#PieliecOlu / Pankūkas no bērnības.

Mums ļoti garšo pankūkas. Pilngraudu, banānu, lielās, mazās, rauga ar ogām, ar biezpienu, ar sieru, ar gaļu, ar krējumu, ar sulīgu zapti, bet pāri visiem modernajiem pankūku veidiem stāv vecās labās pankūkas, kuras bērnībā ēdām vasarnīcā pie omes, tieši pirms miega, vēl pa virsu uzdzerot saldu, saldu svaigo piparmētru tēju. Man parastās, mazās pankūciņas asociējas ar ļoti saldu bērnību. Man tas nav tikai ēdiens, bet gan sajūtas, atmiņas un liela mīlestība. Vispār man nebūtu nekādu iebildumu, ja mani bērni, jau pieauguši būdami, atbrauktu pie mums ar vīru ciemos jau ar saviem bērniem un, pieglaudušies man klāt, teiktu: “Mammu, uzcep lūdzu mums kādu pankūciņu!”

Un es uzcepšu arī. Kaudzi. Kaut miljonu. Blakus krūzītē klāt pieliešu lielu krūzi saldas piparmētru tējas. Pankūkas ir viena no tām lietām, ko noteikti taisu balstoties uz sajūtām, nevis kādiem konkrētiem recepšu parametriem, tāpēc te jums būs mana bērnības sajūtu recepte – mazās pankūciņas, ko piekost pie tējas. Vēlams ēst ar pirkstiem, iemērcot zaptē vai krējumā, vai abos uzreiz.

Tev vajadzēs:

Pāris olas (es parasti lieku tik olas, cik cilvēki ēdīs pankūkas, bet vispār “uz aci”),

Pienu (leju klāt uz sajūtām),

Miltus (beru klāt, pakāpeniski kuļot ar mikseri iekšā olu/piena maisījumā),

Ēdamkarotīte medus (var likt arī balto vai brūno cukuru, kas nu mājās ir pieejams),

Šķipsniņa sāls,

Puse tējkarotes sodas vai 1/4 t.k. cepamā pulvera,

Drusciņa vaniļas cukura aromātam.

Visu kārtīgi, kārtīgi samiksē kopā tā, lai mīkla nav pavisam šķidra, bet nav arī pavisam bieza. Tai ir jābūt foršai un vijīgai, tā lai smuki, lēni notek no kausiņa.

Kad mīkla gatava, iesaku tai 15 minūtītes atpūsties ledusskapī, nu kaut vai tāpēc, lai mājās ir vairāk atpūtušos būtņu, tad arī pankūciņas sanāks atpūtušās, piepūtušās pufīgas un laimīgas, bet vispār miltiem ir vajadzīgs laiks, lai pilnvērtīgi sareaģētu ar pārējām sastāvdaļām.

Kārtīgi uzkarsē pannā eļļu, kurā cepsi pankūciņas un tad tik lej virsū kausiņu pa kausiņam, mazas, apaļas un garšīgas pankūciņas. Lai ir kā pie omes bērnībā. Mīļi un mazlietiņ trekni. Ne par daudz, ne par maz, bet no sirds.

Kad pankūciņas gatavas, tad pasniedz tās vēl siltas, bet nebēdā, ja kāda paliek pāri. Tās var notiesāt vēlāk arī aukstas. Garām skrienot paķer pankūku, iemērc vienu tās stūrīti medus burkā, apēd un skrien tālāk savos dienas darbos.

Redzi, pavisam vienkārši. Galīgi nekā sarežģīta, bet ir gan viens svarīgs noteikums – nekad necep pankūkas dusmīgs, jo tad tās noteikti negaršos ne pēc brīvdienām, ne pēc mājām, ne pēc mīlestības, bet turpretim, ja esi kaut ko sagrēkojies pret kādu, tad atvainoties noteikti vari sākt ar mazajām pankūciņām no bērnības. Der atcerēties vēl vienu niansi – mājās ceptām pankūkām nav jābūt perfekti apaļām, tām ir jābūt, kā mums – cilvēkiem, dažādām.

Labu apetīti!

 

 

Receptē izmantotas “Balticovo” brīvo vistu olas. 

No 21.07.2017. līdz 15.08.2017. pagatavo ēdienu, pieliec tam olu, nofotografē un ievieto fotoattēlu savā Facebook lapā pievienojot tēmturi #pieliecolu un piedalies “Balticovo” rīkotajā konkursā. Par konkursu vairāk lasi: http://pieliecolu.lv/.

Vairāk informācijas par brīvo vistu olām meklē TE, bet vairāk par #pieliecolu konkursu meklē TE.

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: