Pusotra nedēļa pirms.

Rakstā izmantoto foto autors: Otto Strazds

Ja Tu lasi šo blogu, tad diez vai būsi palaidis garām ziņu par manu pēdējā laika lielāko apņemšanos – noskriet 5km lielākajā Rīgas rudens skrējienā We Run Riga. Kā gan to var palaist garām, ja gandrīz visu savu uzmanību un laiku esmu nejauši sakoncentrējusi tieši šajā virzienā. Dzīve rit, darbi notiek, bērni aug, bet visu laiku, kaut kur smadzeņu aizmugurējā daļiņā klusi par sevi atgādina šis uzstādītais mērķis. Turklāt noteikti zini arī to, ka esmu apņēmusies ne vien noskriet šos kilometrus, bet gan izdarīt to ātrāk, kā man tas izdevās Sieviešu Skrējienā, ko skrēju kopā ar meitiņu precīzi 6 nedēļas pēc viņas piedzimšanas. Toreiz mans rezultāts bija lēnas un mierīgas 48 minūtes un 24 sekundes, bet tagad, kad būs pagājuši pieci ar pusi mēneši, pēc meitiņas dzimšanas, es ticu, ka šis rezultāts varētu būt nedaudz ātrāks un tāds arī ir mans mērķis. 

Uzsākot šo nelielo gatavošanās rakstu sēriju, es teicu, ka noteikti rakstīšu arī par savām grūtībām, ko man nāksies pārvarēt, tomēr tagad, atskatoties uz pēdējo mēnesi es gribu teikt – tādu nebija. Vismaz ne tieši, kas būtu saistīts ar treniņu procesu. Es to saistu ar to, ka nespiedu sevi, bet darīju visu ar prieku, darīju savā tempā un beigu beigās gatavojos sevis dēļ, nevis kāda cita dēļ. Vēl noteikti palīdzēja tas, ka es to nedarīju, lai samazinātu svaru, bet gan, lai atgūtu kustības prieku, sporta prieku un vienkārši labi, aktīvi pavadītu laiku un man tas noteikti izdevās. Es vienkārši izvirzīju sev mērķi, kuram arī apzinīgi devos pretī, bet mērķis vēl nav sasniegts – redzēsim, ko man atnesīs lielais 9. septembra vakara skrējiens. Vai man izdosies noskriet, vai man izdosies pievarēt sev izvirzīto mērķi un vai es būšu gandarīta par ieguldīto laiku. Vēl gan man priekšā ir pusotra nedēļa gatavošanās, tomēr es ceru, ka viss noritēs tikpat forši un līgani.

Te daļa no foršās komandas, kas skrēja kopā ar mani We Run Riga iesildīšanās treniņā, kas norisinājās 28. augustā – liels jums paldies, ka neļāvāt man skriet vienai! 🙂

Lielākā grūtība ar ko sastapos pēdējā pusotra mēneša laikā bija pamatīga saaukstēšanās. Iepriekšējo reizi šādi biju apslimusi precīzi vienu gadu atpakaļ un tagad tas šķita galīgi nevietā, lai gan… neatceros, kad būtu teikusi: “O! Cik forši, tieši laikā saslimu!”. Divas dienas pat pavadīju pilnīgā gultas režīmā un vienkārši gulēju, gulēju, pa starpai dzēru karstas tējas un gulēju. Galva, smaga kā spainis, ausis ciet, deguns ciet, ķermenis nekāds, līdz ar to arī prāts nekāds. Kopumā četras dienas nīkuļoju un tas mani pamatīgi atmeta atpakaļ treniņu procesā, lieki piebilst, ka arī pārējie darbi un ikdiena ap mani bija diezgan palēninātā režīmā. Tādos brīžos, kā nekad, priecājos, ka man ir vīrs, kurš atnākot pēc darba mājās gan mūs visus pabaro, gan vēl māju sakopj manā vietā, lai man patīkamāk slimot, jo es nespēju vienkārši gulēt un skatīties uz milzu bardaku. Vienkārši organiski nespēju, bet ar diviem maziem bērniem bardaks ir gandrīz vienmēr. Ja iepriekš jau biju uztrenējusi labu skriešanas tempu un sirsniņa bija kļuvusi daudz izturīgāka, tad šīs četras dienas klepus un puņķu simfonijā mani atmeta ļoti tuvu sākumpunktam. Pirmie treniņi pēc slimošanas bija mokoši. Es atkal knapi vilkos 2km, man bija grūti atrast savu tempu, savu pareizo elpošanu un vispār bija grūti saņemties uzvilkt sporta tērpu, jo sāku sevi žēlot, bet es nepadevos sevis žēlošanai un devos ārā skriet. Vienkārši ar sevi sarunāju, ka neforsēšu, jo neesmu jau nekāds profesionālais sportists. Esmu vienkārši sieviete, kura vēlas kustēties sevis dēļ un pēc pārrunām pašai ar sevi, es vienkārši gāju ārā un skrēju, cik varēju. Ātri vien biju jau atpakaļ ierindā un par to man liels prieks.

Ziniet, ko es varu teikt tagad pirms lielā skrējiena? Esmu ļoti gandarīta un lepna par sevi. Jā, jā tieši tā. Es pasaku skaļi, ka lepojos ar sevi. Es neesmu muļķe un zinu, ka daudziem pieci kilometri ir tāds ikdienas skrējiens, bet man tas ir sasniegums, man tas ir kaut kas liels un īpašs, tāpēc es būšu lepna, ja man 9. septembra vakarā izdosies godam noskriet visu skrējienu bez apstāšanās. Ja izdosies uzlabot SS laiku, tad es būšu pavisam, pavisam priecīga. Mans lielākais ieguvums noteikti ir atgūts kustības prieks un tagad es centīšos jau laicīgi meklēt iespējas kustēties arī rudenī/ ziemā un zinu, ka skriešu tik ilgi, cik vien tas būs iespējams ārā. Nesolu, ka kļūšu par ziemas skrējēju, bet kas to lai zina. Izmēģināt kādu reizi noteikti izmēģināšu. Katrā ziņā apstāties negrasos un pēc We Run Riga noteikti izvirzīšu sev kādu nākamo sportisko mērķi, lai ir iemesls doties tālāk. 

Vispār, ja jau tā pavisam atklāti runājam, tad sports bija tā viena niša, kurā vēlējos atkal iešūpoties, lai savā 30 gadu dzimšanas dienā, kura tuvojas acis nemirkšķinot, es varētu teikt, ka man ir viss, ko esmu vēlējusies, bet kas vēl nav – pēc tā esmu nostājusies uz pareizā celiņa. Par skriešanu burtiski – uz pareizā skrejceliņa. Es tiešām gribu, lai pamostoties 17. oktobrī no rīta, izberzējot acis, izstaipoties un samīļojot savu ģimeni, es varu teikt, ka esmu pilnīgā mierā un harmonijā ar to, kāda ir mana dzīve. Es to gribu spēt teikt katru gadu savā dzimšanas dienas rītā, bet, smejieties par mani, ja gribat, bet tas apaļais cipars tomēr uzliek tādu lielu un treknu pieturas punktu, kuram gribas pārlēkt pāri ar slaiku lēcienu, nevis ar varu ievelties un nesaprast, kas tikko notika. Mana dzimšanas diena vispār ir atsevišķs stāsts. Man ļoti patīk dzimšanas dienas, man ļoti patīk svētki, tāpēc jau nespēju saprast, ko un kā vislabāk sev uzdāvināt, lai diena būtu pavadīta neaizmirstami, turklāt, ko tur daudz liegties, es esmu cilvēks, kuram eksistē termins “dzimšanas dienas nedēļa”, tad nu sāciet palēnām briest tam, ka es vārīšos daudz un dikti par tortēm, par svecītēm, par šampanieti un dzīves svinēšanu. 

Starp citu, 6.septembrī tiek atklāts We Run Riga EXPO, kurā, ja jau esi reģistrējies skrējienam, vari doties saņemt savu skrējiena numuru, turklāt, ja vēl neesi pieteicies skrējienam, tad dari to te: http://werunriga.lv/. EXPO Domina Shopping tirdzniecības centrā darbosies 6. septembrī 12:00- 21:00,
7. septembrī 15:00 – 21:00 un 8. septembrī 15:00 – 21:00. Es noteikti pati būšu uz EXPO atklāšanu 6. septembrī, tāpēc priecāšos satikties arī tur! 

 

 

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: