Tu šodien labi izskaties!

IMG_7086

Es skatos un redzu, ka tagad atkal modē ienāk pesimisms. Jā, bija krīze ar visdziļāko ekonomisko un morālo izmisumu, ko es arī labi pazīstu, jo man “palaimējās” būt svaigi izspļautam universitātes absolventam tieši krīzes indīgākajā laikā. Cilvēkam, kuram nekā sava, izņemot tikko izcepta augstskolas diploma un milzīgu sapņu, nav – tas bija baigi draņķīgs laiks, jo visi taupīja uz visu un nebija iespējams dabūt gandrīz nekādu darbu. Turklāt darba devēji kļuva īpaši augstprātīgi un piesardzīgi. Sak’, Tev nav japāņu valodas zināšanas, akrobāta spējas un skursteņslauķa laimes pogas – nē, nē, piedod, bet apkopējas darbs mūsu necilajā kantorī Tev nespīd. Protams, es mazliet pārspīlēju, bet tas bija laiks, kad depresijai bija reāls pamats, jo laiks kopumā bija diezgan nepateicīgs jebkam. Nepateicīgs galvenokārt optimismam un gaišam skatam uz dzīvi. Protams, manā stāstā viss nokārtojās, dabuju arī labu darbu, kur man bija iespēja gan augt, gan attīstīties. Protams, galīgi ārpus manas studiju sfēras, bet manā stāstā ir arī tā piedeva, ka man akūti vajadzēja atpūsties no tās mākslas vides, ko man piedāvāja universitātes laiki. Vienkārši vajadzēja darīt kaut ko citā virzienā un labi vien, ka tā, jo darbā, no kura šobrīd uz laiciņu esmu atvaļinājumā, esmu iemācījusies bezgala daudz dzīves mācībstundas.

Viss visiem kopumā valstī sāka iet uz augšu. Cilvēki iedraudzējās ar Koelju, Ošo, Dalailamu, Vienradžiem un varavīksnēm un, jā – sāka atkal sapņot. Sasapņojās laikam tauta līdz tādam līmenim, ka saldums kļuva rūgts un kopumā sagribējās atkal mazumiņu darvas. Standarta latvietim jau daudz nevajag – pagaršo kripatu optimisma un jau saindējas tā, ka jāvemj žults visos virzienos. Vēlams jāaplipina arī kāds paprāvs bariņš sev apkārt.

Tad nu atkal atgriežos pie sava pirmā teikuma – es skatos un redzu, ka tagad atkal modē ienāk pesimisms. Ir modīgi uzspļaut kādu frāzi, cik ļoti sūdīgi kāds kaut ko dara un, kas mani pārsteidz visvairāk, turpināt aktīvi sekot tam, kas šķiet tik šausminoši tizls. Mūsdienu sociālās telpas laikmetā ir taču tik viegli nospiest podziņu unfollow un dzīvot svētā mierā savā personīgajā medus podā, bet nē, tā vietā liela daļa ļaužu izvēlas iekāpt kāda dārziņā un to pamatīgi pieķēzīt.

Es ļoti stingri pieturos pie pārliecības, ka laime ir izvēle. Mēs izvēlamies, kam ticēt, ko runāt, kuru uzklausīt un galu galā arī, kā dzīvot. Jā, protams, dzīve mūs dažkārt pamatīgi noper ar lietām, ko mēs nevaram mainīt. Dažreiz tās ir tādas mācībstundas, kas teju vai iznīcina ticību jebkam labam un svētam, bet beigu beigās viss, kas mums atliek, ir padodies netaisnību priekšā un dvēseliski nomirt vai piecelties un turpināt iet stādīt gaismu tumsas vietā.

Redziet, es ļoti izteikti esmu cilvēks, kurš sevī urķējas bieži un dikti, kā rezultātā mēdzu būt ļoti emocionāla un skarba gan pret citiem, gan sevi, bet tāpēc arī esmu nolēmusi pāris lietas šogad apņemties. Īpaši ņemot vērā, ka iepriekšējos gados neko speciāli neuzstādīju sev par mērķi. Viena no šīm lietām ir harmonija ar sevi un savu dzīvi. Tas ir kaut kas, kam nav beigu termiņa. Tas ir kaut kas, ar ko, manuprāt, jānodarbojas visu dzīvi, bet es zinu vienu, ja esi globāli apmierināts un pateicīgs par to, kas Tev ir, tad daudz vieglāk var tikt pie tā, kas Tev vēl nav. Es ticu arī tam, ja neko no dzīves negaidi, tad neko arī nesaņemsi, bet tā vietā, lai sēdētu un par to gaustos, to pašu laiku var aizpildīt ar pateicību.

Es aicinu arī Tevi – nepakļaujies pesimisma modei. Tad, kad neaicināts vēlies kādu pamācīt, kaut nezini neko par situācijas būtību – aizej apēd kaut ko garšīgu, bet nepaliec vienaldzīgs pret reālām netaisnībām. Izvēlies pateikt ne tikai to, kas indīgs uz mēles, bet dažreiz ieraksti tajā savā interneta komentārā arī kaut ko pozitīvu un labu. Pasaki kādam kaut vai to pašu: “Tu šodien labi izskaties!” Starp citu, jūs esat piefiksējuši, cik ļoti latvieši neprot pieņemt komplimentus? Tas ir gandrīz vai trağikomiski, kā vairums no mums reağē uz patiesiem komplimentiem. “Ai, nu beidz! Ko tad es, es jau neko!” Arī man pašai dažkārt ir šī slimība, ko pēdējais laiks pārslimot.

Esiet labi viens pret otru un paši pret sevi. Tad, ja dzīvē sanākt nonākt izvēles priekšā – uzlabot vai sačakarēt kādam dienu – izvēlies to pirmo variantu. Tas nenozīmē, ka nedrīkst būt slikts garastāvoklis vai bēdīgs prāts. Nē, taču! Tas vienkārši nozīmē, ka tad, kad ir tas bēdīgais prāts, nemeklēt kādu, kam uzspļaut, jo iespējams tas, kam tu uzspļauj bez īpaša iemesla, Tavu spļāvienu no sevis nespēs nomazgāt vēl tad, kad Tu pats jau to būsi aizmirsis.

Dalīsimies ar laimi un atļausim arī sev būt laimīgiem. Un starp citu – Tu šodien labi izskaties! 😉

IMG_7134

Līdzīgi raksti:

No Comments

  1. Paldies par pardomu raisoso ierakstu!
    Par komplimentiem liela taisniba!! Latvija ta nav passaprotama lieta. Bet es pati pedeja laika kad ieraugu ka kads labi izskatas vai ko forsu izdarijis censos to pateikt un vairuma gadijumu cilveki no tadiem vardiem klust priecigaki kaut ari izskatas mazliet parsteigti ari.
    Bet harmonija ar savu dzivi laikam tiesam maciba visa muza garuma.
    Bet kas tad tiesi ir harmonija sava dzive?
    Tiesi taga uzdodot so jautajumu par to padomaju jo man jau vairakus gadus JG velmju saraksta paradas velme pec harmonijas.
    Laikam velreiz japardoma no jauna so jedzienu!

    1. Paldies par komentāru. 🙂 Tieši tā arī vajag – teikt ar to labo. Tas nebūt nenozīmē liet medu ausīs tur, kur tas nav vietā un nav patiesi, bet tā pa īstam un no sirds.
      Novēlu atrast savu harmoniju arī Tev! 🙂

      1. Paldies!! Tev ari novelo to pasu – atrast isto harmoniju!
        Jo es te ta padomaju ka laikam harmonija ari ir tas ka negribas piekasities citiem par sikumiem radot slikto!! Bet taa vieta priecaties par citiem un ja kads runa bezgala pesimistiski laist to gar ausim un nelaut sev sabojat labo!!
        Isti harmoniskiem cilvekiem laikam sis lietas loti labi padodas!!

  2. Paldies par pardomu raisoso ierakstu!
    Par komplimentiem liela taisniba!! Latvija ta nav passaprotama lieta. Bet es pati pedeja laika krad ieraugu ka kads labi izskatas vai ko forsu izdarijis censos to pateikt un vairuma gadijumu cilveki no tadiem vardiem klust priecigaki kaut ari izskatas mazliet parsteigti ari.
    Bet harmonija ar savu dzivi laikam tiesam maciba visa muza garuma.
    Bet kas tad tiesi ir harmonija sava dzive?
    Tiesi taga uzdodot so jautajumu par to padomaju jo man jau vairakus gadus JG velmju saraksta paradas velme pec harmonijas.
    Laikam velreiz japardoma no jauna so jedzienu!

  3. Es tik lasīju un māju ar galvu 😄 Es vispār sevi saucu par reālisti,bet vīrs saka,ka tas ir pesimisms,laikam jau jāpiekrīt. Un to izmainīt ir ļoti grūti,bet tā dzīvojot ļoti daudz enerģijas patērējās.
    Šogad gan es esmu apņēmusies būt laimīga,esmu sākusi gadu ar vairākiem izaicinājumiem,kas ilgtermiņā noteikti būs ļoti noderīgi un palīdzēs man. Tas tāds tā kā spēriens šim gadam,kurš ticu,ka būs lielisks!🎉🎉
    Paldies par rakstu 🙂

  4. Personai vienīgā dzīves dotā garantija ir nāve, izpilde 100%. Ir divi ierobežoti un savstarpēji saistīti resursi: veselība un laiks līdz nāvei. Ir šis mirklis, jā, tieši šis- kad rakstu rindas un esmu bezgala priecīgs par to, ka dzīvs un varu pasmaidīt. Tas ir galvenais, pārējais ir nieki un izteikti nieki. Absolūti neitrāli kā dzīvo, domā citas personas, vienaldzīgs viņu noskaņojums, man ir prieks, vai izjusti laimīgs prieks par šo brīdi, jo pašreiz dzīvs.

Vieta Tavam komentāram: