Rainbows and unicorns

PhotoGrid_1427719534609

(Sorry… This time only in Latvian language!)

Šobrīd, gaidot pirmdzimto, gandrīz katru dienu man tādā vai citādā veidā sanāk saskarties gan ar ļoti pozitīvi domājošām jaunajām mammām, gan ar tādām jaunajām mammām (un dažkārt arī tētiem), kuras vairāk koncentrējas uz to, kas ir tas grūtais grūtniecības laikā, dzemdību procesos un bērnu audzināšanā. Esmu lasījusi gan rakstus ārzemju portālos no sērijas “Fakti par bērnu radīšanu, ko jums nestāsta” vai “Grūtniecības negatīvās puses“, vai kaut ko no sērijas “Nu jūs tūlīt, tūlīt redzēsiet, kā jūsu sajūsma par mazuli izplēnēs skarbās dzīves realitātes priekšā, jo viss jau nav tik skaisti un rožaini, kā esat iztēlojušies he, he, he!“. Pagaidām varu spriest tikai par grūtniecību un tās norisēm, bet atļaušos pajautāt, kāpēc gan lai es šobrīd gribētu koncentrēties uz “skarbajām dzīves realitātēm“? Nu bet, protams, ka nav viss varavīksnes un rozā vienradži, bet kāpēc cilvēkiem vispār ir tendence koncentrēties un to, kas ir melns un neglīts, tā vietā, lai izceltu skaisto, vieglo un pozitīvo? Nepārprotiet, sarkasms ir mana otrā dzimtā valoda un man ir ļoti raksturīgi apsvērt visus par un, galvenais, pret, pirms es kaut ko daru, kā arī ir dienas, kad viss, ko gribas darīt ir iebāzt galvu spilvenos un nekāpt ārā no gultas, bet tieši kāpēc daži jaunie vecāki uzskata, ka citiem, vēl jaunākiem vecākiem, šķiet kaut nedaudz asprātīgi pārspriedumi par to, cik grūta dzīve ir PĒC TAM? Vai tieši ņemot vērā to, cik grūti būs pēc tam, nevajadzētu rosināt baudīt tos brīžus, kas ir PIRMS TAM? Un par godu tam, ka man ļoti, ļoti patīk baudīt vēl pēdējos mirklīšus, kas ir PIRMS TAM, vēlos pastāstīt citām jaunajām mammām par diviem blogiem, kurus, es ceru, jūs jau esat atklājušas pašas, bet ja nē, tad… You are welcome! Šie blogi nav pārspīlēti saldi, kas arī dažreiz kaitina tik pat ļoti, cik negativitāte, šie blogi koncentrējas uz skaisto, veselīgo un tajā pašā laika reālo situāciju, kāda ir divās konkrētās ģimenēs pēc mazuļu ienākšanas tajās. Arvienvārdsakot, paldies, ka jūs esat! 🙂

1. Viens+Viens

Ģimenes blogs, kurā spēkus ir apvienojuši divi jauni cilvēki, kas paralēli visiem citiem pasaules darbiem dara pasaulē vislielāko un svarīgāko darbu – būt par mammu un tēti savam mazajam dēliņam Evertam. Tētis vairāk koncentrējas uz dzīves muzikālo pusi, bet mamma uz ģimenes pavarda kurināšanu, veselīga un radoša uztura izpausmēm, kā arī vienkārši skaistām, dabiskām lietām, ko sniedz pasaule.

1+1

Daži no maniem mīļākajiem rakstiem šajā blogā:

1. Manas pārdomas par uzturu

2. Pirmais ceļojums ar bērnu

3. Dažas foršas “instagram māmiņas”

4. Brīvdienas Nicā: sākums + pārējie šīs sērijas raksti.

5. Mazie rotaļlietu veikaliņi


2. THE ELLABY HAPPY PLACE

Vieta, kur kāda ļoti fotogēniska un skaista ģimene krāj savas atmiņas un, kas ir pats foršākais, ļauj ieskatīties tajās arī mums, jo katru stāstu pavada brīnišķīgas fotogrāfijas. Mani ļoti uzrunā šī bloga nosaukums, jo kur gan vēl ir cilvēka Happy Place, ja ne kopā ar ģimeni?

happyplace

Daži no maniem mīļākajiem rakstiem šajā blogā:

1. 8 padomi sev pašai

2. Banānmaize

3. Ikdienas brīži

4. 1 gads


PhotoGrid_1429889478170

Vēl fiksi jāpasaka paldies visiem tiem draugiem, paziņām un vienkārši labiem cilvēkiem, kuri jautā, kā man klājas un prasa, kāpēc es tik reti kaut ko te ierakstu. Iemesls tam laikam ir tāds, ka, laiskojoties un baudot katru brīvo dieniņu, laiks paskrien apbrīnojami ātri. Man nekad iepriekš nav bijis tik ilgs atvaļinājums, tāpēc es to izbaudu nedarot absolūti neko nozīmīgu. Vienkārši izsakoties, prioritāte ir mājas un mana labsajūta. Egoistiski un skaisti īstermiņā! 🙂 Vēl man daudzi jautā divas lietas: kad tad nu mazais būs klāt un kāds ir mūsu mazuļa dzimums? Te nu es labprāt apskaidrošu divas lietas. Gan vienu, gan otru faktu zina mūsu tuvākie cilvēki. Mēs noteikti to arī drausmīgi neslēpjam, bet kaut kā šos divus faktus tomēr pieklusinām, jo līdz mazuļa nākšanai pasaulē vēl ir mazliet jāpagaida, bet varu teikt vien to, ka kurpes vairs nešņorēju un, ja kaut kas nokrīt zemē, tad tam visticamāk tur būs lemts pāris mēnešus palikt, jo pieliekšanās pie kāju pēdām ir ekstra, ko es pagaidām vairs neizmantoju. 🙂 Jebkurā gadījumā bērniņš tāpat ir tas, kurš diktēs savus ierašanās noteikumus, tāpēc man nav jēgas teikt, kad viņš/viņa ir gaidāms/-a, jo precīzi to zin tikai mazais pats, bet par dzimumu runājot, ir cilvēki, kuri to zina un ir cilvēki, kuri to vēl nezina, bet jūs varat izteikt minējumus, jo oficiālā iepazīstināšana notiks tad, kad viņš vai viņa būs pagodinājis/-usi mūs ar savu klātbūtni. 🙂

Pagaidām, mīļi sveicieni visiem pavasarī un, lai viss skaisti! 🙂 

Līdzīgi raksti:

No Comments

  1. Un tieši tagad arī var un vajag būt mazliet egoistēm un savu ģimeni, savas mājas izvirzīt par prioritāti. 🙂
    Kā topošā mamma, pievienojos tavam viedoklim par to, ka jau esošajiem vecākiem bieži vien ir tendence piemetināt komentārus par to, ka “dzīve beigsies ar bērna nākšanu pasaulē” utt., bet es esmu viena no tām topošajām mammām, kas pašlaik dzīvo rozā briļļu pasaulē un šo grūtniecības laiku izbaudu no visas sirds. Es zinu, ka riskēju, neuztverot informāciju racionālāk un piezemētāk, bet, kad tad, ja ne tagad..? 🙂 Vairosim laimes hormonus sevī un savos mazuļos. 🙂
    Pievienojos tavam paldies par abiem minētajiem blogiem. Arī man tie ir kļuvuši mīļi, smeļoties, lasot informāciju un piefiksējot arī priekš sevis svarīgus faktus, vietas un lietas un priecējot acis ar skaistām bildēm.:) Priekā! 🙂 Par laimīgām ģimenēm!

    Un arī tev paldies, ka dalies sajūtās. 🙂

Vieta Tavam komentāram: