Svinam Tēvu dienu sadarbībā ar MYPRINT + GIVEAWAY līdz 5. septembrim. SLĒGTS

Jūs visi jau noteikti zināt, ka ar milzu joni tuvojas Tēvu diena, kas šogad svinama jau 10. septembrī un tāpēc, ar milzu prieku, šo laiku līdz Tēvu dienai es savā blogā pasludinu par Tēvu dienas svinēšanas laiku! Šajā laikā es ne vien pastāstīšu par foršiem tētiem, bet arī palīdzēšu jums šos svētkus sagaidīt ar īpašām un pārdomātām dāvanām jūsu lieliskajiem tētiem. Kopā ar mana bloga draugiem es vairāku dienu garumā dāvināšu patiešām burvīgas un īpaši vērtīgas dāvanas, ar ko varēsiet gan pabarot tētus, gan sveikt viņus ar foto pārsteigumiem, gan palīdzēt sapucēties, gan arī palutināt kādā īpaši relaksējošā piedzīvojumā, tāpēc esiet vērīgi un laikā līdz 10. septembrim iemetiet aci te biežāk, kā citās dienās.

Ko tur daudz kavēties? Sākšu jau tagad, tāpēc ļaujiet man uzsākt Tēvu dienas svinēšanas maratonu ar šo ierakstu! Vispirms es gribu jums pastāstīt nelielu stāstu par to, kas man ir fotogrāfija. Es mīlu skaistumu, mirkļus un atmiņas. Es mīlu satvert plaukstā sajūtas un nelaist tās prom tik ilgi, kamēr tās dabiski izbirst caur pirkstiem. Es mīlu atcerēties smaržu, garšu, laiku, sajūtas, emocijas, skaņas, bet… ir viens milzu BET. Atmiņām ir viena ļoti negatīva īpašība – ar laiku tās izplēn. Tās zaudē krāsu, zaudē detaļas, tām nodrūp stūrīši un dažreiz tās pazūd pavisam. Man fotogrāfija ir tas veids, kā iekonservēt mirkli uz mūžu. Tā, lai nekad, nekas un nekur nepazūd. Tā, lai paskatoties vienu vienīgo bildi, es atkal esmu tur, jūtu to, sasmaržoju, samīļoju un atjaunoju sev sajūtu. Fotogrāfija ir kaut kas, ko var nodot paaudžu paaudzēs un ļaut iztēloties un iepazīties arī mazmazmazbērniem ar saviem senčiem, kurus satikt nemaz nav izdevies. Pavisam nesen es saņēmu bildes, kādas es nekad nebiju iedomājusies saņemt – mana vecvectēva Otomāra un manas vecvecmammas Cecīlijas jaunības dienu bildes. Es ar tādu sajūsmu ieurbos tajās, pētīju detaļas, meklēju līdzības ar sevi, saviem bērniem. Protams, īpaši, pievērsu uzmanību, kādas vizuālās līdzības no sava vecvecvectēva ir pārmantojis mans dēls Otomārs. Tā ir tāda baigi maģiskā sajūta, kas aizkustina līdz pašiem sirds dziļumiem un to nemaz nevar tā izskaidrot. Tu vari tikai lūkoties un sapņot, par to, kas bijis, par to kas ir tagad un par to, kas varētu būt rīt.

Tas ir viņš. Mans vecvectēvs Otomārs jaunībā. Sportists, stilīgs skaistulis un ļoti, ļoti labs cilvēks.
Te vecvectēvs Otomārs jau ar mana tēta tēti opā.
Te manu vecvecvecāku kāzu diena. Starp citu, viņu laulība sagaidīja Zelta kāzu statusu un vienmēr mani iedvesmo brīžos, kad dzīve sāk kļūt par grūtu.
Un te es pati pavisam maziņa. Pie Bērnu Pasaules, kur pavisam blakus dzīvoja mani vecvecvecāki Otomārs un Cecīlija. Viņi mani ļoooti mīlēja un mēs ļoooti bieži ciemojāmies Bērnu Pasaulē. Vissaldākās un skaistākās pilsētas bērna bērnības atmiņas.
Un te jau atkal es. Jau vēlāk, kaut kad deviņdesmitajos. Ar absolūti lielisku, mirdzošu frizūru un mīlestību pret apaviem. Tās sarkanās laķenes, starp citu, vēl tagad atceros, kā šodien.

Ja arī Tu jūti pret fotogrāfiju kaut ko līdzīgu, kā es un varbūt vēlies pagodināt kādu īpašu tēti šī gada Tēvu dienā, kura būs jau 10. septembrī, tad man Tev ir labas ziņas. Vienam šī bloga sekotājam es uzdāvināšu dāvanu karti 30 EUR vērtībā, kuru ieguvējs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem foto atmiņu iemūžinātāju MYPRINT veikaliņā. Iespējams Tu vēlēsies izgatavot fotogrāmatu, iespējams kalendāru, iespējams vienkārši gribēsi uzdāvināt savam mīļajam tētim kaudzi ar viņa mazbērnu bildēm – to visu Tu varēsi izdarīt, ja laimēsi dāvanu karti. Viss, kas Tev šoreiz ir jādara – jāpastāsta mazliet par to īpašo tēti tepat bloga komentāros, kurš saņems daļiņu no šī foto pārsteiguma. Konkurss noslēgsies jau 5. septembrī un pēc plkst. 18:00 paziņošu vienu laimīgo, kurš iegūs dāvanu karti. 

Tas vēl nav viss – gan man, gan MYPRINT ļoti, ļoti patīk dāvināt dāvanas, tāpēc pilnīgi visiem mana bloga lasītājiem, laika posmā no 1. līdz 30. septembrim dāvinām 20% atlaidi jebkuram MYPRINT produktam. Viss, kas Tev ir jādara- jādodas uz myprint.lv, jāizveido vēlamais pasūtījums un pirms apmaksas veikšanas jāievada atlaižu kods “TEVADIENA” un 20% atlaide būs jūsu.

Šoreiz ar random.org.com palīdzību, par laimīgo komentāru kļuva šis:

Vismīļākie sveicieni Lāsmai, ar Tevi sazināšos vistuvākajā laikā un visiem pārējiem – liels paldies par dalību un aicinu līdz mēneša beigām izmantot iespēju iegūt 20% atlaidi myprint.lv ievadot atlaižu kodu “TEVADIENA”.

 

 

Līdzīgi raksti:

20 Comments

  1. Mans tētis. Viņš vienmēr ir bijis man blakus. Vienmēr. Viņam esmu varējusi pastāstīt lietas, kuras neesmu stāstījusi nevienam. Viņš mani saprot, viņš mani atbalsta, viņš ir gatavs manis dēļ gāzt kalnus un atdot pat pēdējo, kas viņam ir. Lai arī mūsu starpā ir diezgan vēsas attiecības, sirds dziļumos viņš ir mans balsts, mans varonis, mans soulmate. Mums ir saikne, kuru nevar izskaidrot. To nesaprot arī apkārtējie. Es pat nespēju atrast īstos vārdus, lai pateiktu, cik ļoti svarīgs un nozīmīgs viņš man ir 🙂

  2. Mūsu tētim (Olivera tētim, manam vīra kungam 💜) šī būs otrā tēva diena. Mūsu tētis ir neatsverams balsts, palīgs, stingrais un reizē mīļais plecs gan man, gan Olim. Labākais, jaukākais, mīļākais un visādi citādi VIS, VIS, VISSSSS.. pelnījis visu to labāko 💙

  3. Mans īpašai tētis ir mana tēta tētis Jānis. Mans vectēvs. Viņš ir lieliskais vīrietis. Viņš ir gādīgs, vienmēr smagi strādājis, lai rūpētos par ģimeni, nekad nestrīdējās ar savu sieviņu (manu omīti Airitu) un pat tagad, divus gadus pēc omītes nāves, saka: “Es aiziešu pie sava mincīša un kapiņiem”! Ar vārdu mincītis domājot omīti. Arī viņi piedzīvoja un izdzīvoja (ar grandiozu ballīti un dančiem) savu zelta kāzu jubileju. Abi tajā dienā turēja viens otram roku in bučojās. Viņš ir tieši tik mīļš, tik gādīgs un tik sirdscilvēks. Vienmēr bija pateicīgs omītei, kas dāvāja viņam trīs brašus dēlus, kā arī katri dienu sagaidīja mājās ar siltām pusdienām un vakariņām. Ja laimētu dāvanu karti, tad uzdāvinātu opītim bilžu grāmatu, kurā iekšā būtu omīte un viņas trīs, opītim dāvātie dēli, kā arī mazbērni un mazmazbērni, jo to pulciņš ir ievērojams.

  4. mans Tētis. kā jau visām meitenēm viņš bērnībā ir bijis varonis.
    Pie zobārsta vienmēr labprātāk gāju kopā ar tēti, jo zināju, ka ar viņu kopā man nesāpēs, jo pie vislielākās sāpes, viņš bija tas kurš spēja mani vienmēr sasmīdināt un paskatīties uz lietām no gaišās puses. Es pat sāku apsvērt domu, ka viņš varētu piedalīties arī manās dzemdībās, jo zinu, ka viņš pratīs visas grūtās domas aizgaiņāt prom.
    Viņš ir īsts enerģijas iemiesojums. joprojām aktīvi dejo tautas dejas, savos gandrīz 50 mācās spēlēt ģitāru un dodas makšķerēt.
    Tā kā viņš šobrīd dzīvo Norvēģijā, viņš nevar būt katru dienu kopā ar savu mazdēlu un zinu, ka viņš ļoti to pārdzīvo, tādēļ vēlos viņam Tēva dienā aizsūtīt ko ļoti mīļu un skaistu.

  5. Mans īpašais tētis ir mans tētis 🙂
    Man ir daudz mīļu atmiņu no bērnības, kad kopā pavadījām laiku – ceļot mājas no klučiem, klausoties, kā viņš man lasa grāmatas pirms gulētiešanas un riteņojot pa rajonu. Tagad satikties sanāk retāk, bet tas nemazina tikšanās prieku.
    Turklāt tētim patīk fotografēt, tā kā varētu viņu pārsteigt ar kadu paša radītu fotogrāfiju ar mazmeitu 🙂

  6. Tētis vislieliskākais ir mans vīrs, kurš ir tētis mūsu mazajam rakarim! Tā kā man ar savu tēti atiecības ir nekādas, es šīs rūpes un mīlestību pret mūsu dēlu vīrā vērtēju divtik augstu. Manuprāt, lielisks tēvs nav tikai tas, kurš paspēlējas, kad bērniem ir laba oma. Mūsu mīļais tētis audzināšanā iesaistās tikpat ļoti cik es. Viņš ir uz visiem 100% gan priekos, gad bēdās. Esmu pateicīga Dievam, ka manam dēlam ir tāds tēvs un nevaru vien sagaidīt viņu tēva un dēla pasākumus.

  7. Manā dzīve ir mans īpašais tētis – mans bērnības varonis, draugs, atbalsts un spēļu biedrs 😉 Tētis vienmēr bijis blakus savai meitiņai, taču tagad jau gadu diemžēl ir slims un emocionāli jūtos zaudējusi savu varoni. 🙁 Bet manā sirsniņa vienmēr ir vieta manam īpašajam, burvīgajam TĒTIM un nu jau mūsu jaukajam vectētiņam :* MĪLU no visas sirds un mīlēšu vienmēr!

  8. Tētis! Par tēvu var kļūt jebkurš, bet lai kļūtu par tēti – jābūt îpašam! Mans tētis ir mans paraugs, mana laime! Bijis man vienmēr blakām, kad tas ir bijis nepieciešams un arī tad, kad šķita, kad man to nevajag! Priekos un bēdās! Parasti saka, ka meitas vīrus meklē pēc tēta līdzības! Es meitiņai tēti esmu atradusi tikpat lielisku, mīļu un rūpīgu, kāds ir mans tētis! Esmu vislaimīgākā sieva un meita, jo man ir divi visforšākie vīrieši 🙂

  9. Vēlētos šo dāvanu pasniegt savam vīram un mūsu meitiņas tētim! Es viņu neizsakāmi mīlu, un viņš ir mūsu ģimenes stiprākais un mīļākais balsts un aizsargs!
    Esam vecāki tikai pirmo gadu, bet asaras sariešas acīs, atceroties visus tos momentus, kad viņš ir atbalstījis mani dzemdības, gatavojis ēst un barojis mani, kamēr es baroju mūsu meitu, ucinājies un nēsājis rokās meitu vislielāko koliku laikā pusi nakts, katru rītu aprūpē meitu, lai tikai es pēc nemierīgas nakts varētu pagulēt… nav nekā tāda, ko viņš nevarētu izdarīt. Un, lai arī tas ir normāli, ka abi vecāki ir vienlīdz iesaistīti bērna dzīvē, es tomer jūtu, ka neesmu pietiekami bieži viņam teikusi, cik superīgs tētis viņš ir, un, cik ļoti es to novērtēju.. ceru ar šo dāvaniņu viņu pamatīgi iepriecināt, sarūpējot mūsu kā ģimenes fotostāstu:)

  10. Nav izsakāms pat vārdos cik ļoti respektēju, cienu un no sirds mīlu savu tēti. Cilvēks, kuram izticēties, uz kuru paļauties un vienmēr zināt, ka viņš atbalstīs, lai kas arī būtu noticis. Rūpes pret mani, lai tikai man princesei viss būtu labi. Vēl tagad, kad man jau ir teju 30, es jūtu viņa rūpes un gādību, ko novērtēju. Tā mīlestība, ko viņš sniedz mazbērniem nav izmērāma nekādos lielumos. Vienmēr būt īstajā vietā, laikā un ar pareizajiem vārdiem.
    Tā ir beznosacījuma mīlestība uz mūžu.

  11. Mana bērna tētis (skan pat mazliet jocīgi, kad pasaku to skaļi) ir man tuvākais un mīļākais cilvēks, kas man var būt, kaut arī ikdienā dažreiz mēdzam aizmirst to viens otram atgādināt… drosmīgs, apņēmīgs un apbrīnojami pozitīvu dzīves uztveri no kuras es bieži vien tikai varu mācīties ❤️

  12. Tētis… ak cik satraucoši šo vārdu izrunāt! Mans mīļotais cilvēks un, jā, arī es, šo pavasar kļuvām par vecākiem. Vēl jāpaciešas lai mūsu meita izrunātu šos vārdus, bet svinēt varam un vajag. Jo tie ir svētki kad varu pateikties savam vīrietim par to cik gādīgs un iejūtīgs tētis viņš ir un ka ir mana stiprā klints mirkļos kad šķiet man nekas neizdodas.

  13. Mans īpašais tētis ir vīrietis, kurš ir radījis un izaudzinājis 7 lieliskus bērnus. 5 meitas un 2 dēlus. Tėtis vienmēr ir bijis tas, kurš mums ir palīdzējis visos grūtos brīžos. Tētis mums palīdzēja mācīties, iemācīja mums daž ne dažādas dzīves gudrības. Tētis mums gatavoja daudz un dažādus saldos ēdienus un kūkas, tētis bija mūsu friziers bērnībā viņš mums visiem apgrieza matus, veda mūs dažādos lieliskos piedzīvojumos un darīja vēl daudzas citas lietas lai mēs izaugtu par lieliskiem cilvēkiem. Iemācīja mums palīdzēt arī citiem cilvēkiem kuriem ir grūti. Pateicoties tētim mani brāļi ir lieliski tēvi saviem bērniem. Aizbraucot tagad uz laukiem pie tēti var sajust kā viņš mūs gaida, vienmēr samīļo un izrāda rūpes par saviem bērniem un mazbērniem. Tagad mūsu tētis ir arī opaps nu jau 17 mazbērniem un viņš visus savus mazbērnus samīļo, parotaļājas un dod saldumus, kā arī kad mazbērni izlūdzas vizināšanu ar mašīnu viņš viņus izvizina.
    Mans tētis ir mans lepnums💖

  14. Mans vectēvs ir Artūrs un tētis ir Agris – abi ļoti īpaši cilvēki man un nu jau arī manam dēliņam! Ar Artūriem man manā dzīvē vispār ļoti paveicies un ir noteikti īpašs vārds! Mans tētis ir mans labākais draugs un vienmēr bērnībā organizēja pasākumus tik mums kopā, bieži gājām ēst saldējumu uz Mežaparku vai barot pīles uz Māras dīķi. Tagad joprojām ik pa laika radt laiku kopā un arī mans tētis dara daudz džeku lietas kopā ar mazdēlu!

  15. Katrai savs tētis ir un būs tas labākais, neskatoties uz to, ko ir vai nav paveicis. Savam tētim saku milzīg paldies par to dzīvi, ko viņš man nodrošināja, ka man bija sava istaba, ka dzīvojām pie jūras, ka varēju iegūt labu izglītību, apceļot daudz vietu, daudziem bērniem nav tāda iespēja vispār dota, tādēļ ļoti novērtēju to, ko tētis kopā ar mammu man un manām māsām ir devis. Lai arī mēdzam strīdēties, vienmēr jau tāpat salīgsim un grūtā brīdī izpalīdzēsim viens otram.

  16. Manu dēliņu dvīnīšu tēti sauc Kaspars. Viņš ir lielisks tētis un tāds bija jau no pirmās minūtes, kad uzzinājām, ka mums būs tik ļoti gaidītais ģimenes pieaugums (sākumā, protams, domājām, ka tikai viens Zirnītis ☺️). ❤️Viņš mani atbalstīja gan ne būt ne vieglajā gaidīšanas laikā, gan nu jau katrā dienā ar mūsu mazajiem rakariem jau šajā punča pusē. Viņam ļoti padodas bērnu auklēšana un rotaļāšanās ar viņiem. Es apbrīnoju viņa izdomu un spēju saprasties ar bērniem.

  17. Stāstīšu par savu tēti, savu varoni un savu labāko draugu.
    Mans tētis man ir viss gan mamma, gan tētis, gan draugs, viņš ir viss vienā lieliskā cilvēka. Viņš vienmēr ir bijis tas pirmais pie kura maza vai liela būdama skrēju, pēc padoma, viņš vienmēr visu zinājis labāk, tā vismaz man parasti šķitis. Viņš mani audzināja tā, lai es būtu laimīga un ļāva izvēlēties pašai savu dzīves ceļu atbalstot. Mēs pat nekad neesam strīdējušies, nu, protams, meloju kādas mazas nesaskaņas ir bijušas, bet tad ir bijis sāpīgi, jo sāpīgi pastrīdēties ar kādu ko tik ļoti mīļi. Dažreiz, kad dzīve kautkas šķitis grūti, tad iedomājos par viņu un tas man spēku dod un varēšanu. Viņš vienmēr bijis mans pirmais cilvēks un cik liela laime un prieks bija, kad viņam, pirmajam, pastāstīju, ka viņš kļūs par vecotēvu. Un viņš teica, ka noteikti būs mazmeitiņa un bija un ir, un viņa izskatās pēc manis, kad biju maza, kā maza manis kopija un kā mans tētis viņu mīl, ar vārdiem viņš to nesaka, bet tas kā skatās uz viņu kā spēlējas un atdarina visu ko viņa dara, rāpo, lien pa grīdu… Viņš saka, ka labi ka viņam viņa ir mazmeitiņa, mazā es, jo labi ka vēsture atkārtojas, viņam dzīvē ir devusi iespēju redzēt kā viņa aug, sāk velties, rāpot, pirmie soļi un zilbes, jo kad mazā biju es viņš neko no tā neredzēja, un tāpēc izbauda katru mirkli, kad pie viņa ciemojies. Un mēs viņu ļoti mīlam, cik ļoti vien ir iespējams mīlēt otru cilvēku.

  18. Ne visiem tetis ir Tetls ar Lielo Burtu. Mans, diemzel, tads nepavisam nav, tapec loti noverteju, ka manas meitinas tetis ir visvisvislabakais tetis pasaule, kurs rupejas, mil, dauzas, spelejas, iedod bucu, ja kaut kur sap un lauj sajusties drosiba gan meitinai, gan man. Vins man bija milzigs atbalsts dzemdibas, pirmajas nedelas pec keizargrieziena, kad bija gruti, taisija est, rupejas, lai maja butu tira un es varetu atpusties, jo, pec vina vardiem, es jau biju paveikusi varondarbu.Vins darba del ilgi ir prom no majam un brizi, kad vins atkal ir kopa ar mums ir isti svetki mums visiem, jo ipasi meitinai. Tea diena uzdavinatu vinam nelielu fotogramatinu ar musu meitinas un vina – superteta bildem, lai ari esot prom no mums, dalina vinam vienmer butu lidzi.

  19. Mans vīrs ir tētis pirmo gadu – vai gan kas cits spēj būt TIK LABI!? Tik priecīgs par katru mazā izdarību, tik gādīgs, ka pat pats nezināja, ka tik daudz ko zina un māk!! Tik mīļš un tik labs paraugs!

  20. Mans un manu abu māsu tētis Guntars. Tēvs,kurš par saviem bērniem ceļas un krīt, ne tikai bērnībā bet nu jau arī tagad, kad visas 3meitas izgājušas pie vīra- tētis uzmana mūs vēl tagad. Vēlme savām meitām un mazbērniem dot prieku un darīt laimīgus- un pats galvenais, viņam tas arī izdodas! Vai tā būtu uzmundrinājuma sms svarīgā dienā, vai pie dzīvokļa durvīm atstāti jaunie siltumnīcas tomāti vai silti kūpināta gaļiņa, vai kopā būšana. Sava tēva mīlestību es spēju novērtēt tikai pieaugot, maza būdama ar pusaudžu niķiem, likās pārāk uzmācīga tēva vēlme palīdzēt, nopirkt to un šito, bet pieaugot Tu saproti- ka savām meitām atdos pat pēdējo centu un vienīgo brīvdienu, lai aizvestu līdz 200km attālajai lielpilsētai.
    Tētis, kurš rādījis piemēru kā veidot ģimeni un visas mazās lietas- savi tomāti siltumnīcā, lēkāšana pa jūras viļņiem, rudens sēņošana mežā, pirts rituāli un visi saimniecības darbi- atskatoties uz tēti no malas- neviens darbs viņam nav bijis par grūtu, visu viņš paveicis pats, iesaistot kopā darīt arī ģimeni.
    Man svarīgi lai mani bērni arī saglabā atmiņas par savu vectēvu, lai varam saglabāt atmiņas foto momentos- jo agrāk, kad iespējas bija ierobežotas, mūsu ģimenes foto albumi bija pilni, bet šobrīd, digitālajā laikmetā viss tikai krājas datorā, BET, šis priekš manis ir lielisks ‘spēriens pa sezamvietu’ lai sakustinātu savas bilžu mapes un sagatavoju foto taustāmos materiālos!
    Paldies Paula, ka Tu esi un iedvesmo!

Vieta Tavam komentāram: