#ROZESCEĻO – PIEDZĪVOJUMS ITĀLIJĀ VOL.3

Itālija 2016 (163)

Tad nu beidzot ir pienācis laiks trešajam & vienlaicīgi pēdējam ierakstam par mūsu mazās ģimenes piedzīvojumiem Itālijā. Šoreiz pastāstīšu par Valentīndienu mīlētāju epicentrā – Veronā un kopējo atpakaļceļu.

Sakravājušies un gatavi doties mājās, mēs kāpām savā busiņā un devāmies uz Veronu, kur bija plānots arī pavadīt pēdējo nakti pirms došanās mājup. Veronu izvēlējāmies tāpēc, ka neviens no mums tur iepriekš nebija bijis un tāpēc, ka tas bija aptuveni pusceļš, kas jāmēro no Moenas līdz lidostai Milānā. Turklāt Verona Valentīndienā šķita laba ideja, jo kur gan citur to pavadīt, ja ne slavenajā Romeo un Džuljetas pilsētā. 

Itālija 2016 (143)

Ieradušies Veronā mēs iečekojāmies viesnīcā un tad devāmies pastaigā. Bija jau pēcpusdiena, tāpēc ļoti nekavējāmies ar mantu izpakošanu. Verona mūs sagaidīja ar lietu un milzīgiem cilvēku pūļiem. Turklāt šogad 14. februāris bija svētdiena, kas noteikti palielināja tūristu pūļus. Mēs bijām nolēmuši, ja jau esam te atbraukuši, tad noteikti jādodas apskatīt arī slavenais Džuljetas balkoniņš. Ar ratiem izlavierējuši caur milzu pūļiem līdz slavenajam apskates objektam, secinājām, ka rīt arī ir diena un atnāksim vēlreiz pirms došanās prom, jo principā tur nebija iespējams iekļūt. VISI gribēja apskatīt pazīstamo objektu. Dienas atlikušo daļu pavadījām mierīgi un vakaru noslēdzām ar vakariņām absolūti nejauši izvēlētā restorāniņā. Te es vēlos piebilst, ka mammām, kuras mazos baro ar krūti Itālijā noteikti nenāksies saskarties ar kaut kādu mistisku nosodījumu šajā sakarā. Mammas to uztver tik pat dabiski, cik dabiski tas arī ir! Mazulis grib ēst – mazulis ir jāpabaro. Elementāra matemātika. Smalka dāma, dārgā restorānā izgājusi vakariņās ar savu vīrieti un bēbīti, bez problēmām, nepieciešamības gadījumā, nedaudz atsedz savu burvīgo melno kleitiņu un tur pat arī pabaro bērniņu. Nevienam pat nerodas nekādas mistiskas pretenzijas, par ko tik bieži nākas dzirdēt citviet Eiropā un Latvijā. Es gan pati nesaskāros ar neizpratni un aizrādījumiem, bet esmu dzirdējusi nostāstus, ka tas nemaz tāds retums neesot pie mums. Te es ilgi un dikti varētu izteikt savu viedokli par šo tēmu, bet tam nav jēgas. Nekad nesapratīšu, kāpēc puskaila sieviete seksīgās drēbēs uz ielas ir ok, bet restorānā ar krūti pabarot mazuli, redziet, kādam nav pieņemami. 

Itālija 2016 (144) Itālija 2016 (146) Itālija 2016 (147) Itālija 2016 (149) Itālija 2016 (150) Itālija 2016 (151) Itālija 2016 (152) Itālija 2016 (153) Itālija 2016 (154) Itālija 2016 (155) Itālija 2016 (156)

Veronā var just to stilu, gaumi un mīlestību pret modi, ar ko tiek asociēta Itālija. Ļoti daudzi cilvēki ir tiešām interesanti un stilīgi apģērbušies, kas viennozīmīgi ir bauda acīm. 

Man personīgi ļoti patika šī pilsēta un labprāt atgrieztos vēl kādreiz un iespējams ar vīru divatā uz kādu romantisku nedēļas nogali. 🙂

Itālija 2016 (172) Itālija 2016 (171) Itālija 2016 (170) Itālija 2016 (168)

Itālija 2016 (173) Itālija 2016 (174) Itālija 2016 (175) Itālija 2016 (177) Itālija 2016 (184) Itālija 2016 (187) Itālija 2016 (191) Itālija 2016 (193) Itālija 2016 (194) Itālija 2016 (195) Itālija 2016 (196) Itālija 2016 (198) Itālija 2016 (199) Itālija 2016 (201) Itālija 2016 (204) Itālija 2016 (205) Itālija 2016 (206)

Pavakariņojuši devāmies uz viesnīcu pie miera, jo es biju pamanījusies uzvilkt nepiemērotus apavus, kas izmirka lietū cauri slapji. Atgriezušies viesnīcā, ļāvām vēl savam bēbim iztrakot dienas sakrātās emocijas, izlēkājoties pa gultu un devāmies gulēt, jo pārgurums jau lika par sevi manīt. 

Nākamā diena bija izdzēsusi no debesīm visus lietus mākoņus un atnesa sev līdzi īstu pavasari ar sauli un siltumu. Es savā ziemas jakā pat sajutos drusku muļķīgi. Izgājām aplīti pa veikaliem, kuros mans ieguvums bija jauni apavi siltākam laikam un kaudze ar rokassomiņām. Jā, tieši tā! Vesela čupiņa. Ir labi trāpīt uz atlaižu sezonu. 🙂 Gan jau vēlāk arī atrādīšu kādu no tām blogā, ja reiz saņemšos uztaisīt ar modi saistītu ierakstu. Protams, arī apskatījām to pašu iepriekš minēto Džuljetas balkoniņu. Nu smuks tāds. Neko pateikt. 🙂 Vispār šie abi tēli tiek izmantoti katras sevi cienošas iestādes interjerā, noskaņā un visādos citādos elementos. 

Itālija 2016 (161) Itālija 2016 (165) Itālija 2016 (166) Itālija 2016 (167) Itālija 2016 (169) Itālija 2016 (178) Itālija 2016 (182) Itālija 2016 (183) Itālija 2016 (185) Itālija 2016 (186) Itālija 2016 (189) Itālija 2016 (190)

Valentīndienas pēdējās dekorācijas tiek montētas nost un mums bija laiks uzsākt savu atlikušo ceļu mājup.

Kā vienmēr, iečekojušies esam laicīgi jau iepriekšējā dienā un mums ir izdrukātas arī iekāpšanas kartes. Protams, pārliecināmies, ka ar vīru un mazuli esam visi blakus, jo kā gan citādi būtu iespējams lidot ar 8 mēnešus vecu mazuli, īpaši jau vēlu vakarā, kad bērns ir niķīgs, grib gulēt un vienkārši ir vajadzīgas četras rokas, lai lidojums nepārvērstos murgā. Bet, ierodoties lidostā un nododot bagāžu, mūs sagaida nepatīkams pārsteigums. Air Baltic Milānas lidostas pārstāvis mūs ar vīru izsēdina dažādās rindās, pret ko, protams, iebilstam, jo nu… Vecīt! Bēbis! Bet diemžēl šis cilvēks ir absolūti neienteresēts mums palīdzēt. Esam ļoti vīlušies un satraukušies, tāpēc zvanām Latvijas Air Baltic pārstāvjiem, kuri arī, laipnāk, bet tomēr, mūs atšuj un pasaka, ka neko nevar darīt, jo lidmašīna ir pilna. Viss, ko es nevaru saprast – kāpēc tik pilnā lidmašīnā bija vairākas vietas brīvas mums turpat blakus. Vairākas reizes dzirdam, ka neko nav iespējams darīt un diemžēl ir tā, kā ir. Mūsu satraukums un apbēdinājums pieaug līdzvērtīgi mazuļa vakara niķīgumam. Es jau savā prātā sāku štukot, kurš būs tas Air Baltic darbinieks, kurš nāks man palīgā mierināt bērnu, kurš nespēj aizmigt un rausta nepazīstamajai kaimiņu tantei matus. Pēc vairākkārtējiem zvaniem un informēšanas, ka mums taču jau bija iečekošanās kartes ar blakus sēdekļiem, tomēr Latvijas Air Baltic pārstāvji mums noorganizē vietas blakus. Par, ko, protams, liels paldies, jo lidojums bija gana grūts. Ausis sāpīgi aizkrita mums visiem trim, bērns bija niķīgs, miegains un ļoti dusmīgs, bet par laimi tomēr lidojuma vidū aizmiga. Beigās tomēr izrādījās, ka nav nemaz tik neiespējami samainīt divus vientuļus ceļotājus vietām, lai ģimene ar mazuli varētu atrasties blakus. Tie, kuri ir ceļojuši ar mazu bērnu, labi sapratīs, ka tas nav untums, bet reāla vajadzība un nāks par labu VISIEM pasažieriem, kas atrodas uz borta. Protams, ka pēc 2h šādu nevajadzīgu diskusiju un pārdzīvojumu, mēs visi trīs esam uzvilkušies, pārguruši un vienkārši gribam tikt mājās. Lidojuma stjuartes gan bija jaukas un ik pa laikam centās sasmīdināt mūsu bēbi, kurš vairāk izvēlējās izrādīt neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu, nekā būt priecīgs un omulīgs. Nolaidušies Rīgas lidostā bērns izdomāja, ka viņš ir tik noguris, ka būs forši neļaut uzvilkt sev mugurā ziemas drēbes un par to OBLIGĀTI tiks informēti VISI lidostā esošie cilvēki, jo nedomāju, ka to dusmu izvirdumu, kāds nedzirdēja. Jā, tieši tā, noguruši bērni ir ļoti tuvi radinieki maziem gremliniem. Noteikti, ka bērns arī juta to, ka mēs ar vīru bijām sastresojušies un vienkārši gribējām ātri samest visas mantas taksometrā un doties mājup.

Tā arī izdarījuši, attapāmies mājās. Foršs ceļojums ar diezgan satrauktu noslēgumu. Izvēdinājuši prātus, saprotam, ka šādi šķēršļi ir un vienmēr būs iespējama realitāte ne vien ceļojot ar mazu bērnu, bet ceļojot vispār. Tomēr es ļoti ceru, ka turpmāk neko līdzīgu nenāksies piedzīvot, jo kārtējo reizi sapratu, ka nav tāda vārda “nevaru”, bet ir “negribu”, kas acīmredzami bija mūsu Milānas lidostas diskusiju iemesls. Jāpiebilst gan, ka Milānas lidostas drošības pārbaude vecākiem ar maziem bērniem ir ļoooti operatīva, kvalitatīva un prioritāra, līdzīgi, kā tas bija arī Rīgas lidostā.

Tā nu ir noslēdzies mūsu otrais ģimenes ceļojums. Noteikti ir daudz mācībstundas, ko ņemsim vērā arī nākamreiz braucot ceļojumos ar bērnu, bet varu jums apgalvot tikai vienu – ģimenes ceļojumi mums ļoti patīk un noteikti centīsimies tādus organizēt cik nu vien daudz būs iespējams! 🙂 

Līdzīgi raksti:

4 Comments

  1. Prieks par jūsu atpūtu un paldies, ka padalījies!😊
    Aprīlī dodamies uz Toscānu ar savu tobrīd gadu veco bērnu, tā ka ar lielu interesi lasīju jūsu piedzīvojumus (lūdzos kaut mūs sasēdinātu kopā🙏😃). Nomierināja pampšu un ēdiena jautājums. Bet vispār, esmu noskańojusies, ka atpūta vai vismaz lidojums būs nogurdinošs. Ko padarīsi..😊

  2. AirBaltic laikam tā tāda ierasta lieta – lidojām no Berlīnes, ar arī iečekotām vietām visiem kopā un mūs vienalga izsēdināja 😕😒😠 Labi, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē lidot ar mazo, cilvēki nāca un paši piedāvājās mainīt vietas, kamēr apkalpijošais personāls, pēc manām domām, vienkārši spītējās, trakāk kā jeb kurš bebis 😀😊
    Forši lasīt, Tev smuki sanāk 👍👌

Vieta Tavam komentāram: