Visi Svētie un mūsu ķirbis.

Es laikam savā blogā kādas septiņsimtpiecdesmitsešas reizes noteikti esmu pieminējusi to, cik ļoti man patīk svinēt svētkus un kaut arī pēdējā laikā tam neatliek tik daudz laika, jeb jāsaka vairāk – spēka, tomēr es cenšos mūsu ģimenes ikdienā regulāri ieviest vismaz kaut kādus izklaides un skaistuma elementus, lai mājās būtu zināma sezonālo svētku vai nozīmīgu datumu sajūta, tāpēc uz Amerikāņu Helovīna svētkiem mūsmājās visbiežāk galdu tomēr rotās izgrebts svētku ķirbītis, jo man tā vienkārši patīk. Kā arī piebildīšu, ka nepiekrītu īsti uzskatam – Helovīns ir kaut kas 100% “ievazāts” no ASV, jo tomēr jau senie latvieši tieši oktobri dēvēja par Veļu mēnesi un, kā jau zināms, veļi ir mirušo cilvēku dvēseles un mums latviešiem ar savu izteikto kapusvētku kultūru jau nu būtu jābūt pēdējiem, kuri sūdzas par svinībām šajā sakarā. Internets man nedaudz pastāstīja, ka veļu laikā senlatviešu folklorā tiek rīkoti mielasti mūsu aizgājušo tuvinieku dvēselēm un var pastrīdēties par to vai tam ir jābūt drūmam pasākumam, vai tomēr tas drīkst būt līksms un priecīgs pieminēšanas formāts. Man oktobris ir ļoti mīļš, jo pati esmu dzimusi veļu laikā un varbūt arī tāpēc vislabāk jūtos tieši šajā mēnesī. Tiem, kuri pretojas šīm svinībām tieši dēļ pagāniskām iezīmēm, jo ir kristieši, piemēram, tad arī Jums diez vai ir tik spītīgi tam jāturas pretī, jo pat Romas katoļu baznīcā tiek svinēta un atzīmēta visu svēto diena.

Jebkurā gadījumā, mēs savā ģimenē milzu mielastus gan šajos svētkos nerīkojam, tomēr, kā jau minēju – ķirbīti cenšos izgrebt un konfektes mazajiem, modernajiem bērniem, kuri klauvējas pie durvīm sagādāju vienmēr. Vismaz pēdējos piecus gadus noteikti. Lielu smaidu manā sejā uzzīmēja fakts, ka iepriekšējās dzīvesvietas bērni, uzzinājuši par mūsu pārvākšanos, visvairāk saskuma tieši šī iemesla dēļ, jo tieši mēs esot devuši visvairāk un visgaršīgākās konfektes. Kā nu nē, es vienmēr sarūpēju viscukurainākās, viszobainākās, vissmadzeņainākās un baisākās končas, kādas vien mazajiem mošķiem varētu piedāvāt un, kas gan īstam Helovīna monstriņam vēl ir vajadzīgs? Redzēs, cik liela bērnu aktivitāte būs mūsu jaunās dzīvesvietas apkārtnē, bet es būšu savā ierastajā gatavībā. 

Smieklīgākais šajā visā ir tas, ka es negribēju tik daudz runāt par savu Visu Svēto dienas uztveri, kā arī negribēju nodarboties ar tās slavināšanu, bet gribēju tikai padalīties ar to, kāds šogad ķirbītis rotās mūsu interjeru. Šogad biju nolēmusi lieki nesarežģīt sev dzīvi un nopirkto ķirbīti apstrādāt tik vienkārši, cik vienkārši vien to var izdarīt un tāds nu tas man sanāca šogad. Es ticu, ka dvēselēm dažreiz paliek auksti un zinu, ka šajā saltajā rudens laikā mūsu namā viņām noteikti būs, kur pasildīties, lai viņām nenāktu virsū doma mūs biedēt vai kā citādi pārsteigt. To varēs darīt pie svecītes liesmas manā DIY ķirbja vampīriņā. 

Izmantojamie darba rīki
Izmantojamie darba rīki
Ņēmu ķirbi...
Ņēmu ķirbi…
Ar nazi izgriezu tam cepurīti... (Griežot ķirbi ir jābūt ļoooti uzmanīgiem, jo tas ir patiešām cietu mizu. Es savu mācību reiz guvu visnepatīkamākajā veidā. Brrrr.)
Ar nazi izgriezu tam cepurīti…
(Griežot ķirbi ir jābūt ļoooti uzmanīgiem, jo tas ir patiešām cietu mizu. Es savu mācību reiz guvu visnepatīkamākajā veidā. Brrrr.)
Izgrebjam ķirbim viduci, tā lai paliek tukšums.
Izgrebjam ķirbim viduci, tā lai paliek tukšums.
Uzzīmējam šablonu, kādu aptuveni esam iedomājušies savu mošķīti. Man gribējās draudzīgu vampīriņu.
Uzzīmējam šablonu, kādu aptuveni esam iedomājušies savu mošķīti. Man gribējās draudzīgu vampīriņu.
Uzmanīgi griežam ārā mizu pēc kontūrām.
Uzmanīgi griežam ārā mizu pēc kontūrām. Acis gan izvēlējos ar marķieri iezīmēt vēlreiz, lai tās paliek melnas.
Aizmugurē ar divu dažādu izmēru krustiņskrūvgriežiem izurbināju caurumiņus, lai svecītes gaisma met diskobumbas ēnas uz sienu, pret kuru vakarā novietošu ķirbīti.
Aizmugurē ar divu dažādu izmēru krustiņskrūvgriežiem izurbināju caurumiņus, lai svecītes gaisma met diskobumbas ēnas uz sienu, pret kuru vakarā novietošu ķirbīti. Ar elektrisko urbi šis  noteikti būtu ātrāk, vieglāk un gaismas caurlaidības rezultāts iespējams būtu pat izteiksmīgāks, bet es izmantoju tos darba rīkus, kas man bija viegli pieejami mājās.
Ap sava vampīriņa cepurīti sapilināju sirmus sveču vaska "matus".
Ap sava vampīriņa cepurīti sapilināju sirmus sveču vaska “matus”.
Rezultātā man sanāca šāds priecīgs oktobra gaismeklis.
Rezultātā man sanāca šāds priecīgs oktobra gaismeklis. Iekšā lieku svecīti un gaidu, kad satumsīs, lai jauno “lampu” varu iedarbināt. Galvenais, dedzinot sveci, neaizmirstam noņemt lukturim “cepurīti”, kā arī, protams, neatstājam to bez uzraudzības, jo tomēr drošība vienmēr ir pirmajā vietā. 😉
10
Un tāds tas izskatās tumsā.
11
Tumsā no otras puses.

Līdzīgi raksti:

Vieta Tavam komentāram: