Pārliecinies par savām zināšanām: pirmā palīdzība bērnam

Pēc ilgāka klusēšanas laika, ir pienācis laiks atkal pievērsties rakstīšanai un manam blogam. Kaut arī vasara rit pilnā sparā (nu labi, šodien aiz loga ir rudens, bet tas noteikti vēl mainīsies), tomēr aptuveni mēnesis klusuma man ir bijis gana. Šajā klusuma posmā esmu saņēmusi pat jautājumus, vai ar mani gadījumā kaut kas nav noticis, bet man jāatbild, ka nē, nav noticis gan, es gluži vienkārši jutos mazliet nogurusi no sociālo mediju pasaules un vispār vēlējos veltīt vairāk nedalītas uzmanības savai ģimenei, vasarai un nelielai atpūtai. Tieši tik vienkārši un banāli ir bijuši manas “prombūtnes” iemesli. Kaut arī pavisam aktīvi rakstīšanai plānoju atkal pievērsties rudenī, tomēr šodien saņemtā informācija presei bija ļoti labs iemesls, lai klusumu pārtrauktu ātrāk – mūsu bērnu drošība un pirmā palīdzība dažādu negadījumu situācijās.

Mēs, protams, varam vienmēr cerēt uz to labāko un paļauties uz to, ka mūs nekad nepiemeklēs nelaimes, bet diemžēl dzīvē notiek visādi un es uzskatu, ka labāk būt labi informētam bez vajadzības izmantot zināšanas, nekā neinformētam nonākt situācijā, kurā zināšanas būtu lieti noderējušas.

Kā jau minēju augstāk, vasara vēl rit pilnā sparā, tāpat arī atvaļinājumi un dažādas atpūtas un izklaides kopā ar mūsu bērniem, kas nozīmē arī paaugstinātu negadījumu risku. Mazo ekspertu skola (www.mazoekspertuksola.lv) un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas (LDzGA) prezidents Roberts Fūrmanis stāsta būtiskāko, kas vecākiem un bērniem jāzina par pirmo palīdzību vasarā. Uzskatu, ka saraksts ir ļoti noderīgs un to ir vērts izdrukātu paņemt līdzi ģimenes ceļojumos, pārgājienos un dodoties visdažādākajos izklaides braucienos kopā ar bērniem.

Ja nav noveicies un apstākļu sakritības vai neuzmanības dēļ piedzīvots negadījums, saglabā mieru, rīkojies nosvērti un mērķtiecīgi. LDzGA prezidents Fūrmanis sniedz ieteikumus, kā novērst nepatīkamas situācijas un izkļūt no ķibelēm pēc iespējas drošāk, nenodarot pāri mazā veselībai vai dzīvībai.

  1. Sagriezta roka vai kāja
  • Ja asiņošana nav dzīvībai bīstama, uzliec tīru pārsēju.
  • Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama (asinis tek ar strūklu vai pie bērna ir redzams liels asiņu daudzums), tad uz brūces liec spiedošu pārsēju un nekavējoties izsauc NMP pa numuru 113.
  • Ja brūcē ir svešķermenis, tad nekādā gadījumā to nedrīkst izvilkt. Šādā gadījumā obligāti ir jāsauc NMP pa numuru 113 un, ja ir iespējams, tad viegli piefiksē svešķermeni, lai pasargātu to no liekas kustēšanās.

 

  1. Kritiens no velosipēda vai skrejriteņa

Profilakse. Bērnam velc ķiveri, cimdus, elkoņu sargus, ceļu sargus. Izglīto mazo par drošību, braucot ar iepriekš nosauktajiem pārvietošanās līdzekļiem.

Palīdzība. Traumēto vietu noskalo ar tīru ūdeni istabas temperatūrā, vari lietot ūdeņraža pārskābi. Uzliec tīru pārsēju (marles saiti vai plāksetri ar marles saliņu vidū). Apstrādājot brūci, izvairies no vates lietošanas. Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama vai ir pamatotas aizdomas, ka ir lauzta roka vai kāja, tad obligādi jāsauc NMP pa numuru 113.

 

  1. Saules apdegumi

Profilakse. Uzzied sauļošanās krēmu ar visaugstāko UV aizsardzību. Visefektīvāk ir lietot īpaši bērniem paredzētus sauļošanās krēmus.

Palīdzība. Ja āda ir apsārtusi un apdegušais laukums nav liels, to var ārstēt mājas apstākļos, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Savukārt, ja apdegums ir plašs (skarta gan seja, gan rumpis un rokas) un/ vai uz apdegušās vietas veidojās pūšļi (tulznas), tad bērns jāved pie ārsta.

 

  1. Karstuma vai saules dūriens

Profilakse. Neved bērnu ārā tiešā saules gaismā no plkst. 11.00 līdz 15.00, kad saules intensitāte ir visaugstākā. Karstums īpaši bīstams ir bērniem līdz viena gada vecumam.

Palīdzība. Nekavējoties novieto bērnu vēsākā vietā vai ēnā, dod vēsu (ne aukstu!) padzērienu, uzsmidzini vēsāku ūdeni uz ādas un uz pieres uzliec mitru kompresi. Ja bērns zaudē samaņu vai viņa uzvedība nav adekvāta, nekavējoties izsauc ātro palīdzību 113.

 

  1. Saindēšanās

Profilakse. Bērni līdz piecu gadu vecumam visbiežāk ar dažādām ķīmiskām vielām saindējās vecāku nolaidības dēļ. Šajā vecumā bērns īsti vēl neapzinās, kas ir bīstams un kas nē. Līdz ar to pilnīgi visām ķīmiskām vielām (tajā skaitā arī medikamentiem) mājās ir jāatrodās bērniem nepieejamā vietā (augstu, aizslēgtā skapī).

Palīdzība. Ja bērns ir nonācis saskarē ar kādu ķīmisku vielu, piemēram, ieēdis nezināmu daudzumu zāles vai iedzēris nezināmu daudzumu sadzīves ķīmijas, tad obligāti izsauc NMP pa numuru 113. Vienkāršākos gadījumos var konsultēties Valsts zāļu un saindēšanās centrā pa numuru 67042473. Numurs ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

 

  1. Slīkšana

Profilakse. Bērns, atrodoties pie ūdens tilpnes, nedrīkst būt viens un tam vienmēr ir jābūt pieaugušo cilvēku uzraudzībā. Slīkšana ne vienmēr ir atkarīga no bērna peldētprasmes, bet drīzāk no pārgalvības. Bērniem, atrodoties pie ūdens, obigāti ir jālieto peldveste. Uzroči ne vienmēr būs pietiekami efektīvi. Matrači un riņķi ir bīstamāki nekā uzroči un vestes.

Palīdzība. Pirms doties ūdenī, vienmēr izvērtē savas spējas izglābt cietušo. Nekad nedodies ūdenī viens, pievērs apkārtējo cilvēku uzmanību un liec zvanīt pa numuru 112. Pēc izvilkšanas no ūdens, atkārtoti pārbaudi cietušā samaņu. Ja ir bezsamaņa un nav dzīvības pazīmes, tad nekavējoties uzsāc atdzīvināšanas pasākumi.

 

  1. Aizrīšanās

Profilakse. Visbiežāk bērni aizrijās no 6 mēnešu vecuma līdz 3 gadiem. Bērnam normāli ir pasauli iepazīt caur muti. Taču mājoklim vai vietai, kurā bērns atrodas, ir jābūt mazulim drošai. Uz zemes nedrīkst atrasties priekšmeti, kurus bērns var viegli norīt. Aizrīšanās var notikt ne tikai ar mantām, bet arī ar pārtiku, it īpaši, ja bērnam tiek dots vecumam neatbilstošs ēdiens.

Palīdzība. Ja bērns tomēr ir aizrijies, tad ir jāizvērtē aizrīšanās smagums. Ja bērns spēj klepot, tas nozīmē, ka elpceļi nav pilnībā nosprostoti un vecākiem ir jāpalīdz bērnam atklepot svešķermeni. Ja aizrīšanās ir ilgstoša (vairāk par 10-20 min.), nekavējoties ved mazo pie ārsta. Tad, ja bērns nespēj nedz klepot, runāt un elpot, tas nozīmē, ka svešķermenis ir pilnībā nosprostojis elpošanas ceļus. Šādā gadījumā nekavējoties izsauc NMP pa numuru 113. Sākumā jāizdara pieci pietiekami spēcīgi sitieni starp lāpstiņām, plaukstas pamatni virzot virzienā uz galvu. Ja paņēmiens ir neefektīvs, tad jāveic 5 Heimliha paņēmieni.

 

  1. Čūskas vai dzīvnieka kodums

Profilakse. Dodoties mežā sēņot vai ogot, ir jāvelk gumijnieki, lai izvairītos no čūsku kodumiem. Tāpat arī jebkurš dzīvnieks, pat vislabāk pazīstamais suns, var iekost. Līdz ar to jau no mazotnes bērnam māci pret dabu, dzīvniekiem izturēties ar cieņu un zināmu bijību.

Palīdzība. Ja ir gadījies čūskas kodums (it īpaši odzes), tad sakostā vieta ir jānovieto zemāk par ķermeni, lai mazinātu indes izpatīšanos pa organismu. Nekādā gadījumā indi nedrīkst izsūkt ar muti vai saspiest sakosto vietu. Nelieto žņaugu. Savukārt ja bērnu ir sakodis kāds dzīvnieks, tad ir jāizvērtē asiņošanas smagums. Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama, tad jāliek spiedošs pārsējs. Savukārt, ja asiņošana nav dzīvībai bīstama, tad sakosto vietu var izmazgāt ar ziepjūdeni, uzlikt tīru pārsēju un vest bērnu pie ārsta.

 

  1. Kukaiņa kodums

Ja nav īpašu sūdzību, būtiska palīdzība nav nepieciešama. Ja koduma vietā ir stipras sāpes, tad var dot pretsāpju medikamentus. Ja bērnam ir alerģija uz kukaiņu kodumiem un pēc tā dzēliena parādās alerģijas simptomātika, tad nekavējoties jāzvana uz numuru 113 un jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP).

 

 

No sirds visiem novēlu drošu un fantastisku atlikušo vasaras daļu!

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: