Say hello to Lonija and her incredible life!

DSC_2812

Ir lietas, ko mēs pieņemam par pašsaprotamām un tikai tad, kad tās zaudējam vai nokļūstam tuva zaudējuma priekšā, mēs sākam tās novērtēt un par tām rūpēties. Viena no šīm lietām ir veselība un garīgā prāta attīstība. Šajā Eiropas daļā vispār mēs esam pieraduši smīkņāt par garīgajiem meklējumiem, reliģijām un alternatīvo medicīnu, bet smīkņāšanai nākas pieklust, kad redzi reālus piemērus, kuros cilvēkam tā ir bijusi vienīgā iespēja dzīvot brīnišķīgu un piepildītu dzīvi, kā arī tā ir bijusi vienīgā iespēja uz veselīgu ikdienu. Pie mums arī nav pieņemts skaļi par šādām lietām runāt, bet man tas noteikti neliegs nodot tālāk jums ziņojumu par kādu īpašu, interesantu un bezgala iedvesmojošu cilvēku, kurš neskatoties uz savu nelielo vecumu, tomēr ir viedāks par lielāko daļu pensijas vecuma ļaužu, ko man ir nācies sastapt.

There are so many things that we take for granted and only when we lose them or find ourselves on the edge of close call, we begin to evaluate them and take care of them. One of these things is our health and spiritual development of our mind. In this part of Europe in general we are slightly skeptic when it comes to spiritual searches, religions and alternative medicine, however the skepticism goes aside when you see real life examples of people for whom this way has been the only way to have a chance for a wonderful, healthy and fulfilling life. We are also not used to talking out loud about these things, but certainly that will not stop me from telling you this story about one special, interesting and hyper inspiring person, who despite of her young age is smarter than most of the people I have met, even the ones that are in their retirement years.

Zināju, ka vidusskola, kuru savulaik absolvēju, vienmēr ir bijusi pārpildīta ar visdažādākajiem cilvēkiem un visdažādākajiem stāstiem, par kuriem varētu rakstīt grāmatas, un viens no šādiem stāstiem pieder arī Lonijai. Šī meitene ir pāris gadus jaunāka par mani un biju viņu manījusi arī skolas gaiteņos, bet jāatzīst, ka toreiz nekad nevarēju iedomāties, ka viņa dzīvo tādu pašu un tomēr pavisam citādāku ikdienu, kā lielākā daļa no mums. Arī tagad Lonijas dzīve ir pilnīgi citādāka, tomēr viņa ir iemācījusies atrast veidus, kā piepildīt savu sirdi, dvēseli un ķermeni tikai ar pozitīvām un dziedējošām lietām, turklāt dzīves ceļš viņu ir aizvedis tālu prom no dzimtenes, kas tik un tā neļauj viņai aizmirst par latviešu sentēvu tradīcijām un ģimenes vērtībām. Lai kā es arī necenstos, es zinu, ka noteikti nespēšu pastāstīt par Loniju labāk, kā viņa pati…

I knew that the high school I graduated a long time ago has always been filled with wide variety of different people, who have a book worth of stories to tell and so was this girl – Lonija. This girl is a few years younger than I am and I’ve noticed her in the school hallways, but to be honest, back then I could never imagined that her life was kind of the same than everyone else’s, but at the same time so very different. Also, now her life is completely different, but she has learned to find ways to fill her heart, soul and body only with positive and healing things. Even though life has taken her very far away from her homeland Latvia, she still never forgets her Latvian ancestors, traditions and family values. No matter how hard I would try, I would never be able to tell the story better, than Lonija herself…

Photo 20.11.13 10 31 27

  • Ja es Tevi lūgtu raksturot sevi pašu un Tavu dzīvi vienā teikumā, tad kāds būtu šis teikums?
  • If I’d ask you to describe yourself and your life in one sentence, what would that sentence be?

Bezgalīga mīlestība – sevī, visapkārt un no Augšas, tā man ir dota, lai varu dalīties ar visiem un visu, ar ziedu, koku, zāles stiebriņu, kukainīti, dzīvnieciņu, cilvēku un visumu.

Endless love in myself, all around me and from Above, love that was given to me so I can share it with everyone and everything – with a flower, a tree, a blade of grass, a beetle, an animal, a human being and the Universe.

  • Ar ko Tava dzīve līdz šim ir atšķīrusies no citu jauniešu dzīves? Kā tas ir ietekmējis Tavu ikdienas rutīnu?
  • What has made your life different in comparison to other young people? How did it influence your daily routine?

Mana skola ir dzīve – tā ir pieredzes bagāta un brīnišķīga! Dieviņš mani nogādāja ģimenē, kura balstās uz tradīcijām, dzīves pamatvērtībām un Dievišķo mīlestību. Katrs no mums atšķiras, katra dzīves misija uz šīs zemes ir sava. Citi kļūst par izciliem mediķiem, skolotājiem vai māksliniekiem, bet mana dzīves misija ir nesavtīgi dot citiem, bet, lai es būtu gatava dot citiem, man vajadzēja iziet cauri citādākai dzīves skolai.

My school has been my life – it’s a wonderful and rich experience! God has put me in a family that is based on traditions, life values and love filled by God. Each of us is different; everyone has their own mission on this earth. Some people become outstanding physicians, teachers or artists, but the mission of my life is to give unconditionally, but to be ready to give something to others, I had to go thorough different school of life.

img_1138

  • Kā Tu nonāci Indijā un kāpēc Tu nolēmi izvēlēties dzīvi tieši tur?
  • How did you end up in India, and why you decided to choose life there?

Indija un Šri Lanka mūsu ģimenes domās bija jau no sākta gala, kad ārsti man atklāja artrītu. Mēs nebijām tik ļoti izglītoti par ajurvēdu un citām iespējām, kā arī apstākļi neļāva un Tālie Austrumi palika tikai sapņos. Turpinot pieturēties pie alopātiskās, jeb mums pazīstamās medicīnas, es iedzīvojos daudzās blakus parādībās. 2012. gada beigas bija trekns punkts un, pēc kārtējā slimnīcas apmeklējuma, mēs nolēmām tam darīt galu, jeb meklēt izeju ārpus Latvijas. Kāpēc Indija? Tāpēc, ka Indijas (Bhārat Gaṇarājya) nosaukumā slēpjas tās īstais raksturojums, tā ir Gaismas zeme, zināšanu zeme. Indija un Austrumi ir visa sakne, un arī tradicionālā medicīna ir cēlusies tieši no turienes. Esmu savā īsajā dzīves laikā izmēģinājusi dažādas medicīnas sistēmas un varu teikt, ka tieši ajurvēdas un Jogas dzīvesveids mani ir uzcēlis kājās, es vairs neatceros, ka agrāk biju slima! Slimībai nevajag neko piedēvēt, tā bija, pagāja un tas ir labākais, kas ar mani noticis, bez tās es nebūtu tāda kāda esmu!

India and Sri Lanka was in the back of our family heads from the very beginning when doctors discovered I have arthritis. We were not so educated about Ayurveda and other options, as well as the circumstances did not allow me to move so the Far East remained only a dream. We continued to stick to allopathic medicine, in other words – to the traditional medicine we are acquainted in most parts of the world, but that caused many negative side effects to my health. In the end of year 2012th, after the usual hospital visit, we decided to put a big and bold end mark to all this and we searched for the way out outside the borders of Latvia. Why India? Already the name of this country India (Bharat Ganarajya) holds the answer. The direct translation of it is The Land of Light and Knowledge. India and the East is the root to everything, also the root of traditional medicine that has descended from there. In the time of my short life, I’ve tried many different medical systems and I must say that the lifestyle of Ayurveda and yoga has been the one that has put me back on my feet. I don’t even remember the last time I was ill! The disease should not be attributed to anything, I had it, it has left me now and it has been the best thing that has ever happened to me, because without it I would never be able to become person I am now.

  • Kādas ir galvenās atšķirības Tavai dzīvei Latvijā no dzīves Indijā? Kādi ir cilvēki, medicīna, ēdiens un principā jebkas, ko Tu dēvēji par savu ikdienu Latvijas mājās un Indijas mājās.
  • What are the main differences in your life if you compare Latvia and India? What are the differences between people, medicine, food and other things that created your life here in Latvia and there in India?

Ja mēs skatāmies, sākot no vienkāršajām lietām – ēdiens Latvijā ir piesātināts ar garšvielām, garšām, krāsu. Protams daudz kas ir neveselīgs, eļļains un trekns, bet dzīvot veselīgi var mierīgi. Ir lietas, kas mājās- Latvijā bija pieejamas un es traki pēc tām ilgojos, piemēram, ogas, zaļumi, augi un daba, kā arī tradīcijas, bet zinu, ka ilgošos arī pēc Indijas. Par cilvēkiem runājot, pirmkārt – mēs rietumnieki esam apveltīti ar asu intelektu, mums vajag augsti attīstītu vidi, mājvietas, mēs dzīvojam pilsētās un pamēģini iztikt bez elektrības ilgu laiku vai mazgāt drēbes ar rokām gada garumā – no way! – daudzi no mums nav tam gatavi. Cik gan daudzi no cilvēkiem saka, ka Indija nav attīstīta, jautā man vai neilgojos pēc civilizācijas. Un es atbildu ar pretjautājumu – kādas civilizācijas, kādas attīstības? Cilvēki, īpaši bērni, Indijā ir tik patiesi, angliski man patīk lietot vārdu „pure”, es biju laimīga pavadīt laiku ar vietējiem bērniem laukos – viņi ir mīļi un nesamaitāti. Atceros pēdējo dienu skolā pie mazajiem – nopirkām katram paciņu ar cepumiem, jo pie saldumiem viņi netiek bieži – neviens no viņiem pat neatplēsa iepakojumu, ielika savā mugursomā, lai var aiznest ģimenei vai padalīties ar citiem bērniem, kuriem netika – paši sev neko neatstājot.

Cilvēki rūpējas viens par otru, un galvenā vērtība ir ģimene, līdzcilvēks un Dievs (katrs to saucam citādāk). Es nerunāju par reliģiju kā tādu, jo Indija ir multireliģioza valsts un esmu dzīvojusi Indijā gan Kristiešu ģimenē, gan Hindu, kā arī man bija pazīstamas Islamu ģimenes, tomēr viņus visus vieno viens – apziņa, ka viņi ir tikai cilvēki, bet aiz viņiem ir senči, meistari un skolotāji, jeb vienkārši tradīcijas, uz kuru pamata viss ir izveidojies un šīs tradīcijas cilvēki piekopj ikdienas dzīvē, tā ir daļa no ikdienas rutīnas. Katrā ģimenē tiks celti godā viņu senči, daba un Dievs.

Medicīna atšķiras pilnībā. Pēc ajurvēdas mēs katrs esam indivīds un neviens no mums nav vienāds un tāpat kā Visums, kas sastāv no pieciem elementiem, tāpat arī katrs cilvēks sastāv no tiem pašiem elementiem, kas ir: ūdens, gaiss, zeme, uguns un telpa; no šiem pieciem elementiem veidojas trīs pamata Došas jeb ķermeņa/prāta uzbūves, un pēc speciāliem testiem ārsti nosaka, pie kā tu piederi. Iespējas ir vairāk nekā trīs, jo ķermenī var būt vairāk, kā viena dominējošā Doša, bet arī tad – satiekot cilvēku, kuram būs noteikta šī konstitūcija un viņa sakritīs ar tavējo – Jūs tāpat nebūsiet vienādi ārstējami ajurvēdas ārstu acīs. Tā ir māksla un zinātne un nepietiek ar vienu dzīvi, lai to apgūtu pilnībā! Tā ir arī atšķirība no mums zināmās medicīnas, kurā mēs visi esam vienādi kā masa. Bet es nekādā veidā neesmu pret nevienu un nenoliedzu alopātisko medicīnu, ir ļoti daudz neatliekamu gadījumu, kuros vajag ķirurģisku iejaukšanos vai cita veida palīdzību, bet katram ir sava loma. Ja vari iztikt bez pretsāpju tabletes, kad sāp zobiņš, labāk pakošļā krustnagliņu vai vieglas saaukstēšanās gadījuma pamēģini antibiotiku vieta lietot kurkumu gan iekšķīgi, gan ārēji, tas no manas personiskās pieredzes.

If we begin with the simple things, such as food, then food in Latvia is saturated with spices, additional flavors and colors. Of course, many things available are much greasier and oily, but in the end of the day you can find ways to live healthy quite easily. There are things in Latvia that I miss very much, such as berries, vegetables, different plants, nature itself and also Latvian traditions, but I know that I’ll miss many things in India just as much now.  If we speak about people – us, westerners are gifted with sharp intellect, we need intelligent environments and homes, we live in cities and we could not live very long time without electricity or wash our clothes by hand throughout the year, I mean – no way! Many of us would not be ready for that. There are so many people who tell me that India is not developed and they ask me if I don’t miss the European civilization, but I always reply with questions to them – What civilization? What development? People, especially children, are so true here, I love to use the word „pure”. I was happy to spend time with the local children the countryside in India – they are so cute and pure. I remember at the last day of school we bought each kid a bag of biscuits, since they don’t get to eat sweets so often. None of them even opened the bag, they put it in their backpacks to take it home and share with their families. They would not worry if there was anything left for them or not.

People take care of each other, and the ultimate values are family, people around you and God (we all have this „person”, only everyone calls Him in a different name). I’m not even talking about religion as such, because India is very multi-religious country and I have lived with Christian family and with Hindu family as well, I’m acquainted with Muslim families there, but they are all united by one thing – acknowledgement of the fact that they are only human, who have their ancestors, masters and teachers before them. They realize that everything is built on traditions and these traditions they implement in their daily routines. Each family respects their ancestors, nature and God.

Medicine is totally different. According to Ayurveda, every one of us is individual and no one is the same, just like the Universe, that is built from five elements: water, air, earth, fire and the space. From these five elements three basic Doshas are created, or in other words – three different body/mind structures. Doctors have different tests to determine where you belong more. There are possible many combinations, since your body can consist of more than one dominant Dosha, but even then, if you ever would meet another person with the same structure, it still won’t mean that you can be treated and healed in the same way. You would still be treated individually than anyone else, because you are unique. That is probably the biggest difference from the western medicine practices, where mostly people with similar problems are treated in the same way. With all that being said, I’m not in any way against any of the medical practices, there undeniably are many cases when only surgery or any other modern medicine solution can help, but all practices have their time and role to play. If your tooth hurts, better try chewing a clove instead of taking a pill or in cases of mild cold situation, try using turmeric both orally and externally instead of going straight into antibiotics. That’s from my personal experience, of course.

img_1167

  • Kāda ir galvenā mācība, ko Tu esi apguvusi savā līdzšinējā dzīvē un vēlētos nodot tālāk citiem cilvēkiem?
  • What would be the main lesson you’ve learned in your life and that you would like to pass on to other people?

Galvenā mācība – ir novērtēt to, kas tev ir bez materiālām vērtībām, jo tām ir nozīme tikai, lai esam paēduši. Radi prieku visā, ko tu dari! Grūtības un ciešanas dzīvē nepastāv un problēmas arī, tas viss, kas notiek ar mums, ir pieredze un nav jāsūdzas, nevienu nevainojiet un netiesājiet, vienīgais, ko varat vainot esat jūs pats. Sakiet paldies par katru dienu sev un citiem, par visu, kas Jums ir. Par notīrīto sniegu uz ielām, izvesto miskasti vai apģērbu, ko nēsājiet, jo mums visapkārt (tai skaitā mēs paši) ir cilvēki, kas padara mūsu ikdienu vieglāku un skaistāku.

The main lesson would be – appreciate what you have without material possessions, because that only matters to have enough food. Find joy in everything you do! There is no such thing as hardship and suffering in life, there is no such thing as problems, because everything that happens to you i san experience. There is nothing to complain about, never blame or judge anyone, since the only person you can blame is yourself. Say thanks for every day you have, for other people in your life and for everything you have. Say thank you for the fact that snow is cleaned from your street in winter; that the trash cans on the street are cleaned out, for the clothes you wear. Say thank you, because there are so many people (including ourselves) that make our days easier and more beautiful.

  • Ko Tu teiktu cilvēkiem, kas ir saskārušies ar līdzīgām vai citādām veselības likstām un ir nolēmuši, ka cīnīties vairs nav jēgas? Kā nenolaist rokas?
  • What would you say to people who faced similar or any kind of heavy health problems and have decided that the fight does not make sense anymore? How to avoid letting yourself feel depressed and hopeless?

Tad, kad Jūs ir piemeklējusi slimība pasakieties tai, izturaties pret to kā draugu, kurš Jūs ir apciemojis. Pavērojiet, kas viņai patīk (kad simptomi mazinās) un turpiniet viņu cienāt, kamēr viņa aiziet. Padomājiet arī vai esat pietiekami daudz uzmanību veltījis sev – savam galvenajam instrumentam – ķermenim. Galvenais nekad nevainojiet ne sevi, ne citus pie slimības, tā tas notiek un tātad tam ir savs iemesls un, ja Jūs pievērsīsieties tuvāk saknei, būs vieglāk. Domājiet par sevi un mīliet sevi, neaizmirstiet to. Mūsu ķermenis ir mūsu labākais draugs, un, ko mēs darītu, ja mums nebūtu tik skaists un lielisks instruments, kā mēs varētu realizēt savus mērķus un sapņus?

If you get hit by any illness, say thank you to it. Treat it like it’s your friend who has visited you. Understand what it likes (when the symptoms start to leave you) and continue to regale it until it leaves you. Consider also if you have given enough attention to your main instrument – your body. The key is to never blame others for your illness, it comes and goes to you for a reason and the sooner you dig to its roots, the sooner it will leave you. Think about yourself and love yourself and never forget to do it. Our body is our best friend and if we would not have such beautiful and wonderful instrument, how could we reach our goals and fulfill our dreams?

DSC_2481

  • Parunāsim mazliet par Tavām kāzām. 🙂 Pastāsti, lūdzu, nedaudz par to, kā Tavas kāzas atšķīrās no mūsdienās vispārpieņemtās izpratnes par to, kādām būtu jābūt kāzām? Kāpēc izvēlējāties rīkot tieši tādas kāzas un nevis tērpties princešu kleitā ar garu, baltu plīvuru?
  • Let’s talk a little bit about your wedding. 🙂 Tell me, please, how was your wedding different from generally accepted understanding of what wedding should be like today? Why did you choose to hold wedding like you had instead of classical princess gown with white veil?

Mūsu kāzas notika latviskā un ģimeniskā garā. Manas mammas tētiņš, mans vectēvs bija Liels Cilvēks, Personība un mans dzīves skolotājs! Pateicoties viņam un viņa memmītei, kuru arī sauca Lonija, esmu tāda, kāda es esmu. Tā ir mana ģimenes līkne un līnija, caur kuru gadu gadiem ir saglabājušās ģimeniskās un latviskās vērtības. Dienu pirms mans vectēvs pameta šo zemīti, mēs pavadījām lielisku vakaru kopā – vārds pa vārdam nonācām līdz nākotnes plānu apspriešanai un viens no plāniem bija manas un vīra kāzas. Vectēvs jau sen teica, ka, ja noturēsim kāzas latviskā garā, viņš mūs pilnībā atbalstīs un palīdzēs visu nokārtot, tajā vakarā viņam apsolīju, ka tā arī darīsim. Viņš mani pavadīja līdz durvīm, un, pēdējo reizi atvadoties, viņš man teica: „ Es visu nokārtošu” un viņš nokārtoja, nokārtoja ne tikai man un Kasparam, bet mūsu ģimenei un radiem. Viss pašu spēkiem radīts, darīts un izzināts – manās dzimtajās mājās, zem Ozola, kas mums visiem mīļš, noritēja latviska ceremonija un visi, kas piedalījās procesā vai atradās uz vietas mūsu īpašajā dienā, ir nonākuši līdz saknei, jeb vērtībai par to, ka mums ir jāglabā mūsu tradīcijas, valoda un valsts kā vislielākais dārgums! Vectēvs tik tālu visu ir nokārtojis, ka viņa sapnis iedvesmot cilvēkus ar latviskām un ģimeniskām vērtībām ir gandrīz jau piepildījies, un drīzumā pie Jums nonāks izauklēta grāmata, ko rada mana mamma ar savu komandu – „Solījums”!

Our wedding was held in very traditional Latvian style. My mother’s father, my grandfather was a very Great man; he was my Personality and my Teacher! Thanks to him and his mom, whose name also was Lonija, I am the way I am. That is my family lines and curves, thorough which we have kept in honor family and Latvian traditional values. The day before my grandfather left this earth, we spent a wonderful evening together – word by word be came to a discussion about my future and also my wedding. My grandfather has had said that already before, but he repeated it again, that if we will have our wedding in a traditional Latvian spirit, he will fully support us and help us with everything. At that evening I promised him that we will do so. He accompanied me to the door and said: „I will take care of everything!”. On the next day he passed away. However he still kept his promise. He somehow did everything to make us feel his support; even everyone who participated and helped us with the wedding felt it too. We did everything by ourselves, we learned and researched the traditions and held the traditional ceremony at our family home under the grand Oak tree, that we all cherish so much. Everyone felt their Latvian roots and energy that comes from all the rituals, and also everyone remembered once more how important it is to honor your traditions, language and country! Grandfather did so much, that his dream has also almost come true, very soon there will be a book, that my mom and her team has created, about our wedding and it’s going to be called „The Promise”.

DSC_2596

  • Kāds šobrīd ir Tavs galvenais dzīves mērķis un plāns?
  • What is the main goal of your life right now?

Mērķis vislielākais ir izveidot klīniku bērniem, konceptu vēl neizklāstīšu, bet tā būs Rietumu un Austrumu klīnika bērniem, kuriem ir autoimūnas saslimšanas. Tā būs dzīvesveida skola gan bērniem, gan vecākiem. Paralēli tam dalīšos ar Jums savās zināšanās par jogu un ajurvēdu un turpināšu mācīties un attīstīties, lai arī Latvijas bērniem varu dot visu savu mīlestību un pieredzi.

My biggest goal in life right now is to open a clinic for the children. I don’t want to go into conceptual details yet, but that is going to be a clinic that will unite both Eastern and Western medicine practices for children with autoimmune diseases. It’ll be a school of life for children and their parents. In parallel I will share my knowledge about yoga and Ayurveda and will continue to learn and grow, so I can give all my love and experience also to Latvian children.

  • Ko Tu novēlētu visiem šī bloga lasītājiem?
  • What would you like to wish to everyone who reads this blog?

Novēlu mīlēt! Mums ir jāmācās nesavtīgi mīlēt sevi un visu sev apkārt! Nesavtīgi, neko negaidot atpakaļ, vienkārši no sirds dziļumiem – Mīlēt!

I wish you to love! We must learn to love unconditionally yourself and everything around you! Selflessly without expecting anything in return, just from the depths of your heart – to Love!

***

Es personīgi no sirds vēlos teikt milzīgu paldies Lonijai par iedvesmu un es ļoti ceru, ka kaut nelielu daļu man ir izdevies nodot arī Jums, šī bloga ciemiņiem. Ja vēlaties sīkāk sekot līdzi Lonijas dzīvei un piedzīvojumiem, tad droši klikšķiniet TE un grimstiet stāstos par šo īpašo meiteni un viņas stāstu Lonijas blogā!

I personally want to say huge thanks to Lonija for the inspiration and I hope so much, that I have managed to share this inspiration with all of you thorough this story, my dear blog visitors! If you want to know more about Lonija, her life and the way it goes on, do not hesitate and click HERE to find personal blog and story of this amazing girl. Unfortunately the blog is in Latvian language, but there always is Google translator and you can enjoy the photos too. 🙂

IMG_4687

P.S. Visas ierakstā izmantotās fotogrāfijas pieder Lonijai Krastiņai un te tiek izmantotas tikai un vienīgi informatīvi vizuāliem mērķiem.

P.S. Each and every photo used in this post belongs to Lonija Krastina and is used here only for informatively visual purposes.

Līdzīgi raksti:

No Comments

Vieta Tavam komentāram: