbelei – šūpulītim tur gluži vienkārši nebija vairs vietas un, ja man vajadzēja izvēlēties vienu, tad es nolēmu par labu tam, kas derēs ilgtermiņā, kaut arī man jāatzīst, ka vienmēr vēlējos sākt ar skaistu, baltu šūpulīti un tikai tad, kad bērniņš būtu paaudzies, pārcelt viņu uz “lielo” bēbju gultu. Protams, tās ir tādas ekstras, bez kurām lieliski var iztikt, tomēr mans tāds mazais, mazais sapnītis – izmēģināt šūpulīti, ar dēlu tā arī palika nepiepildīts. Šoreiz ar meitiņu man tāda […]

Continue Reading

„DARI PATS” un Mrs. Paula Roze atpūtas pietura ģimenēm Kalnciema kvartālā.

Vai jūs esat viena no tām aktīvajām ģimenēm, kam patīk baudīt brīvdienas visiem kopā? Vai jūs esat tie, kuri dzīves baudīšanu īpaši garšīgi izjūt, atpūšoties kopā ar saviem bērniem un labprāt apmeklējat dažādus pasākumus? Mēs, piemēram, tādi esam, bet atpūtai kopā ar pavisam maziem bērniņiem vienmēr ir viens liels “BET”, kur mazulīti ērti pabarot un, kur forši bērnu pārtīt? Vasarā ar šo visu ir vieglāk, jo gan pabarot var parkā uz soliņa, gan arī pārtīt bērniņu var ratos, bet būsim reāli – tas nav pats ērtākais variants burzmīgos pasākumos. Šiem brīžiem tomēr gribas mazliet diskrētuma, ja ne mammas dēļ, tad […]

Continue Reading

Bezmaksas lekcija – “Pirmā palīdzība mazulim”. [Pieteikšanās noslēgusies]

Jau ļoti sen es domāju par to, cik svarīgi ir prast sniegt pirmo palīdzību, jo dzīvē nekad nevar zināt, kādā situācijā var nākties nokļūt, turklāt šajā sakarā es ļoti piekrītu teicienam, ka labāk ir zināt un mācēt, bet lai tas nekad nenoder, nekā situācijā, kad to vajag – nezināt, ko darīt un kā pareizi rīkoties. Tāpēc jau sen man pa galvu kuļas doma, ka es pirmās palīdzības pamatus esmu apguvusi tikai autoskolā un kaut arī autovadītāja apliecību ieguvu relatīvi nesen, salīdzinot ar maniem vienaudžiem, tomēr ļoti daudz kas jau ir piemirsies, bet nu man ir divi bērni un diemžēl dzīve […]

Continue Reading

Apēst vasaru.

Es neesmu pavārs. Teikšu, kā ir, es gatavot protu un to daru bieži, tomēr aiz visdziļākās cieņas pret ēdienu un cilvēkiem, kuriem tā ir ikdienas profesija – man pret sevi nav pat nekādu diženo ambīciju ēst gatavošanas sakarā. Īpaši ņemot vērā faktu, ka ikdienā abi ar vīru ļoti mīlam apmeklēt labus restorānus, līdz ar to patiešām ir nācies baudīt tādus ēdienu šedevrus, ka es ikdienā labāk paklusēju un nemaz nedalos ar saviem virtuves knifiem. Tomēr kaut kas jāēd ir un katru dienu pa restorāniem nedzīvosies, bet uh, kā gribētos, nudien, tāpēc ir šādas tādas receptes un garšu kombinācijas, kas man un […]

Continue Reading

Mana mamma.

Šis ieraksts savu uznācienu nepacietīgi gaida jau sen un man ir prieks redzēt, ka līdzīgi ieraksti par mammām šonedēļ parādās daudzos manis iecienītos blogos, Instagram kontos, Facebook ierakstos un citos sociālajos tīklos. Man ir bezgalīga laimes sajūta par to, ka šonedēļ tiek svinētas MAMMAS, tāpat arī es gribu svinēt savu mammu. Es zinu, ka Tu, atšķirībā no manis, bez blogiem un soctīkliem vari tīri labi iztikt, tomēr, piedod, mans blogs nevar iztikt bez Tevis, tāpat, kā to nevaru es! Es blogus rakstu jau sen, tikai tie ir transformējušies, mainījušies un auguši kopā ar mani un tagad visvairāk mani atpazīst tieši, […]

Continue Reading

Šķidrā zelta uzkrājumi, jeb piena banka.

Gaidot mazuli mēs nekad nezinām, kāda izvērsīsiet mūsu krūts barošanas pieredze, jo iepriekš nav iespējams paredzēt ne to, kā mazulim izdosies satvert mammas krūti, vai pieniņš būs pietiekamā daudzumā, vai vispār mammas pienā esošās vielas neradīs kādas alerģijas pazīmes un tamlīdzīgi. Turklāt interesantākais ir tas, ka šī pieredze var būt atšķirīga vienai un tai pašai mammai ar dažādiem bērniem, tomēr nevienam jau nav šaubu, ka ideālā variantā līdz noteiktam laikam mammas piens bērnam ir zelta vērtē, kaut gan godīguma labad es teikšu, ka piederu pie mammām, kuras uzskata, ka galvenais ir paēdis mazulis un laimīga mamma un nav svarīgi vai […]

Continue Reading

Tikai mirklis ir īsts! #PapaTakesThePhotoLV

(Titulbilde – pirmais rīts kopā ar meitu pēc dzemdībām.) Labu laiciņu atpakaļ es izlasīju šo rakstu un man tas nelika mieru. Galvenokārt tāpēc, ka tur rakstītais ir absolūta taisnība, vismaz mūsu ģimenē. Ja man būtu jāveido ģimenes albums, tad tajā būtu galvenokārt bērni savā nodabā vai bērni kopā ar tēti, vai arī es kopā ar bērniem, bet parastos un relatīvi bezpersoniskos selfijos, jo būsm atklāti, roka ir tik gara, cik tā ir, līdz ar to ir iespēja pazaudēt lielu daļu mirkļa burvības ar pastulbu kadrējumu, no kā bildei tāpat beigās ir ļoti maza vērtība. Vēl, protams, ir fotosesijas pie foršiem […]

Continue Reading

10 fakti, kas mani padara par mani.

Man vienmēr ir patikuši dažādu blogeru ieraksti, kuros viņi atklāj lietas, kas viņus padara par viņiem, tāpēc nolēmu arī es uzrakstīt sarakstiņu ar 10 lietām, kas mani padara par mani. Atceros, ka kaut kad senāk esmu šādus sarakstus jau veidojusi, bet nu šķiet, ka ir brīdis jaunam un man pat pašai ir interesanti, ko es tādu varu par sevi pateikt. Man ļoti patīk veidot sarakstus. (Jā? Pēc šī ieraksta to nemaz nevar pateikt!) Neviens pasākums, ko rīkoju, neviens bloga ieraksts, nu gandrīz nekas nenotiek, ja neesmu iepriekš uzrakstījusi plānu/sarakstu. Piemēram, apslimušam bērnam ir jādod vairākas zāles, konkrētos laikos – saraksts […]

Continue Reading

Kad bērni slimo…

(Titulbilde: Anita Austvika) Neviens adekvāts cilvēks nepateiks, ka slimot ir baigi forši, bet ir jābūt pavisam aptrakušam, lai pateiktu, ka sēdēt mājās ar apslimušiem bērniem ir viegli. Nav svarīgi vai esi mājsaimniece un Tava primārā darba vieta ikdienā ir mājas, vai ikdienā ej uz īsto darbu un bērna slimības laikā ņem slimības lapu, skaidrs ir tas, ka tajā laikā bērns burtiski pieprasa no Tevis VISU Tavu enerģiju, spēku, nervus un tas ir pamatīgs pārbaudījums jebkuras mammas (vai tēta, ja ar bērnu paliek viņš) veselajam saprātam. Ja vēl Tev ir vairāk par vienu bērnu un apslimst viņi rindiņā viens pēc otra, tad […]

Continue Reading

Par dzīvi pēc un lielo tikšanos.

Pavisam nemanāmi ir pagājis jau vesels mēnesis kopš mēs esam četri. Nu labi, tehniski mēnesis būs pagājis šovakar vēlu vakarā, bet es šodien esmu iekāpusi kaut kādā eiforiski nostalģiskā noskaņojumā un šī man ir pirmā diena pēc dzemdībām, kad šķiet, ka varētu raudāt par visu. Nē, ne jau skumji, gluži pretēji. Mani šodien spēj aizkustināt nejauša dziesma, putniņš pie loga un ļoti, ļoti garšīgs ogu mafins (ok, tam nav nekāda sakara ar šodienu, jo garšīgs ēdiens mani var laimīgi saraudināt arī jebkurā citā dienā). Es katru dienu visu šo mēnesi mostos ar sajūtu, ka ir tāds kaut kāds milzīgs piepildījums. Dvēselē […]

Continue Reading