Three weeks, Batman and things that have changed

IMG_20150307_100521

(For English version of this post, please scroll down!)

Esmu ilgi, ilgi klusējusi, bet tas tāpēc, ka pēdējo nedēļu laikā ir piedzīvotas daudzas būtiskas pārmaiņas. Viena no tām ir mana LIELĀ atvaļinājuma sākums. Man jāsaka godīgi, ir pagājušas jau trīs nedēļas kopš atpūšos un beidzot varu droši teikt, ka sāku justies kā cilvēks. Varu pievērsties tam, kas patiešām ir svarīgs un manā dzīvē nozīmīgs. Beidzot man ir tā iespēja veltīt sevi tikai un vienīgi ģimenei un tas ir lieliski, jo šobrīd ģimeni novērtēju tik ļoti, kā nekad iepriekš.

Pašā grūtniecības sākumā man vairāki cilvēki uzdeva to pašu jautājumu, ko man vairāki cilvēki uzdeva trīs dienas pēc kāzām: “Nu? Kas ir mainījies?”. Tagad beidzot varu sākt uz šo jautājumu atbildēt. Mainījies ir pilnīgi viss! Pirmām kārtām mainījies ir tas, ka šobrīd vēl vairāk, kā jebkad iepriekš nevēlos savā dzīvē cilvēkus, kuri pēc būtības ir lieki un ar savu klātbūtni nodara lielāku kaitējumu, kā labumu. Es nevēlos būt pieklājīga pieklājības pēc un vienkārši vēlos bez ierunām baudīt dzīvi. Esmu ar lielāko prieku pieņēmusi apziņu, ka drīz būšu mamma un man ir daudz svarīgākas lietas šajā pasaulē par pielāgošanos cilvēkiem, kuri to nav ne mazākajā mērā pelnījuši un tajā pašā laikā apzināti meklēju kontaktu ar cilvēkiem, kurus patiešām vēlos satikt, iepazīt un/vai atkal iepazīt. Mana prioritāte pirmkārt ir mana labsajūta, jo tā ir arī mana mazuļa labsajūta. Mana paralēlā prioritāte ir pilna laika sievas loma un tā ir brīnišķiga apziņa, ka man beidzot ir iespēja veltīt laiku mana vīra fiziskajai un garīgajai izaugsmei un mājas mieram. Ja man kāds šo būtu teicis pāris gadus atpakaļ, godīgi sakot es būtu smējusies. Ne jau par to, ka mana ģimene man kļūs par absolūto prioritāti, bet gan par to, ka tā uz brīdi būs mana vienīgā, egoistiskā interese. Es būtu teikusi, ka bez karjeras neesmu nekas un, ka nevienam cilvēkam nav vērtības, ja viņam nav īsta karjera, bet tagad padomāsim par to, cik liela vērtība ir cilvēkam, kura vienīgā prioritāte ir nevis viņa līdzcilvēki, bet gan viņa ieņemamais amats. Es saku vien to, ka tas ir mans viedoklis šodien, te un tagad, es saku vien to, ka nav viena pareiza/ nepareiza scenārija un es saku vien to, ka viedoklis ar gadiem var mainīties diezgan radikāli, ja vien tam ļauj mainīties un prātu var atvērt pietiekami, lai vienkārši ļautu sev būt laimīgam. Jau esmu to rakstījusi iepriekš un no sirds tam ticu vēl joprojām – laimīgam būt ir tikai paša personīgā izvēle un tikai tu pats vari sev atļaut vai aizliegt būt patiesi laimīgam! Starpība ir tikai tajā, kādu laimes ceļu Tu izvēlies iet un vai Tu spēj pieņemt to, ka nav vienas pareizas laimes, gandrīz vai kā jaunajā Prāta Vētras dziesmā: “Un kā reiz rakstīja dzejnieks/ Tādas lielas laimes jau nav/ Ir tikai mazas laimītes” . Cilvēkam ir jābūt vajadzīgam un, manuprāt, jebkuram cilvēkam vissvarīgākais ir misijas apziņa un nav svarīgi, kas tieši tas ir vai nav. Mēs neesam visi vienādi un visiem arī mērķi nevar būt vienādi.

Lai nav tikai mani pārspriedumi par tēmu, labprāt arī dalos ar bildēm no pēdējām trīs jaunās laimes nedēļām.

Viens no lielajiem priekiem bija mana vīra dzimšanas diena, kuru pavadījām vienkārši atpūšoties. Pabijām Annas Hotel SPA… / We went to Annas Hotel SPA for my husband’s birthday.

..kā arī apmeklējām Rīgas Zooloģisko dārzu./ We also went to a Zoo.

Bet kopumā šīs laimīgie mirklīši atrada mani, nevis es meklēju viņus! 🙂 / In fact, all the happy moments tend to find me lately, rather than me needing to look for them.

I have been silent for a very, very long time, but that is because last couple of weeks have been filled with many significant changes. One of them is that my maternity leave has started and now, after three weeks at home I have to be honest and say that I finally feel like a human being and I am able to focus on what’s really important and significant in my life. Finally I have the opportunity to devote myself exclusively to my family and that’s great, since now I appreciate my family as much as never before.

Very early in my pregnancy many people asked me the same question they asked me three days after my wedding last year: „Soooo? What has changed in your life?” NOW I can finally start answering this question. EVERYTHING has changed! Above everything else, now even more than before in my life I tend to avoid people who’s presence do me more harm than good. I do not want to be polite just for the sake of politeness  and I simply want to enjoy my life just as it is right now. I am more that happy to embrace my new role as soon to be mom and I feel like I have much more important things in life right now than to think about adapting myself to people who deserve it the least and at the same time I am deliberately seeking contact with people that I really want to meet, get to know and/or get back to knowing. Obviously my first priority is my well-being because it is also my baby’s well-being. My parallel priority is to be a full-time wife and it is just wonderful, that I can concentrate and devote myself to my husband’s physical and mental growth, and domestic peace. If someone would have told me this couple of years ago, I would have laughed. Not at the fact that family would be my absolute top priority, but that it could be my only priority for some time. I would have said that the absence of career for any human being is degrading and almost makes no sense, but now on the other hand I think where’s the real value in life where the only priority is his/her job instead of people in his/ her life. That is how I think today, here and now and I never say that my opinion would be one and only correct one, but I am just saying that over the years very important opinions may change if only you are able to open your heart and mind towards that change. The most important thing is to let yourself be happy and I have written that before – happiness is a choice and only you yourself can allow or deny yourself that happiness. And in the end of the day it is as it’s said in the new Brainstorm song: „And as the poet once said/ There is no such thing as big happiness/ Only small happy moments”. Every human has to feel needed and appreciated. In my opinion the most important thing is to have a mission and it doesn’t really matter what this mission is all about. We are not all the same and the missions can not be the same.

So I am happy to share some moments I enjoyed during last three weeks, so go and see the photos. 🙂

Līdzīgi raksti:

No Comments

Vieta Tavam komentāram: